Atzišanās mīlestībā

Ātri, es pirmā pateicu, laikam pēc 2 mēnešiem, viņš atbildēja to pašu un arīdzan mums izvērtās emocionāls moments. (l)

Saderināties ir ok, bet pateikt, ka mīli otru ir kaut kāds nenormālākais solis?? Topošajam vīram uz 50 dzimšanas dienu to teiksi? Dīvaina tu esi un tas vēl būtu maigi teikts :-|

Kaut gan ko te brīnīties, citām uztaisīt bērnu ir spļāviens jūrā, bet apprecēt bērna tēvu gan ir šausmīgi nopietns solis, kas ir jāizvērtē un jāapdomā vairākus gadus.

vichykatram uztvere ir savādāka...cits uzskata tā, cits savādāk...

Bet kā vispār pat var precēties ar nemīlamu cilvēku???

drostala var, ja sievietei ir savs iemesls tā darīt..Protams, ari man nav tas saprotams un ta nerīkotos!

Pēc pus gada vai mazliet vairāk. Jūtas bija, viss bija, ar darbiem arī mīlestība tika pierādīta, bet vārdiski pateicām viens otram pavēlu. :) Bet tas bija skaisti un abiem emocionāls brīdis. (l)

Negaidīti ātri pateica, kādu mēnesi vai divus pēc attiecību sākuma. Biju tik samulsusi, ka neko nevarēju atbildēt :D
Eh, tas gan bija sen (l)!

Pateica pēc kādiem 2 mēnešiem, varbūt pat mazliet ātrāk, 1,5 mēn. Taču es to jau jutu pirms tam.
Atbildēju ar to pašu. :)

Kur viņa raksta,ka nemīl ?
Tad sanāk,ka ja viņa to nesaka skaļi, nemīl vispār? :D
Nu es neko tādu neesmu teikusi nekad savā dzīvē, ne draugam, ne vecākiem un nemaz netaisos.

Es vispār šos vārdus nevienās attiecībās neesmu varējusi pateikt (t)

Vairāk kā gads pagāja mums ar vīru. Bet mēs jau to zinājām :)

A bijušaisan pateica bez maz nedēļu pēc kopā būšanas un mana reakcija bija sākt smieties un pateikt ka nē, viņš mani nemīl, tikai iedomājies :D lieki teikt, ka viņš apvainojās :D

Viņš pirmais, mazliet vairāk par pusgadu. Es uzreiz varēju atbildēt ar to pašu (l)