Kā dziedināt "salauztu" sirdi?

Paga, jums ir bijusi tikai sarakste un tev jau ir salauzta sirds? :-O
Es nezinu, vienīgais ieteikums, nepieķeries tik vienkārši cilvēkiem, citādāk dzīve var izvērsties ļoti sāpīga.

Nu nav viss slikti.

Džastins Bībers un manām vēstulēm Feisbukā pat neatbild vispār :(

Beidz - Tu to puisi nepazīsti, protams, Tu vari galvā izfantazēt visu ko no tā, ko esi dzirdējusi, bet realitāte deiz vai tāda būs :-) Tas ir līdzīgi, kā, sīkas būdamas, samīlamies aktieros/dziedātājos/sprotistos - nezinām, kādi viņi ir, bet viss redzētais un dzirdētais liekās tik forši!
Ja viņam nav interese, tad nav - Tu tiešām vēlies skriet viņam pakaļ? :-)

Jā, tikai sarakste, arī daži vārdi pārmīti dzīvē.
Um tik vien vajadzēja, lai tā izvērstos par pagaidām ilgstošāko iemīlēšanos pa visiem laikiem. :(

Daudz vieglāk ir iemīlēties cilvēkā, ko Tu neesi iepazinusi :-) Jo vari idealizēt viņu, cik vēlies. Sadzīvē viss būtu gluži savādāk :-)

Kā varētu vieglāk izmest to visu no galvas? Kā smelties prieku un cerību, ka nav viss tik slikti?
Kā vispār var noticēt, ka noteikti kaut kur ir vēl ideālāks puisis?

Nu re.. nav viņš ideāls.. nav!
Laiks dziedē, jauna simpātija var dziedēt..

Iesaku pašlaik nodoties cītīgāk kādam vaļaspriekam.. sporta zāle, fiziski izlādēsies, formas nostiprināsi :)

Labvakar, Expression!

Labvakar! Esmu satriekta pēc gadu ilgas vienpusējas "iemīlēšanās" knapi pazīstamā cilvēkā. Ja nav slinkums, varat izlasīt, kā tas bija.
Iepatikās puisis, kuru nepazinu dzīvē, tikai pēc citiem informācijas avotiem sapratu, ka tas ir mans ideāls. Tā sapņoju par viņu pāris mēnešus, tad saņēmos uzrakstīt. Sarakste kādā brīdī apstājās.
Pavisam minimāli iepazinu viņu dzīvē, jau sacerējos, ka viss iet uz priekšu, taču šajā drūmajā novembrī saņēmu ignorēšanu un vilšanos, jeb lūza visas cerības un "sirds".

Būšu mazliet kritisks, bet patiess.Kā var būt satriekta par to, par ko nav vērts.Jo, kā var cilvēks iepatikties, samīlēties, dzirdot no citu cilvēku dažādus pozitīvus, piesaistošus tekstus, ka viņš ir tik ideāls, kaut nemaz nezinot kā cilvēku dzīvē.Daudzi cilvēki man stāsta savus stāstus, ka jau pēc pirmajām sarakstēm, esot iemīlējušies viņā.Ka viss ir tik skaisti, ilūzijas tādas, sapņi ka jau kopā.Bet realitātē, tikai dažas dienas caur sociālo tīmekli parunājuši.Tas tak nav objektīvi, kā Tu vari likt otram sevī iemīlēties, iepatikties nemaz nepavadot laiku? Tas ir smieklīgi un vēl kaut kādus plānus nākotnei kalti.Nav ko pārdzīvot, tās ir tikai emocijas kuras spiežas laukā, dēļ tā ka nesaņem to ko vēlies, jeb pirmā lielā patika, bet otrs to nenovērtēja!

Kā varētu vieglāk izmest to visu no galvas? Kā smelties prieku un cerību, ka nav viss tik slikti?

Nekas jau nav bijis, ja Tu uzskati, ka daži teikumi dzīvē ir tas, kas puisim liks pret Tevi lielas cerības.Nu nē! Kā lai pasaka, ja puisim Tu jau no sākta gala būtu interesējusi, tad viņš pats piesaistītu uzmanību, nevis Tev pašai būtu jāraksta.Puišiem nesaista, ja sieviete cenšas pirmā veidot sarakstes, jeb vedināt uz kaut ko!Dzīvo tālāk, tikai nākamreiz nemeklē tādu puisi, kurš Tev jau no sākta gala neizrāda uzmanību, atkal vilsies.

Kā vispār var noticēt, ka noteikti kaut kur ir vēl ideālāks puisis?
Vai tas nav par traku gadu dzīvot šādās fantāzijās un viltotā eiforijā un tagad dēļ tā sagrūt?
Būšu priecīga par kādu mierinošu frāzi.

Katrai meitenei, ideālais puisis, tā kritēriji atšķiras.Vienai patiks tāds, otrai tas nesaistīs.Bet, ko lai saka, pilnveido sevi, dažādās jomās un tad jau tāds, tādu atradīs.Un neskaties tādus, līdz kuriem vēl Tev jāaug..
Neviens Tev nelika sacerēties, dzīve ir realitāte, nav jābaidas, ja patīk, tad satiec dzīvē un " pasniedz sevi tā, kā Tu to vēlētos, liec viņam saprast, ka ko jūti, nevis slepus, jeb parasti sarakstīties gada garumā.Veiksmi!

Neesi gadījumā pēc horoskopa Zivis?
Bet, ja par tēmu, tad vienkārši pieņem faktu, ka neesat pat īsti pazīstami un nav pamatoti no šī puiša gaidīt īpašu attieksmi, ja esat tikai sarakstījušies.

Nesaprotu, kādēļ gan nevarētu būt tā, ka meitene izrāda iniciatīvu. Ko tad citu darīt, ja puiši paši neskrien pakaļ? Jāsēž klēpī saliktām rokām, vai?
Citi tad atkal sāk - ko tad neko nedari neko lietas labā, tikai sapņo?

Tu esi iemīlējusies nevis puisī, bet savos ideālos par viņu! Kam negadās,visiem tā var gadīties!
Tas,ka meitene izrāda iniciatīvu,tas arī nav nekas slikts. Un dažkārt ir pat labāk, ja ilūzijas tiek sagrautas,saskaroties ar realitāti, nekā dzīvot idealizētā sapņu pasaulē.;-)

Nesarakstīsies kādu laiku un tā "mīlestība" pāries ātri vien, vienkārši bija jauki sarakstīties un tā, nevajag to putrot ar kaut kādām jūtām, nedomāju, ka interneta sarakstē pāris nedēļu laikā uzplaukst kaut kāda mīlestība. Drīzāk ir forši sarakstīties un pietrūkst tās sajūtas, nekas briesmīgs, pāris dienas un pāriet :)

Ieteiktu uzrakstiit Siirupam par savu "gadsimta probleemu", tur buus saprotoshaaka publika shai "sarezhgjiitajai probleemai" 8-)

Vai tev ir gadi 16?
Pretējā gadījumā šāds stāsts ir vairāk nekā dīvains.
Bet, lai cik nebūtu gadu, izej ārā - tur ir patiesā dzīve!!! Un tiecies ar reāliem cilvēkiem nevis safantazē internetā attiecības!

Attiecību pirmsākumi un pirmās simpātijas šķiet kā mūža mīlestība, ja kaut kas neizdodas, tad šķiet, ka visa pasaule sagrūst - visi tam cauri gājuši un Tu šobrīd esi tieši šajā jaukajā periodā. Saprotu, ka šie teikumi šķiet, kā standartfrāzītes, bet tā patiešām ir. Pavisam drīz Tavas salauztās sirds posms liks pašai par sevi pasmaidīt :).
Puisis ir tikai Tavu iedomu uzburts ideāls.
Pievienojos tām, kas saka, lai aizpildi savu laiku ar cītīgu mācīšanos , kādu hobiju un interesantu nodarbi. :)