Čau.
Varbūt tas izklausīsies pēc kaut kāda krīzes centra, bet tas ta nav domāts. Vienkārši dusmu, emociju lēkme, kā vienmēr..
Tātad, nesen uzzināju par šādu portālu un man šķita, ka šeit varu ar kādu aprunāties, ne velti saka, ka ar svešiem ir vieglāk runāt.
Man vienkārši tagad nav ar ko aprunāties par vienkāršām lietām, par to, kas pa dienu noticis..:'-( Ar ''mammu" saastrīdējos, jo nevareeju vairs paciest, ka skatās uz cilvēkiem no augšas, manuprāt. Es veselu h gaidīju, kad varēšu parunāties, bet nekā.. Izklausās varbūt nekas īpašs un iespaidīgs, bet tas, kas saskaras, tas sapratīs.:-| Kādam ir tā bijis? Ko jūs domājiet? Ja uzskatiet, ka man nepieciešama uzmanība,ka vēlos ar jums aprunāties, bet tā nav. Paldies(s)
15
