Kā var būt tik čakla?

ShabbyEve,

Es arī palielīšos-es arī esmu no, kā tu saki, ideālajām mājsaimniecītēm. Strādāju, audzinu bērnu, māja vienmēr kārtīga, ēst arī vienmēr ir ko, izskatos labi un visiem tiek veltīta uzmanība. Vienkārši ir cilvēki,kas mājas rūpes neuztver kā katorgu. Un personīgi es uz vecumu palieku arvien pedantiskāka. Šodien pieķēru sevi pie tā,ka mazgāju ledusskapi pirms tur lieku tikko nopirktās lietas. Nespēju aiziet gulēt netīrā mājā. Un ēdienu arī gatavoju katru vai katru otro dienu. Un visam pietiek laika. Patiesībā tāds mājas rūpals priekš manis arī ir atpūta, jo,kas viss ir sakārtots, uz plīts stāv svaigi gatavots ēdiens, es pilnīgi jūtu mājas labo auru. Jā,jā, tādas sievietes eksistē(l)

Varu pavisam godīgi atzīties - mājas uzkopšanu beidzu pirms pusstundas. Šovakar sanāca neplānota ciemošanās, kas mani izsita no "grafika", tāpēc darbi ieilga. Toties tagad tāāds gandarījums! Šovakar pat paguvu izdarīt priekšdarbus, lai rīt vakariņas taptu pavisam ātri. Tagad iededzu sveces, uztaisīju sev kokteili, uzliku labu mūziku un kaifoju.

★marsu☆

lasiju kaa par sevi :D

vel neeesmu sakusi ledusskapi mazgaat pirms lieku produktus iekshaa, bet visas bundzas pirms lietoshanas gan nomazgaju :D

★marsu☆, story

Man šķiet, ka sievietes, kuras tā kā jūs abas cenšās gaida no vīriešiem kaut kādu - woow, tu mana lieliskā! Tev pedikīrs, māja tīra, bērns tīrs??? Tā nav? Jo pedantisms vai tad nav īpaši raksturīgs cilvēkiem ar "nesakārtotām galvām"? no sērijas, oo, jā, man ir depresija, emsu nelaimīga, bet laimi meklēšu tīrā mājā un vīrs mani, vīra māte utt novērtēs, kā ideālo sievu???? Es jau nepārmetu, bet kad es dzīvoju ar vīru normālā laulībā, centos pabarot viņu, kaut ko noslaucīt, bet tas attiecības neuzlabo, tam principā nav nekādas jēgas....

Man liekas, ka perfekcionismam ar vīru pamaz sakara.

57days, nav pamaz sakara, ja ir vīrs cūka un sieva tīrīga, cik ilgi tādas attiecibās izturēs?

Ja sieva cūka, bet vīrs grib katru vakaru kotletes un sieva necepj, sekss izglābs laulību? "Saubos.

Oj nē, ar galvu kā reiz viss ir kārtībā. Es to visu daru priekš sevis,nevis priekš kāda cita. Cilvēkus savā dzīvē neturu. Vīrs, ja gribēs, aizies no manis, neatkarīgi no tā, vai mājās būs bardaks un nebūs, ko ēst vai arī katru vakaru būs kotletes un minets. Arī no ideālām sievām aiziet. To es zinu un uz to neiespringstu Un darot visu to,ko daru, ne no viena neko negaidu. Un īstenībā es necenšos, tas vienkārši tā ir. Tas man pašai liek justies labāk.

marsu,

bet nav patīkami, ka paslavē tevi - viņai māja vienmēr ideāla un viss super?

Cik es zinu, neviens nekad tā mani nav slavējis. Cilvēkiem ir raksturīgi neredzēt to,ko sieviete dara. Viņi to ierauga tad,kad sieviete vairs nedara :D

Manam viram vispar viss ko es daru - NAV vajadizgs, ta vins arii man 1 dienu pateica - man nevajag katru vakaru vakarinjas, nu ja nevajag, tad arii nebus tev, taisishu sev, gribesi, pacienasies. Atceros, kad biju celojumaa, atlidoju 1 dienu atrak, shausmas, kaada elle! :D 3 dienas berzu visus sturus, pat nebija trauki ko lietot, visi netiiri....


Pedejo gadu, esmu vinju vairak iesaistijusi kaartibas un tiribas jautaajumos, bet vins saka, ka ar manu erglja aci nevienu putekli nepaslepsi.

Maaja ir mans atspulgs, man vajag, lai tur ir viss kaa es gribu, lai bernam ir forsha bernistaba, lai man ir skaista gulamistaba, smarziga gultas velja, lai apsezhos un man viss apkart ir skaisti. Tas ir MAN. Man nav UK ipasi daudz draugu, ko aicinat katru dienu ciemos un lielities - "redzi, man sodien atkal visi trauki nomazgati" :D

katra gadijumaa, esmu laimiga kada esmu un labaak ta, nekaa bernus netiribaa audzinat.

Man nav UK ipasi daudz draugu, ko aicinat katru dienu ciemos un lielities - "redzi, man sodien atkal visi trauki nomazgati"

tev vienkarši nav savas dzīves un hobija ;)

Man arī vienreiz tika uzdots jautājums, kad es beigšot taisīt ēst pa vakariem, ka viņam nevajagot, lai sieviete to vien dara, kā stāv pie plīts. Es tā pilnīgi apstulbu, jo ēst pēc darba man gribas un ar maizītēm un tēju nav aršana. Es taisu pa lielam sev ēst, jo no tāda pusēdiena nepārtieku. Arī, kad gadās būt vienai mājās, vienmēr būs pagatavots normāls ēdiens.

ShabbyEye,sakārto savu sūdīgo dzīvi pirms pārmet kādam kaut ko. Marsu un Story nav bijušas vienmēr perfektas ģimenes dzīves, slikta stalkere esi. Es arī visu paspēju un man patīk kārtība. (l)

Ja vakaram nav plāni ārpus mājas, tad gatavoju. Man nav žēl tā laika, jo man patīk process, nedaru to ar piespiešanos, paralēli vēl var kādu seriālu paskatīties..nu, vispār kā atpūta. :-D Tik daudz laika arī tas viss neaizņem, neredzu tur neko pārcilvēcisku ikvakara gatavošanā. Arī brokastu gatavošana neliekas nekas tāāāds, labāk uzvāru mājās putru nekā pērku pēc tam kaut kur bulkas vai tml. Pusdienas gan negatavoju, pusdienās ir iepriekšējās dienas vakariņas vai arī kafejnīcas piedāvājums. Nu, vienīgais es netaisu katru vakaru pa saldajam vēl klāt, kad nestrādāju/strādāju tikai mājās, tad gan tā nereti bija. :-)

Lūdzu, palīdziet ar padomiem!

Meklē vienkārši receptes no sērijas "vakariņas 20 minūtēs".

57days, man šķiet, ka tu stāsti par manu dzīvi. Par to nutellu vispār.... Tā tieši bija pagājušonedēļ - draugs nav mājās, visu dienu nutella ar baltmaizi... :D

Bet jā, man ar vīrieti paveicies -viņš taisa ēst, jo zina, ka man tas nepatīk, un esmu nogurusi pēc darba (viņš jau arī ir, zinu...) Bet jā, reizēm uznāk, kad arī es ko pagatavoju (man patīk gatavot tikai saldumus, jo tos vismaz novērtē, nevis ātri aprij kā kotletes :D) un reizēm gatavoju, kad draugs vēlu mājās un točna zinu, ka gribēs ēst un viņam nebūs laika vēl pie plīts stāvēt, bet tā es izvairos no šī pienākuma. Mums ar draugu noruna - šis gatavo, es mazgāju traukus. Mani tas ļoti apmierina, draugu noteikti arī! :)

Man ir līdzīgi kā ņam ņam, neredzu ēdiena gatavošanas procesā neko pārdabiksu, tiesa es negatavoju katru dienu ļoti sarežģītus ēdienus. Man ēst gatavošana neaizņem daudz laika, daru visu ātri un ir silts ēdiens, katru dienu cits, jo nekas nepaliek pāri. Es bieži vakariņas ņemu līdzi uz darbu un ēdu kā pusdienas, man tā garšo labāk, es zinu ko es ēdu, ēdiens ir kvalitatīvāks.
Brokastis ir neaizstājama ēdienreize ko nevar aizstāt ne bulciņām, ne Hotdogiem un Narvesena vai Statoil, vāru garšīgu putru, kas aizņem maksimums 10 minūtes. :-)

Man gatavot nepatīk, neinteresē, tāpēc to arī nedaru. Ar gatavošanu vairāk nodarbojas vīrs. Es tādas kārtīgās vakariņas neēdu nemaz.

Izklausījās laikam tā, it kā es to vien darītu kā pie TV sēdētu. :D Es it kā tv vispār neskatos, bet filmas un dažus seriālus kompī gan. Tā ir mana atslēgšanās, man tad nav ne ar vienu jārunā un viss ir labi. :D Un, jā to netu es lasu, paralēli gatavojot, bet nu tas nav ar baigo prieku. Es vienkārši varu bez gatavošanas iztikt. Man ir grūti dzīvot nekārtībā, kārtot māju, ja ir nekārtīga, gan man vajag gandrīz vienmēr.

tās, kas to dara, bet kā pienākumu; tās, kas to nedara, jo riebjas.

esmu kaut kas starp šīm divām kategorijām :D jo es to daru vai nu nelabprāt vai arī, ja uznāk iedvesma ;-)

Ja dzīvotu viena, noteikti negatavotu vispār, bet tā kā dzīvoju ar draugu, tad jūtu kaut kādu pienākumu pret to, lai viņš būtu paēdis... tāpēc kādas 2x vai arī, ja brīvdienās esam mājās, tad 3x nedēļā cenšos kaut ko uzgatavot, bet tas noteikti neaizņem n-tās stundas un nav 3 ēdienu klāstā (t) brīvdienās parasti ēdam ārpus mājas vai ciemos :D
Uz darbu bieži ņemu Rimi salātus :-)

Var jau būt, ka tad kad nonākšu pilnvērtīgā virtuvē, varēšu tur pavadīt daudz laika, bet pagaidām nav vēlmes...

Un te kāda jautāja, kas ietilpst tajā atpūtā pēc darba - ja braucu ar sabiedrisko, tad esmu mājās ap 18.30 parasti, citreiz vēlāk, citreiz ātrāk...šobrīd vispār divreiz nedēļā no autoskolas esmu mājās ap 21.30 un arī tikai tāpēc, ka draugs ir jauks un mani savāc, nevis es braucu pati...tad vispār mājās būtu ap 22.30. Kāds vēl gatavot, ja ejam gulēt ap 23.00-23.30, citreiz 0.00 ;-)
Parasti, ja draugs nestrādā līdz naktij, tad cenšamies vakaru pavadīt kopīgi, ja strādā ilgāk, tad es apdaru mājlietas vai atpūšos pie TV, vai skaistumkopjos... atkarīgs no noguruma pakāpes u.c.

Ja vakaram nav plāni ārpus mājas, tad gatavoju. Man nav žēl tā laika, jo man patīk process, nedaru to ar piespiešanos, paralēli vēl var kādu seriālu paskatīties..nu, vispār kā atpūta.

Varu teikt arī to par sevi.
Bez tam esmu no tām sievietēm, kam patiešām patīk normāli paēst, t.i., nekanpinos ar ēšanu kā cālis un gribas tiešām normālu, siltu ēdienu. Nav man žēl tās stundas vai pat mazāk, lai uztaisītu ko garšīgu. Parsti arī vīrietis mazliet palīdz. Nu, nav tas tik grūti. :D