Latviešu gramatika kā šķērslis bērna vārda izvēlē?

Man jau arī šķiet, ka imigrantu apdzīvotākās valstīs, nav tik ļoti aktuāla apsmiešana par vārdu.. ir pieraduši pie daudzveidības :)

Elias un Markus var pierunāt atstāt ar 1 "s", bet ne Andreasu un Matiasu, jo tos nevar tā izlocīt :-/

Varbūt, ka nevajag tā iespringt? Manu Mārtiņu te visi sauc par Martinu, manam uzvārdam garumzīmi nelieto un jelkādi jautājumi par to ir ārkārtīgi reti. Nu, būs tev dēlam dzimšanas apliecībā rakstīts Roberts, bet visur citur viņu tāpat sauks par Robert un tas "s" visiem būs pie astes :-)

Ja jau tā , vai tad arī pie mums nemēdz pasmieties par kāda bērna vārdu , pat ikdienišķu ? Ja tavs bērns cita bērnam neiepatikās , tad ne jau vārda dēļ , bet gan vispārīgi , vārds te vispār nespēlē nekādu lomu . Es vēl saprotu , ka būtu jāpaskatās , lai tiešām tajā valstī , kur centies ar mazu bērnu apmesties , viņa vārds nenozīmētu kaut ko pavisam ārkārtīgi šaušalīgu kā tas ir ar Mironu . Par Sanitām un Santām tas ir štrunts , tas nav tik neglaimojoši , cik Mirons , kas pats pieaugušam cilvēkam izraisa antipātijas . ;-)

Un es nekad neesmu dzirdējusi, ka kāds pasmietos par bērna vārda. Jā, par puisīti vārdā "Abdirahmans" bija komentārs, ka šitas diezgan nepierasts vārdiņš un varbūt būs bišķi jāpiestrādā, lai iemācītos un atcerētos, bet tas arī tikai no pieaugušajiem, ne bērniem.

Vispār lasot šīs tēmas komentārus, īpaši to, kuru luīzeelza te bija tikko iecitējusi, šķiet, ka tu, raven, esi par daudz sadomājusies un satraukusies par lietām, kuras tu nevari mainīt/kas nav tava darīšana/kas nav ilgtermiņā svarīgas. Nekreņķē tik dikti, 90% no šī nokārtosies pats no sevis :-)

Vispār es piekrītu NordicBelle. Ja tev patīk vārdi, kas beidzas ar s, tad tādu arī liec. Kaut ar diviem ss. Jo nav jau arī īpaši jēdzīgi domāt kaut kādu vis-vis..optimālāko variantu, kas beidzas ar o utml., ja tev tas vārds nemaz nepatīk. Nu, ja plānots bērna bērnību pavadīt Norvēģijā, tad varbūt gluži par Dzintaru nav prātīgi saukt, bet vispār taču latviešiem ir daudzi skandināviski vārdi laika gaitā radušies, tikai NOrvēģijā viņi rakstās bez s, man liekas, nav liela bēda. Regnar, Robert, Ivar, Kristian, Tom, Oskar, August, Valter, Harald.. Ir arī vēl internacionālāki - Oliver, Daniel, Aksel, Edvard. Nu, būs tas s burts galā, es nedomāju, ka tas nu ļoti, ļoti kaut ko mainīs apkārtējo attieksmē. Es nezinu, es pati droši vien tāpat liktu latvisku vārdu vai to manis iepriekš minēto Leo, bet tavā situācijā ir gana daudz no kā izvēlēties. :)