Latviešu gramatika kā šķērslis bērna vārda izvēlē?

raven, jā.

Bet latviešiem tak arī ir nu Alnis, piemēram

ne tikai Alnis :D ir vēl visādi senie vārdi, kurus nevaru iedomāties cilvēkam :D

Un šis ir tas, par ko es runāju

tāpat arī Jānim Bērziņam būs grūti svešā zemē burtot savu vārdu 5x dienā, līdz beigās izbesīs un nomainīs savu vārdu pats.

Likums ir ļoti vecs un sen aizmirsts. Lieki pārmest valdībai deguna urbināšanu, ja runa iet par ento gadu vecu likumu, kurš vairs neeksistē.

Man ir tāds visai ļoti latvisks vārds, esmu pieradusi dzirdēt visādus variantus, nezinu, nekreņķējos :)
Drīz vispār pielikšu klāt vīra ļoti anglisko klāt, kam pieliks galotni, nu neko.

Mani ir it kā latvisks vārds, bet nepatīk, ka amerikāņi to izrunā tāpat kā Bībera vārdu. Francijā atkal citādi. Savam bērnam liktu starptautisku vārdu, lai miers.:-)

Kas gan ir starptautisks vārds? Lielākā daļa latviešu īpašvārdu arī ir starptautiski, liela daļa starptautiski, kas pielāgoti/laika gaitā pielāgojušies latviešu valodai. Bet, ja ar starptautisku domāts - tiek rakstīts un izrunāts vienādi/līdzīgi lielā daļā valodu - tas vārda izvēli jebkurā gadījumā ierobežo un uz sitiena nemaz daudz nenāk prātā - Anna, Kristīne, Kristians, Mārtiņš (ja atmet diakritiskās zīmes), Edgars, Marks, varbūt Oskars... Visi vārdi, kas latviešu valodā beidzas ar -ijs, -ija jau radīs sarežģījumus angliski runājošās valstīs.
Vispār, meitenes, atvainojiet, bet, manuprāt, par šo iespringt ir provinciālisms. Vārdus liek, lai pašiem patīk, nevis, lai nemulsinātu ārzemniekus.
Tie paši norvēģu īpašvārdi - norvēģu valodu nezinošās, zināt, kā tos pareizi izrunā?

Mēs ielikām vienkārši starptautisku vārdu (un tādi ir daudz) un otru, kas bija tradicionālais vārds, ko praktiski lietojam tikai ģimenes lokā līdz ar to nebija svarīgi vai Norvēģijā būs izrunājams. Uzvārds par laimi bija ar galotni o tāpēc nebija problēmas.

Bērna vārds problēmas nesagādāja. Nepatīkamais bija, ka bija jālatvisko bērna tēva vārds (par ko viņš pats bija nelaimīgs, ka dzimšanas apliecībā viņa vārds tiek izkropļots), bet ja Jūs abi esat latvieši, tad es ieteiktu likt starptautisku vārdu- tādu, ko visur raksta un izrunā vienādi un saprotami.

no vienas puses jau var likt tos starptautiskos vārdus, bet no otras, cik var skriet pakaļ rietumiem it visā. domājat piemēram, norvēģi, pakistānieši, ķīnieši, igauņi , vācieši, vai ungāri, liekot vārdus saviem bērniem domā par to, vai, piemēram, kaut kāds anglis vai norvēģis pratīs izrunāt viņa bērna vārdu? diez vai. a mēs, kā jau parasts tik skrienam līdzi visiem, nedod dievs kāds norvēģis samulsīs, ieraugot vārdu Līga vai Tālis, bet pārējiem redz viss jābūt ok, ieraugot vārdu, piemēram Ørn vai Mår.

Cik aprobežota te sabiedrība ! Visām valstīm ir tā pati "problēma" , Latvija neizceļas ne ar ko! domājat francūžiem nav tas pats , kur viņiem vārds rakstīts tā , bet izruna hvz kā ? Dāņiem , norvēģiem kur īpašie burti .
R burts visām valodām izrunājas savādāk , ar J burtu vēl trakāk , spāņi izrunā kā "H" ...
vēl ir valodas , kur izsaukuma zīme ir burts !
No šī var problēmu taisīt tikai nezinoši cilvēki , kuriem nav itin nekādas pieredzes ar ārzemēs notiekošo .
Visur ārzemēs ir tikai normāli pajautāt pirms konferences kā izrunājas kāda vārds , ja ir šaubas un tāda prakse ir vienmēr un visur .
Toč četrās sienās dzīvojat , ja domājat , ka Latvijas valodas likums kaut kā ierobežo personu vārdus . (t)

neredzu problēmu stādīties priekšā un pateikt , kā izrunājas tavs vārds . (t) bet kaut kādas situācijas , kur to nevar izdarīt , tad katras valsts iedzīvotājs izrunās vārdu tā , kā tas skanētu viņa valodā ! Un tas ir tikai normāli .

Vispār, meitenes, atvainojiet, bet, manuprāt, par šo iespringt ir provinciālisms. Vārdus liek, lai pašiem patīk, nevis, lai nemulsinātu ārzemniekus.

Iemesls nav, lai nemulsinātu ārzemniekus, bet dzīvojot citā valstī bērnam būs vieglāk ar vārdu, ko katram nebūs jāskaidro.

Raven, tu gribi dzirdēt priekšlikumus? :-)

Toč četrās sienās dzīvojat , ja domājat , ka Latvijas valodas likums kaut kā ierobežo personu vārdus .

Pasaki to vecākiem, kam neļāva saukt bērnu par Miron vai tiem, kam bija jātiesajas, lai varētu bērnu nosaukt par Otto!

neredzu problēmu stādīties priekšā un pateikt , kā izrunājas tavs vārds . bet kaut kādas situācijas , kur to nevar izdarīt , tad katras valsts iedzīvotājs izrunās vārdu tā , kā tas skanētu viņa valodā ! Un tas ir tikai normāli .

Paskaidro to mazam bērnam, par kura vārdu ņirgājas citi bērni. Ja bērns dzimst un dzīvo ārpus Latvijas, pastāv ļoti liela iespēja, ka vecāku dotais latviskais vārds tiks pārveidots uz kādu starptautisku. Un tad rodas sajūta, ka bērns atsakās no latviskuma, utt. Zinu piemēru - zēns kopš 4 gadu vecuma dzīvo Lielbritānijā, tagad 13 gadi. Savu vārdu Tomass sociālajos tīklos raksta kā Thomas un izmanto angļu izrunu. Ir labāk, kad bērniem jāatsakās pašiem no latviskajām vārdu versijām, lai justos vairāk piederīgi valstij, kurā dzīvo?

Kā jau rakstīju, man pašai vārdu pārsvarā nepareizi izrunā, vai vispār nezin, kā pateikt. Tas var kļūt kaitinoši. Daži acīmredzot vispār par bērnu nedomā, tikai par saviem principiem.

Raven, sauc par Aino vai Kaupo :) Latviski (ka tik ne lībiski), un kalendara arī ir ;)

...un grūti izrunāt galīgi šķērsām

Raven, tu gribi dzirdēt priekšlikumus?

Esmu pētījusi zēnu vārdus, kas beidzas ar "s", bet to ir ļoti maz(vismaz tādu, kas man patiktu).

Varbūt jums ir idejas?

Andreas, Matias, Elias, Markus...

Pasaki to vecākiem, kam neļāva saukt bērnu par Miron vai tiem, kam bija jātiesajas, lai varētu bērnu nosaukt par Otto!

un? katrā valstī ir savi noteikumi , kā pierakstāms personas vārds atbilstoši katras valsts likumiem . Tu domā , ka To Mironu kaut kādā Ķīnā tā arī ļatu pierakstītu ? Nav pat tik tālu jābrauc , arī Eiropā katrā valstī savas īpatnības attiecībā pret vārdu pierakstīšanu .

domājat , ka Latvijas valodas likums kaut kā ierobežo personu vārdus

Nu bet tak ierobežo! Kaut ka ierobežo! Neļauj saukt par xcvbn. Manas četras sienas to sauc par ierobežojumu.

Paskaidro to mazam bērnam, par kura vārdu ņirgājas citi bērni. Ja bērns dzimst un dzīvo ārpus Latvijas, pastāv ļoti liela iespēja, ka vecāku dotais latviskais vārds tiks pārveidots uz kādu starptautisku. Un tad rodas sajūta, ka bērns atsakās no latviskuma, utt. Zinu piemēru - zēns kopš 4 gadu vecuma dzīvo Lielbritānijā, tagad 13 gadi. Savu vārdu Tomass sociālajos tīklos raksta kā Thomas un izmanto angļu izrunu. Ir labāk, kad bērniem jāatsakās pašiem no latviskajām vārdu versijām, lai justos vairāk piederīgi valstij, kurā dzīvo?

Kā jau rakstīju, man pašai vārdu pārsvarā nepareizi izrunā, vai vispār nezin, kā pateikt. Tas var kļūt kaitinoši. Daži acīmredzot vispār par bērnu nedomā, tikai par saviem principiem.

Nu bet to Thomasu arī citviet nemaz nesauktu par Thomasu . Gandrīž visi personvārdi ir ar savādāku rakstību un skanējumu dažādās valodās . Neviens speciāli nesauc bērnu tā , kā tas ir izdevīgāk , jo varbūt tu pēc 5 gadiem pārcelsies uz citu valsti , kur šis vārds būs sarežģītāks ? Bet varbūt pēc 20 gadiem tavs bērns aizbrauks uz Japānu , ko tad ? Jopcik , kā var nesaprast , ka visur ārzemēs tā ir , un neviens neģirgājas par otra vārdu . Pilnīgs bulšits izdomāts . Varbūt tad iemāci savam bērnam stādīties priekšā , ka viņu sauc Tomass un viss , šis vārds var būt pierakstīts da jebkā dažādās valstīs un tas ir normāli. Tu taču dzīvo Norvēģijā , kur papilnam imigrantu no svešām , eksotiskām valstīm , un nekas , visi dzīvo un nevienu tur neaprēc . Bērnu sabiedrībā vispār vienkārši , pienāk ,paprasa kā sauc un vsjo , lieta nokārtota . :-O