Personvārdus loka pēc lietvārdu parauga. Latviešu valodā vīriešu dzimtē tiem ir galotne -s, -š, -is, -us (var būt arī galotne -a un -e), sieviešu dzimtē – -a, -e, -s, arī -us.
Latviešu valodā nelokāmi (tādi, kas nemainās ne dzimtē, ne locījumā) ir citvalodu cilmes vārdi un uzvārdi, kas beidzas ar -o, -ā, -ē, -i, -ī, -u, -ū, piemēram: Uibo, Utno, Ostreiko, Paukštello, Dimčenko, Arumā, Šnē, Linē, Jakobi, Martinelli, Barī, Amadu, Eminesku, Foršū. Nelokāmos uzvārdos vīriešu un sieviešu uzvārdu forma latviešu valodā ir vienāda (piemēram, Ronaldo, Savčenko, Dimā, Delakruā, Verdi, Gaprindašvili, Kamī, de Višī, Monteskjē, Rišeljē, Ronaldinju, Saramandu, Kocebū).
Latviešu valodā vārdus loka un tikai loģiski, ka nelokāmi vārdi ar zīmēm, kuras mūsus alfabētā te nekādi neiet cauri.
Latviešu valodā vārdus loka un tikai loģiski, ka nelokāmi vārdi ar zīmēm, kuras mūsus alfabētā te nekādi neiet cauri.
Paskaidro to cilvēkiem ar tādiem vārdiem, kā Otto..
Katrīna, Kate, Kadrija, Trīne, Katrīne
Jekaterina, Jekaterīna, Kadija, Katalīna, Katarina, Katarīna, Katažina, Katerina, Katerīna,
Katija, Katiņa, Katra, Katre, Katri, Katrina, Katrine, Katriona, Kecija, Keita, Keitija, Keta,
Kēta, Kete, Kēte, Ketija, Ketri, Ketrija, Ketrina, Ketrīna, Trīna
Piemēram vārds Bjørn, ir aizliegts, jo tulkojumā nozīmē lācis.
Norvēģijā neizmanto garumzīmes, bet viņiem arī ir meiteņu vārdi "Trina" un "Trine", kas izrunājas kā "Trīna" un Trīne"..
Vai bez garumzīmes kādu no šiem vārdiem varētu lietot Latvijā?
kāpēc te ir tik daudz Bjørnu? Aizliegts, bet tomēr liek?