Latviešu gramatika kā šķērslis bērna vārda izvēlē?

 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
Kā zināms, Latvijas pilsoņiem izvēloties vāru ir jāievēro latviešu gramatikas likumi.

Tā kā dzīvoju Norvēģijā, daudzus norvēģu zēnu vārdus nevarētu izmantot, jo norvēģu valodā daudzi no tiem beidzas ar līdzskani, bet latviešu valodā jābūt noteiktām galotnēm:

Personvārdus loka pēc lietvārdu parauga. Latviešu valodā vīriešu dzimtē tiem ir galotne -s, -š, -is, -us (var būt arī galotne -a un -e), sieviešu dzimtē – -a, -e, -s, arī -us.


Latviešu valodā nelokāmi (tādi, kas nemainās ne dzimtē, ne locījumā) ir citvalodu cilmes vārdi un uzvārdi, kas beidzas ar -o, -ā, -ē, -i, -ī, -u, -ū, piemēram: Uibo, Utno, Ostreiko, Paukštello, Dimčenko, Arumā, Šnē, Linē, Jakobi, Martinelli, Barī, Amadu, Eminesku, Foršū. Nelokāmos uzvārdos vīriešu un sieviešu uzvārdu forma latviešu valodā ir vienāda (piemēram, Ronaldo, Savčenko, Dimā, Delakruā, Verdi, Gaprindašvili, Kamī, de Višī, Monteskjē, Rišeljē, Ronaldinju, Saramandu, Kocebū).


Tas savā ziņā sabojā vārdus, jo to izruna mainās.
Pašai ir ģermāņu vārds, kas ir latviskots, kas rada problēmas. Vai nu norvēģi to lasot īpatnēji izrunā, vai, ja raksta pēc dzirdes, uzraksta vācu versiju. Tāpēc vien bērnam gribētos vārdu, kas ir identisks gan norvēģu, gan latviešu valodā, bet latviešu valodas likumi šo vārdu sarakstu samazina. Vairāki vārdi, kas man ļoti patīk, ir jāpārveido :-(
08.11.2015 11:57 |
 
Reitings 934
Reģ: 08.09.2015
Lai nu kurš, bet norvēģi taču arī ar savu likumdošanu "liek šķēršlus bērna vārda izvēlē". Latviešu valodā vārdus loka un tikai loģiski, ka nelokāmi vārdi ar zīmēm, kuras mūsus alfabētā te nekādi neiet cauri.
Bet būtu stulbi, ja visas meitnes pasaulē sauktu par Annām, jo tas redz ir vārds, kurš iedzīvojies vairumā valodu...
09.11.2015 11:21 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
odrijaluiize Bērnu tēvs norvēģis?
09.11.2015 11:25 |
 
Reitings 187
Reģ: 14.09.2015
Mani bērni būs dubultpilsoņi un bez problēmām :)
Dzimšanas apliecībā būs oriģinālajā variantā, piem., Harry un lai jau latviešu pasē raksta Harijs, mani tas kaut kā tik ļoti neuztrauc, jo būs arī otra pase ar Harry :)
09.11.2015 11:29 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
Latviešu valodā vārdus loka un tikai loģiski, ka nelokāmi vārdi ar zīmēm, kuras mūsus alfabētā te nekādi neiet cauri.


Paskaidro to cilvēkiem ar tādiem vārdiem, kā Otto.. :-D
09.11.2015 11:30 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Man patīk, ka mūsu valsts neļauj likt kaut kādu nesaprotamus vārdu , ja kādam ar to ir problēmas, lai liek tās zeme vārdu kurā dzīvo .... Savai meitai liku vārdu kurš viegli un skaisti lokās un skan gandrīz jebkurā pasaules malā ....
09.11.2015 11:30 |
 
Reitings 267
Reģ: 17.02.2014
Nav jau gluži tā, ka ir tikai 5 internacionāli vārdi, lai tagad celtu sašutumus.
Norvēģi ir intergējuši savā sabiedrībā tonnām vārdu, turpretī, daļu savu tradinionālo norvēģu vikingu laiku vārdus izslēdz no atļauto vārdu saraksta. Piemēram vārds Bjørn, ir aizliegts, jo tulkojumā nozīmē lācis. Nu kurš grib sev vārdu 'Lācis'? Un tieši tāpat kā neviens negrib saukties par Lāci, tāpat arī Jānim Bērziņam būs grūti svešā zemē burtot savu vārdu 5x dienā, līdz beigās izbesīs un nomainīs savu vārdu pats.
09.11.2015 11:41 |
 
Reitings 934
Reģ: 08.09.2015
Latviešu valodā vārdus loka un tikai loģiski, ka nelokāmi vārdi ar zīmēm, kuras mūsus alfabētā te nekādi neiet cauri.



Paskaidro to cilvēkiem ar tādiem vārdiem, kā Otto..


Labi, ir izņēmumi. Bet tie visi ir ARE galotnēm, kas vismaz daļēji kompensē savus trūkums. Atķiras tomēr - "Padod Otto to grāmatu" vai "padod Bjørn to grāmatu".

Starp citu, pameklējot internetā 100 populārākus vīriešu vārdus Norvēģijā ir pielns ar variantiem: Anders, Andreas, Arne, Hans, Johannes, Jonas, Lars, Magnus, Marius...
09.11.2015 11:47 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
http://www.vvc.gov.lv/export/sites/default/files/paplasinatais_saraksts.pdf

Katrīna, Kate, Kadrija, Trīne, Katrīne
Jekaterina, Jekaterīna, Kadija, Katalīna, Katarina, Katarīna, Katažina, Katerina, Katerīna,
Katija, Katiņa, Katra, Katre, Katri, Katrina, Katrine, Katriona, Kecija, Keita, Keitija, Keta,
Kēta, Kete, Kēte, Ketija, Ketri, Ketrija, Ketrina, Ketrīna, Trīna


Kā redzat, ir valsts apstiprināti vārdi kā "Katrina" un "Katrine", kam nav lietotas garumzīmes, bet vārdiem "Trīne" un "Trīna" nav šādu ekvivalentu. Norvēģijā neizmanto garumzīmes, bet viņiem arī ir meiteņu vārdi "Trina" un "Trine", kas izrunājas kā "Trīna" un Trīne"..

Vai bez garumzīmes kādu no šiem vārdiem varētu lietot Latvijā?
09.11.2015 11:47 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
Piemēram vārds Bjørn, ir aizliegts, jo tulkojumā nozīmē lācis.


Tad kāpēc te ir tik daudz Bjørnu? Aizliegts, bet tomēr liek?
09.11.2015 11:50 |
 
Reitings 934
Reģ: 08.09.2015
Norvēģijā neizmanto garumzīmes, bet viņiem arī ir meiteņu vārdi "Trina" un "Trine", kas izrunājas kā "Trīna" un Trīne"..

Vai bez garumzīmes kādu no šiem vārdiem varētu lietot Latvijā?

Izlasot pilnīgi notiketi neveins nelasīs ar "Ī", tātad te naksies skaidrot, bet citādi - kādiem likumiem tad tādi vārdi runātu pretī?
09.11.2015 11:51 |
 
Reitings 187
Reģ: 14.09.2015
Dzīvojot Norvēģijā neviens tāpat to garumzīmi nelietos :) Es dzīvoju Lielbritānijā un viņiem pilnīgi un absolūti vienalga par garumzīmi manā vārdā.
Un esmu pārliecināta, ka ir iestāde, kurā var vērsties, ja neapmierina kā latvisko vārdu. Neatceros īsti kur, bet tepat cosmo kāds pieminēja, ka var vērsties ar iesniegumu un viņi visu atrisinās.
09.11.2015 11:52 |
 
Reitings 267
Reģ: 17.02.2014
kāpēc te ir tik daudz Bjørnu? Aizliegts, bet tomēr liek?

Te ir tik daudz Bjørnu, kuriem ir ap 20. Likums ir pavisam svaigs.
09.11.2015 11:53 |
 
Reitings 734
Reģ: 13.02.2014
Vārds Bjørn bija aizliegts! Vairs nav. Gāja vaļā lieli protesti un vārda aizliegums tika atcelts :)
09.11.2015 11:59 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
Pie tam viņiem ir ne tikai lācis bet arī zēna vārds Ulv - vilks, Ørn - ērglis, un zēna vārds ir arī Ørnulf, kas sanāk vienlaicīgi ērglis un vilks, Falk - piekūns, Elg - alnis, Mår - cauna, Ravn - krauklis, Rein - ziemeļbriedis..

Ir arī šo vārdu variācijas:
Torbjørn, Vebjørn, Asbjørn, Åsbjørn, Oddbjørn
Ulf, Torolf, Brynjulf, Reiulf, Reiulv
09.11.2015 12:05 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
Tie ir tradicionāli Norvēģu vārdi.. tas būtu tas pats, kas Latvijā aizliegt vārdus Jānis un Līga. Loģiski, ka cilvēki protestēs.
09.11.2015 12:09 |
 
Reitings 734
Reģ: 13.02.2014
Raven, jā, jā, ir tā kā Tu saki. Bet Bjørn bija tiešām uz laiku aizliegts ar atrunu, ka tam ir saikne ar dzīvnieku pasauli. Tāpat kā vēl 500 vārdiem, kas man šķien neloģiski no valdības puses, bet nu tā tas bija. Ja netici, varu tekstu norveģu valodā atsūtīt, ja saproti valodu. :D
09.11.2015 12:10 |
 
Reitings 187
Reģ: 14.09.2015
Bet latviešiem tak arī ir nu Alnis, piemēram :D
09.11.2015 12:16 |
 
Reitings 1714
Reģ: 15.08.2012
Gramatikas likumi viena lieta un kādi tie ir, tādi ir - galvenais, lai loģiski, bet aizliegt kādu vārdu, tāpēc ka "kurš gan tādu liks", jau nu gan ir pilnīga muļķība.
Kādreiz tieši tā arī īpašvārdi veidojās, tikai, ienākot kristīgai ticībai, sāka likt svēto vārdus, kuriem gan arī izcelsmes valodā ir sava nozīme.
09.11.2015 12:16 |
 
Reitings 3647
Reģ: 26.12.2009
Tas, ka valdībai citreiz nav ko darīt un viņi izdod absolūti stulbus likumus, lai tikai pierādītu, ka kaut ko dara, nevis vienkārši aiziet uz dabu, lai pasēdētu, ir ne tikai Norvēģijā, Latvijā politiķi ne tikai tādas muļķības dara.
09.11.2015 12:19 |
 
Reitings 1714
Reģ: 15.08.2012
Tas tikai nozīmē, ka jebkurā valstī valdība bieži nodarbojas nevis ar lietu, bet gan deguna urbināšanu. Norvēģi laikam aiz pārāk labas dzīves.
09.11.2015 12:20 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits