Esmu prom 8 gadus. Pirmais gads, pusotrs bija ideāls, neilgojos pēc mājām, problēmas sagādāja valoda, kuru apguvu kursos, bet bija grūti sazināties ar apkārtējiem cilvēkiem un pasniegt savu domu tā, kā gribētos, tadeļ negribot nācās pāriet uz angļu valodu. Pilnībā adaptejos tikai tad, kad apguvu valodu tekošā līmenī.
Kreņķi sākās tad, kad nokrita rozā brilles-aptuveju divi gadi. Tad gam gribējās uz mājām, bet arī tas ilga aptuveni gadu. Nu jau manas mājas ir šeit, tikai un vienīgi. Pēc Latvijas neilgojos, pēc tuviniekiem gan. Bet esot Latvijā, gribu atpakaļ.