Sveiki!
Lieta tāda, ka pirms mēneša tikos ar puisi, mūsu randiņošanās ilga arī aptuveni mēnesi, bet viss strauji attīstījās un tikpat strauji arī beidzās pēc viena pārpratuma, ko gan vēlāk izrunājām un noskaidrojām, kas un kā.
Tas, ko beigās secināju ir, ka sāku ar tikties, nezinot, ko gribu, bet viņš gribēja visu ar nopietniem nolūkiem, kamēr viņam mana bremzēšana apnika un es apniku, un izlēma visu izbeigt. Lai gan man nekādas dziļās jūtas nebija attīstījušas, tālāk par 'man viņš ļoti, ļoti patīk' fāzi es nebiju tikusi, tāpat jutos sāpināta, izdzirdot atteikumu. Un tajā brīdī sapratu, ka gribētu tomēr mēģināt visu no jauna. Pēc tam bija pāris reizes, kad sarakstoties es izteicu tādu domu, uz ko viņš saīsinot stāstu, atbildēja 'nekas neizjauks to, kam lemts notikt' un nākošajā dienā atkal rakstīja 'man patika būt ar tevi'. Kad jautāju, vai pietiekami patika, atbildēja, ka grib to saprast, bet šad tad papļāpāt ar mani. Pēdējoreiz sarakstījāmies aptuveni pirms nedēļas, es sapratu, ka nevaru izturēt visu to neziņu un tieši pajautāju, vai beigās viņš vispār apsver mēģināt vēlreiz. Uz ko atbildēja, ka negrib man dot veltas cerības. Kas priekš manis beidzot bija pilnīgs NĒ no viņa puses. Un tālāk mēs apmainījāmies ar pieklājības frāzēm un sekoja vēl pāris 'tu esi jauka, jūties brīvi man rakstīt utt.'.
Zinu, ka šobrīd tāpat īsti negribētu visu atsākt no jauna. Ar visu šo sajūta ir, ka esmu pazaudējusi zināmu daļu pašcieņas :D Bet negribu pazaudēt kontaktu, jo satikāmies punktā, kad nebiju gatava nekam. Tagad man ir uzradušās biļetes uz vienu izrādi, tagad domāju, vai aicināt viņu, bet skaidri norādot, ka ne jau ar kādiem slēptiem nodomiem kaut ko atsākt. Bet vienkārši atkal saredzēties un uzturēt draudzīgas attiecības, kas arī ir mans mērķis pašlaik. Bet varbūt vēl ir par ātru.
Vai man to vajadzētu darīt un ja jā, ko teikt, lai neatstātu nepareizu iespaidu par saviem nodomiem?
3
