Nomierinies - ne piemā, ne pēdējā ar šādām problēmām. Visiem sanāk uzmest bubuli. Lielākais bubulis būs vēl priekšā, kad liksies, ka tev visa dzīve apgriezusies kājām gaisā un sēdi četrās sienās, kamēr otram viss chill. Bet tā gluži arī nav. Vīriešiem arī ir grūti pielāgoties jaunajiem apstākļiem, viņiem arī gribas sev uzmanību un rūpes. Baigajiem nerviem jābūt, lai būtu ideālais draugs un ideālais vīrs. Es to tagad saprotu, kad manas attiecības jau sen kā izjukušas. Rūgtuma vairs nav, bet jūtu arī ne, tāpēc tagad varu vēsu prātu izanalizēt un saprast, kas bija ne tā. Labākais risinājums ir runāt un runāt - mierīgi, bez kliegšanas un asarām. Vienkārsi pamēģini iejusties otra ādā - tas nav viegli- un laba metode ir izturēties pret otru, kā vēlies, lai izturas pret tevi. Zinu daudzas dāmas, kas šādi ir izgājušas no teju milzonīgās ģimenes krīzes un beigās sapratušas, ka bijušas pārlieku emocionālas attiecībā uz sīkumiem. :) Veiksmi. ;)