Daudzas pārmet!!! Es uzzināju, ka esmu stāvoklī, kad biju 7 grūtniecības mēnesī, visu pārējo laiku, bija MR un nekādu pazīmju. Mazliet bija izaudzis vēders, bet domāju, ka tas no tā, ka daudz strādāju, un ēdu naktīs.Aizejot pie ginekoloģes, man pateica, ka bērniņš-dēls ir vājš, nekustās, un teica visu to sliktāko. Aizgāju pie citas, arī teica, to pašu. Abas teica, ka mazais drīz nomirs, tuvāko dienu laikā. Viena ārste sāka bļaut, kāpēc man nav ģimenes ārsta un mēģināja mani nosūtīt uz piespiedu abortu, es atteicos. Uz ko sekoja atbilde, tad staigā kamēr nenomirs.
Tātad man jādzemdē ir kaut kad decembra sākumā, skaitot pēc ārsta teiktā, ka biju 7 mēnesī un arī rēķinot, kad bija pēdējais sekss, tas man bija ar manu bijušo.
Tagad esmu jau nu 9 mēnesī, bērniņš ir dzīvs, ļoti stiprs, ļoti stipri spārdās. Es jūtu , ka mazais ir stiprs un vesels, un zinu, ka ar viņu viss ir kārtībā!
Es uzskatu, ka izdarīju pareizi neuztaisot abortu, un paturot bērnu, jo viņš ir dzīvs. Pēc tām reizēm neesmu bijusi pie ārsta uz pārbaudēm, un mātes pases man nav! Pēc ārstu apmeklēšanas nesapratu, kas vispār notiek, bija neliela depresija, un apjukums, līdz vienu dienu saņēmos, un pateicu sev ka viss būs labi un man būs bērns!!! Sāku ēst daudz augļus, nopirku grūtnieču vitamīnus, vingroju, daudz laika pavadu ārā. Lasu, visu par dzemdībām un grūtniecību!
Par šo savu notikumu izstāstīju šodien vienā sarunā, kur meitene rakstīja par lāstu un neveiksmēm viņas dzīvē.
Tad man sāka pienākt personīgas vēstules - ka esmu stulba - vajadzēja taisīt abortu - kā var nepamanīt, ka esi 7 mēnesī jau - lai eju tagad uz suņu būdu dzemdēju - ka mazais tāpat nomirs ja jau ārsti teica - ka esmu slikta māte - ka žēl manu bērnu, ka es viņu audzināšu - un vēl šo to nepatīkamu uzrakstīja!!! :-O
Mani ļoti atbalsta viena mana draudzene, kas dzīvo Dānijā, viņai pagājušo gadu piedzima meitiņa, dzemdēja Latvijā, ar Dānijas mātes pasi, kurā bija 2 lpp. Viņa esot bijusi uz 2 USG, 1 reize 8 nedēļā , pēdējā 25 nēdēļā, 1 reizi nodevusi asins un urīnu. Viss!!! Tās ir visas pārbaudes ko tur veic!!! Kopumā pie ārsta bija 4 reizes pa visu grūtniecību, kur tikai tika pļāpāts kā jūtās un vai ir sūdzības, vēl viņa bija uz midwife pulciņu, kur stāstīja par dzemdībām un kā jārūpējās par mazo, protams, dāņu valodā, ko viņa nesaprata :-D skatījās youtube video. Latvijā - dzemdību namā, kad brauca dzemdēt iesniedza šo dāņu mātes pasi, uz ko ārsti atbildēši, kas tās par lapelēm, ka tur nekā nav!!!
Varat rakstīt gan sliktus, gan labus komentārus. Esmu gatava tiem nosodošajiem arī!
Es zinu to, ka esmu laimīga, un priecīga, ka man būs dēls. Katru rītu mostos ar smaidu sejā, un sāku runāties ar mazo, un viņš sāk kustēties, nekas mani nepadara tik laimīgu un atvieglotu, kad sajūtu, ka viņš ir dzīvs!
Es tikai nesaprotu, kāpēc, tik daudzas pret to izturās kā pret kaut ko nosodamu, un grib nosodīt , pateikt ko sliktu???