studijas nesaskan ar dzīves pārliecību

Magjistra graads pats par sevi ir veertiiba, lai arii lietaa, kas neinteresee. Daudzaam darbavietaam nav svariigi, kaadaa tieshi nozaree potenciaalajam darbiniekam ir graads, galvenais, ka ir. Es ieteiktu tomeer sanjemties un ieguut to graadu.

kas tāpat nekādu labumu manā dzīve nedos

Un to to nevari zinaat. Nevari zinaat, kaa tava dziive var pagriezties riit.

Nu ja valdība pēkšņi pieliks bibliotekāriem pie algas, tad jau būs lielāka alga :D

Ja vien tā nav teoloģija/filozofija, es nepamestu. Bet pēc tā izklausās.

Ā, bibliotekāri...

Jā, grāmatniecība mani ļoti interesē, bet tas ir viens kurss pa diviem semestriem. Gala darbs taptu tai pašā grāmatniecībā, bet tie cilti nevajadzīgie kursi, kuriem es neredzu jēgu un mūžīgā klanīšanās tehnoloģijām un ja tu tam pasniedzējam pasaki, ka tu tā nedomā, tad viņš kasās virsū. Gadu spēju melot un mēģināt izpildīt prasības, kā viņiem vajag, bet ieraugot kārtējo uzdevumu, kas ir ne pa tēmu man nolaidās rokas.

Man abas jomas, kurās ir augstākā izglītība nesaskan ar manu pārliecību, bet nu, diplomu ieguvu un otro ar tulīt, tulīt, cerams dabūšu. Tā ir tikai izglītība, tur nekam nav jāsaskan, iegūsti grādu un dzīvo tālāk.

Es uzskatu ka nevajag sevi mocīt , dari tikai to kas tev sagādā prieku ! Jēga mocīt sevi °ja tas nedos tev nekādu labumu? Padomā ko tu varētu darīt pa to laiku kuru pašlaik velti mācībām..?

Man jau ir plāns, ko mācīties tā vietā.

Nu, es cilvēks- praktiskais, izvērtētu, cik daudz ir ieguldīts un cik daudz es zaudēšu, ja tagad nometīšu malā. Man nauda no gaisa nekrīt, un maģistrs maksā diezgan daudz, tāpēc, pirmkārt, nozīmīgs būtu tas cipars, kas jau samaksāts par augstskolu. Tad plusā visam tam darbs: gadu mocīties, mācīties to, kas nepatīk, ieguldīt tajā savu laiku un tad beigās aiziet projām bez nekā par visiem izmestajiem materiālajiem un cilvēciskajiem resursiem?
Ja tas, ko nākotnē plāno darīt, ir tā vērts, tad ej projām, jo ir grūti tā lauzt sevi visu laiku. Bet, ja tomēr tā nākotne bez grāda nekļūs spožāka kā ar grādu, tad jau es gan laikam paliktu un nolauztu to gadu vai divus, cik jau Tev palicis tur.

Kas gan tā būs par dzīvi ja to nodzīvos - re, tā vajag! Dzīve taču tikai viena. Diez vai piedzimstam lai zubrītu to kas nepatīk.

Jā, pareizi Tu saki, bet pietiekami daudz ir apkārt tādu cilvēku, kas nometuši malā un nekur augstāk tā arī nav tikuši, vismaz ne tur, kur sapņojuši un vēlējušies būt. Ir veiksmes stāsti par visiem šitiem "dzīvojam tikai vienreiz", bet gana daudz arī neveiksmju stāstu, tāpēc labi jāapdomā, kur doties tālāk un vai tas ir tā vērts.

Es nemaksāju. Ieguldīt studijās sanāktu tagad, kad viena diena lekciju izmaksātu 20 eiro. Ceļš līdz Rīgai, man ir tāda kā neoficiāla neklātiene, bet pasniedzēji ir svētā pārliecībā, ka ir iespēja nākt uz lekcijām, kad viņiem vajadzēs.

Nu tad jau cita lieta. Es jau nesaku, ka Tev jāpaliek :D Vienkārši salīdzini to, ko esi ieguldījusi un ko vari iegūt, pametot visu malā, tas arī viss.

Es savu izvēli jau esmu izdarījusi. Tad paceļas otrs jautājums: ko darīt ar kā-tu-vairāk-nemācīsies-tā-taču-nevar attieksmi?

Teikt - tagad es mācīšos, to, ko tiešām gribu.

Es arī iestājos maģistros, tajā pat programmā kur tu. Izņēmu dokumentus pēc divām nedēļām.. Mani tas interesē, bet dažas lietas tur ir tik ļoti crazy, ka vairs nespēju sevi piespiest tēlot ieinteresētību tajā :D
Par apkārtējo attieksmi - nu tas ir jāpieņem. Man lielākie zāģētāji bija ģimene. Pārējie jau saprata, bet tuvākie cilvēki izteica komentārus vispār ne pa ķeksi. Nu neko, spītējos un cirtu pretī. Vārds pa vārdam un arī ģimene saprata, ka nevajag man darīt to, ko es nevēlos. Es nevaru apgalvot, ka pavisam savu atā maģistram, bet tieši šobrīd, es to nevēlos darīt.

mistalee jā, man arī tā būs ģimene, kas saka: visi var, tev arī jāvar. Kad piedāvāju rādīt piemēru un pašiem pamācīties to pašu programmu, tad gan mutes ir ciet.

Tev bakalaurs arī bija tai pašā nozarē vai tikai maģistros tur nonāci?

dzīvojam šajā ķermenī vienreiz... jēga izšķiest laiku un enerģiju uz to, kas neinteresē? tu dzīvo savu dzīvi, nevis citu. citi grib un var - lai dara. :)

jā, man arī tā būs ģimene, kas saka: visi var, tev arī jāvar. Kad piedāvāju rādīt piemēru un pašiem pamācīties to pašu programmu, tad gan mutes ir ciet.

Nu man bija ļoti līdzīgi. Vispār tas bija tiešām ļoti, ļoti grūts laiks man, kad apkārt visi zāģēja, bet es jau sniedzot dokumentus jutu, ka nebūs. Es tomēr ieteiktu pastāvēt uz savu un nemocīties. Nu neuzskatu, ka tas maģistrs būtu tik nenormāli vajadzīgs, konkrēti šajā nozarē. Ar bakalauru mani kursabiedri miera vējos strādā bibliotēkā un viena pat ir izsitusies par vadītāju, paralēli mācās maģistros ko citu. No mana kursa kādi 2 cilvēki laikam aizgāja uz maģistriem, pārējie uz kaut ko citu un es arī domāju, ka maģistros gribētu studēt kaut ko savādāku. Tiešām, ja algas vismaz paceltu, tad būtu vēl kaut kāda lielāka motivācija, bet par tām kapeikām ko atmet... (t)