Latvijas vidusskolas.

turklāt mācītas tiek tādas programmas, kuras derēja pirms kādiem 10 gadiem, bet ne jau tagad

Nevis 10, bet no 20 līdz 30.

Domaaju, ka paaraak daudz uzmaniibas tiek pieveersts vaajaakajiem skoleeniem, gan skolaas gan augstskolaas. Nu nevajag visiem to videejo/augstaako, tas tikai nosit cenu izgliitiibai. Pashai vidusskolai lv nebija ne vainas, vismaz kad es maaciijos, daudz ko maaciija padziljinaati saliidzinaajumaa ar Kanaadu. Te kjiimijaa, matemaatikaa vidusskolaa maacaas to pashu ko es savulaik maaciijos pamatskolaa. Pienjemu, ka viss ir nogaajis uz leju lai izvilktu nesekmiigos, kas nav iisti pareizi.

Šeit kaut kas ir pārprasts... Vismaz Francijā vidusskolas mācības tieši tāpat kā pie mums- humanitārās un eksaktā novirziena klases, kur attiecīgi abi virzieni mācās tos pašus priekšmetus, tikai savādākās proporcijās- piemēram, eksaktajiem ir 2x vairāk matemātikas, fizikas u.tml, bet ir gan ģeogrāfija, vēsture, valodas. Šis jau vien apgāž to, ka LV esot vienīgā vispusīgā vidusskolas izglītība Eiropā. Vispār pat gribētu zināt, kuras ir tās valstis, kurās vidusskolēni mācās tikai kādus 5 priekšmetus? Ja tāda bija tā doma? (t)

Vispār pat gribētu zināt, kuras ir tās valstis, kurās vidusskolēni mācās tikai kādus 5 priekšmetus?

Ir tāda IB program (starptautisks vidusskolas variants) tur, šķiet, mācās 6 priekšmetus, bet ļoti, ļoti padziļināti.

Latvieši tikuši Kembridžā un neko nezinot par citām valstīm, tikai par savu UK ''gudri'' apd*rš mūsu sistēmu. (t)

nav jau problēma tur, ka priekšmeti daudz un daudzveidīgi.

Problēma ir tur, ka MĀCA to visu bieži vien tā, ka tikpat labi būtu varējuši arī nemācīt. Programmas sastādītas tizli.

Stāstiet, jums bieži ķīmijā klasē bija jāveic eksperimenti? Mums - pāris reizes gadā, pārējā laikā - teorija, uzdevumi, teorija, uzdevumi.... Fizikā eksperimentus veicām tikai tos 2 gadus, kad mums bija kreatīvs skolotājs. Pārējā laikā - teorija, uzdevumi, teorija, uzdevumi. Bioloģijā tas pats - pāris reizes kaut ko pētījām mikroskopā, pārēja laikā - teorija, uzdevumi, teorija, uzdevumi.

Varbūt kaut kas ir mainījies pēdējos gados? Mani gan kaut ka nepamet šaubas, ka nav vis.

Daļēji pie vainas naudas trūkums (mikroskopi, mēģenes un ķīmiskās vielas maksā na mazu naudu), daļēji pie vainas tas, ka skolotāji nav pieraduši ta strādāt.

Humanitarajiem priekšmetiem "nav naudas" ir vēl mazāks attaisnojums...

Ar pliku teoriju ieinteresēt skolniekus ir stipri sarežģītāk, nekā mācot caur praksi.

Es laikam mācījos ļoti labā skolā, kā tagad to saprotu, jo ķīmijas un fizikas lab.darbi bija vairāk nekā man gribētos, vismaz reizi mēnesī. Bioloģijā mazāk, bet kaut kas arī bija, tur laikam biežāk bija uzdevumi uz interaktīvās tāfeles. Kopumā teiktu, ka tādi sausi priekšmeti bija mazākumā.

Par eksperimentiem gan jāpiekrīt- 50 % teorija, otra puse prakstiskie uzdevumi, eksperimenti eksaktajās klasēs :/

Es domāju, ka ir jābūt vispusīgai izglītībai.
Jo man pašai arī patika skolā mācīties valodas un literatūru, bet it kā padziļināti bija dabas zinību priekšmeti, un tagad arī studēju kaut ko vairāk dabas zinībām pielīdzināmu, bet skolā tiešam ar prieku gāju arī uz literatūru un politiku, tai pat laikā patika arī fizika.
Tas dod plašāku redzesloku un viedokli.

Bet teikt to, ka sports 3 stundas nedēļā ir par daudz, gan, manuprāt, nepareizi.

Šeit kaut kas ir pārprasts... Vismaz Francijā vidusskolas mācības tieši tāpat kā pie mums- humanitārās un eksaktā novirziena klases, kur attiecīgi abi virzieni mācās tos pašus priekšmetus, tikai savādākās proporcijās

Neesmu bijis Francijā, bet vikipēdija nepiekrīt:

the theory-oriented baccalauréat général which is divided into three streams of study, called séries. The série scientifique (S) is concerned with the natural sciences, physical sciences and mathematics, the série économique et sociale (ES) with economics, social sciences and mathematics, and the série littéraire (L) focuses on French, foreign languages, philosophy history-geography and the arts (as an option).

https://en.wikipedia.org/wiki/Baccalaur%C3%A9at#S.C3.A9rie_scientifique_.28S.2FE.29

te ir links uz specifiskāku rakstu, priekšmeti specializācijām ir ļoti atšķirīgi

nav jau problēma tur, ka priekšmeti daudz un daudzveidīgi.

es domāju, ka tieši tur arī ir

Man nav iebildumu pret darbinieku vecumu, bet gan pret to, ka par šķērsli noliek pedagoģiskās izglītības trūkumu.

Man gan būtu iebildumi pret pedagogu, kuram nav augstākās pedagoģiskās izglītības, un šķērslis tas nav - draudzene strādā par skolotāju un paralēli studē, nekādu problēmu :-)

Par to misiju - jā, pedagogi tiešām ir ļoti labi, bet tikai tādēļ, ka atlase un konkurss ir milzīgs, saprotams, ka pieņem pašus, pašus spējīgākos :)

Pati arī strādāju skolā, tieši vidusskolas klasēs, lielākā daļa skolēnu tiešām nezina, ko vēlas darīt nākotnē, protams, katram ir kāds mācību priekšmets, kurš aizrauj vairāk, kāds cits, kurš, ļoti iespējams, šķiet garlaicīgāks par garlaicīgu, bet es nespēju iedomāties nevienu erudītu cilvēku, kurš atbalstītu mācību priekšmetu reducēšanu līdz minimumam, manuprāt, ikkatram ir jābūt vispusīgi zinošam. Lai specializētos kādā konkrētā jomā - lūdzu, pēc vidusskolas :-)

Par to viduvējību - nu nevar tā teikt. Pirmkārt, ir dažādu līmeņu skolas - ģimnāzijas, ļoti labas vidusskolas un mikro rajonu vidusskolas, kurās tiek uzņemti gandrīz visi. Otrkārt, ir dāžādi skolotāji un visbeidzot - skolēni. Un pat tas nebūt nenosaka iegūto zināšanu kvalitāti.

nespēju iedomāties nevienu erudītu cilvēku, kurš atbalstītu mācību priekšmetu reducēšanu līdz minimumam

Tātad Kembridžā un Oksfordā erudītu cilvēku nav? Tāpat kā rietumos un Ziemeļeiropā? Bet LV ir erudīto zeme, kas pārsteidzošā kārtā neizceļas ne ar sasniegumiem zinātnē, ne eksaktā ne sociālā, ne ar sasniegumiem mākslā, ne politikā, ne ekonomikā, nekur? Tā ķipa?

Šis ir pretrunīgs jautājums. Precīzi izlemt, kuras zinības būs nepieciešamas nākotnē nav viegls uzdevums kā 16, tā arī 19 vai 22 gadu vecumā. Tomēr atbalstu mācību priekšmetu skaita samazinājumu un nozīmīgākā apgūšanu. Nav jēgas pagrābstīt vienu, otru, trešo jomu, un rezultātā nepārzināt nevienu no tām. Gribētos dzirdēt desmit teikumu garu vidusskolas absolventa viedokli par kīmijas kā zinātnes nozīmību un pielietojamību cilvēka dzīvē, ja konkrētais skolēns priekšmetā knapi ieguvis sekmīgu atzīmi - un to pašu, klēpī turot maziem burtiņiem sadrukātas formulas. Bet šāda grābstīšanās paviršam pedagogam, protams, ir ērtāka.

Visions.
Neteikkšu par visām zimātnes saniegumiem, bet farmakoloģijā šo-to tomēr latvieši veic (vispazistāmākais ir Remantadīns), ka arī cenšas zāles pret vēzi izstrādāt un vēl kaut ko. Zinātnei mums pietrūkst naudas, tāpēc daudzi jaunie specialisti dodas prom.


Par skolu runājot, es uzskatu, ka jāmāca viss, bet jāizvēlas proprcijas, cik lielā apjomā šo vai to pasniegt (humanitāriem, matematiķiem utt). Jo cilvēka uzskati vienmēr var pamainīties (poem.viena mana paziņa izvēlējasmācīties humanitārājā klasē, bet tad izdomāja kļūt par ārstu. Un fizikas atzīmes viņai nebija, tikai iesk.stāvēja tabelē - nācas apmeklēt kursus un likt eksāmenu).

Vikipēdija saka, ka to populārāko sintezējis kaut kāds brits, mūsējie tikai 5 gadus vēlāk citādā veidā atkārtojuši. Turklāt tas bija 50 gadus atpakaļ!

Salīdzinot ar rietumiem, kur katrai valstij ir neskaitāmi sasniegumi jebkurā no zinātnes un nezinātnes jomām, tas ir tā kā par maz, VAI NE? Un kāpēc tad tās naudas mums nav? Vai tik ne tāpēc, ka cilvēki ir tik izglītoti, ka nespēj funkcionēt nevienā jomā, ne ekonomikā, ne biznesā, ne politikā, nekur?

Es nesaprotu šo rezistanci pret realitāti. Valsts acīmredzami grimst, cilvēkiem nav nekādu vērā ņemamu sasniegumu nevienā jomā, arvien tālāk atpaliekam, bet visi tikai unisonā atkārto, ka pie mums viss ir lieliski un ideāli. WTF.

štrunts par ķīmiju un fiziku , bet vot , ka 12kl ir mūzikas stunda , tas man šķiet absurdi un tagad vēl es dzirdēju , ka grib ieviest kaut ko līdzīgu ticības mācībai , vispār šķiet laika izšķērdēšana un es kā vecāks nevēlos , lai manam bērnam būtu skolā obligāti pātari jālasa ....

Ar mūziku viss būtu kārtībā arī 12. klasē, ja šajā stundā padziļināti pasniegtu mūzikas teoriju, vēsturi, padziļināti iedziļinātos latviešu folklorā, nevis tikai tupi dziedātu muļķīgas dziesmiņas. Es pabeidzu mūzikasskolu. Tāpēc man par mūziku kaut kāda pamatsajēga ir, bet cik atceros skolas gadus (neatceros gan, vai mūzika bija līdz 12. klasei), mūzikas stundās es neiemācijos tieši neko. Klasesbiedri, kad mūzikas skolā nemācījās, nezināja kura nots pēc kuras seko. Toties visi, viens par otru šķībāk, uz atzīmi dziedāja dziesmiņas iz sērijas - peld forele pa strautu, lalalalalalalaaa. Super!

Tas protams ir ļoti atkarīgs arī no pasniedzēja, bet manuprāt, ir smagas problēmas arī programmā. Jo tā nelaimīgā forele taču mācību grāmatā bija, tātad arī programmā.

Man augstkolā vienu pus gadu bija mūzikas teorija. Es gan nebiju baigi čaklais students, un mūzika tajā laikā mani ļoti neaizrāva, bet tas priekšmets bija tik saturīgs un interesants.
Ja kaut daļu no tā mācītu vidosskolās, tad skolas pabeigtu gudrāki, erudītāki un foršāki bērni, ar stabīlāku vērtību sistēmu.

Tas pats attiecias arī uz literatūru, vai nelaimīgo vizuālo mākslu. Es pieļauju, arī uz ticības mācību šo varētu attiecināt. Visa atslēga tajā, kā priekšmetu pasniedz un ko tajā izceļ. Vai ticības mācībā liek skaitīt pātarus un demogoģē, vai saīstinātā formā pasniedz ticības vēsturi bez domogoģijas. Es gribētu ko tādu mācīties.
Atceros, skolā, vestures stundās, reliģijas jautājumiem mēs pieskārāmies tik daudz, cik - tajā un tajā gadā tur un tur ieviesa kristietību. Tie gada skaitļi man neradīja ne mazāko priekšstatu par pasauli ne tad, ne tagad.
Diemžēl mūsu izglītības sitēma aprobežojas ar faktuālismu, lielākoties. Es varētu piekrist, ka domāšanu tā neveicina. Vēsturē iekal gadus, matemātikā, ķīmijā, fizikā formulas, literatūrā autorus, mūzikā dziemsu vārdus, sportā iemācies noskriet ātrāk par klasesbiedru un esi teicamnieks. Pievienotā vērtība diemžēl neliela.

nu nezinu ,neredzu neko sliktu forumās un faktos , citādi jau tik tāda pa gaisu grābstīšanās vien sanāk ....

Nepārproti mani. :) nevajag iet arī pretējā galējībā. Fakti ir būtiski, bet tiem zūd vērtība, ja tie ir tikai sausi fakti bez dziļāka pienesuma. Iz sērijās - man svarīgāk būtu zināt, kāpēc un kā kristietību ieviesa vienā vai otrā valstī, nevis kad un kas. Skolu programmās dominē kad un kas. Kāpēc un kā pieliek skolotājs, ja tas ir gana gudrs. Vispareizākais mācību modelis būtu, manuprāt, bērnam pašam nonākt pie secinājuma - kāpēc un kā. Tas ir tas pasaules priekštata radītājs. Bet skola diemžēl neveicina viedokļa veidošanos. Jā, zināšanas ir iegūtas, bet zināšanas bez viedokļa ir kā bez seguma.