Latvijas vidusskolas.

1. tas, ka labākās UK universitātes LV diplomus neņem jau sen ir bijis zināms un dažās skolās tāpēc ir speckursi 1-2 gadu garumā, bet LV sabiedrība kā vienmēr atpaliek no informācijas plūsmas par daudziem gadiem (vienīgi Kardašjanas lupatu zinībās neatpaliek)

2. tas, ka par spīti visiem pētījumiem, kas LV izglītību un skolēnu spējas (pēc testu rezultātiem) nostāda ļoti zemu Eiropā un pasaulē, LV cilvēki vēl spurojas pretī, ka mums esot baigi labā izglītība un supergudri skolēni tikai apstiprina to, ka letiņi ir stulbi

3. LV izglītība ir dirsā, labrīt

Un kā saprast to murgu, ka par skolotāju drīkst kļūt tikai ar pedagoģisko izglītību, tātad, cilvēks kurš mērķtiecīgi gājis uz skolotāja amatu? Kur garantija, ka tieši šie cilvēki būs tie visspējīgākie? Pasaulē reti kad labs efekts tiek panākts plānveidīgi. Parasti tas notiek nejauši, spontāni. Jauns students bez pedagoģiskās izglītības bieži vien ir daudz spējīgāks skolotājs par vecu, stagnatisku učeni ar vairāku gadu pieredzi.

Man skolā bija 3 izcili skolotāji, divi no tiem - pensionēti učuki ar ilggadīgu pieredzi un pedagoģisko izglītību. No vidusskolas neatceros nevienu "jauniņo". Bija, vācu valodā, sporta regulāri, bet kaut kā no prāta pagaisušas. Bet abi gados vecie - joprojām bieži atceros. Tā ka, domāju, skoltājus vajag labus, vienalga, jaunus un progresīvus vai vecus un pieredzējušus :)

Tas ir tipisks virspusējas domāšanas piemērs, letiņiem ļoti raksturīgs. Politikā, biznesā, skolās - visur vajag tikai jaunus cilvēkus, jo vecums ķipa ir prāta invaliditāte, un nekādā gadījumā ne gudrības, pieredzes un padziļinātu zināšanu nosacījums. Par šo es vienmēr ierēcu.

Tēmas uzstādījumam, ka vajag specializēties, piekrītu. Jā, lielākā daļa vidusskolā nezina, ko tieši grib, bet tajā pašā laikā zina, ko patiešām negrib. Labāk ir, ja 20 skolēni iegūst padziļinātas zināšanas konkrētos priekšmetos un tos studē tālāk, bet 5 nākas iet speckursos, apgūt to, ko kļūdas pēc izmeta no savas vidusskolas programmas; nevis tā kā ir tagad, kad visi 25 ir viduvējības visos priekšmetos.

Turklāt jāmaina ne tikai sistēma, bet arī skolotāju attieksme.

Piemēru labai attieksmei varu minēt 1 paziņu kas mācījās štatos, nekāda izcilā vidusskola jau nebija. Viņai patika literatūra, tāpēc skolotāja viņai regulāri deva lasīt grāmatas, kas obligātajā literatūrā nebija iekļautas - dažādu klasiku, literatūras teoriju, pat Adorno (kas nezina šo veci, saku priekšā, ka Adorno saprast pat filozofijas studentiem universitātēs ir grūti). Tagad viņa studē Oksfordā. LV neviena tāda gadījuma manā pieredzē nav, ne literatūrā ne citos priekšmetos, kad učuks būtu pret skolēniem šādi attiecies. Labākajā gadījumā 1x gadā uztaisīja kādu eksperimentu vai sekciju, bet tas arī bija retos priekšmetos. Tajā pašā laikā zviedri man stāsta, kā viņiem ceturtdienās bijusi 1 stunda, citā dienā 3, un inteliģencē viņi šauj krietni pāri vidējam letiņam. Gan viņi konkrēti, gan visa viņu nācija, politiskā un ekonomiskā sistēma, māksla un mūzika, zinātne un pat mājdzīvnieku audzinātība.

No šī un galvenokārt no reāliem pētījumiem, kas stiepjas jau dekādēm ilgi, varētu izdarīt kādus secinājumus. Bet nedomāju, ka daudziem būs pa spēkam vai interesēs.

Man nav iebildumu pret darbinieku vecumu, bet gan pret to, ka par šķērsli noliek pedagoģiskās izglītības trūkumu.

Vēl arguments pret specializēšanos - daudzi pat augstskolā pēc pirmā semestra vai kursa aiziet, jo saprot, ka tas nav tas, ko viņi gribējuši. Kāda vēl izvēles izdarīšana vidusskolu uzsākot? 15 gados, vidusskolu uzsākot, cilvēkam ir jāizvēlas tie priekšmeti, kurus viņš grib specializēti mācīties, piemēram, lat.val. un citu humanitāro, tad 19 gados, skolu pabeidzot, saprot, ka grib mācīties ķīmiķos, ko nu?

Par to aizmiršanu, es uzskatu, ka ir pilnīgi normāli aizmirst mācību vielu, ja ikdienā ar to nenodarbojies. Tomēr tev paliek kaut kāds iespaids, kas tas vispār bija, kaut neliela sapratne un tu zini, uz kuru pusi taustīties, ja tev to pēc gadiem ievajadzēsies. Bet ja tev neviens nekad to vielu nav stāstījis, tad tev nav vispār nekādas nojausmas, par ko ir runa.

Protams, ka es vidusskolā mācoties negribēju ne matemātiku, ne ķīmiju, jo esmu humanitārs prāts, bet pat mācoties augstskolā humanitārajā jomā man matemātika noderēja un kopumā esmu priecīga, ka to mācījos un ka mācījos dažādus priekšmetus, kas mani attīstīja visās jomās, nevis divās pusaugu gados izvēlētās.

Par to pedagoģijas specialitāti, nu, es pa lielam domāju, ka skolotājiem tiešām vajag pedagoģisko izglītību un ka nevajadzētu cilvēkiem no malas nākt un mācīt bez nekādām zināšanām par mācīšanas procesu. Bet vispār ir tā Iespējamā misija, kas uzņem cilvēkus bez ped.izglītības.. It kā strādā veiksmīgi, cik esmu dzirdējusi.

tā Iespējamā misija, kas uzņem cilvēkus bez ped.izglītības.. It kā strādā veiksmīgi, cik esmu dzirdējusi.

Cik es esmu dzirdējusi, skolnieki ģībst no sajūsmas (labā nozīmē).

daudzi pat augstskolā pēc pirmā semestra vai kursa aiziet, jo saprot, ka tas nav tas, ko viņi gribējuši

Tāpēc, ka videnē priekšmetus māca virspusēji un cilvēki vispār nezina, kas tie ir par priekšmetiem un ar ko nodarbojas! Skaidrs, ka tad jau pēc 1-2 padziļinātiem mēnešiem universitātē uzreiz saprot, par ko tas priekšmets ir un vai cilvēku interesē vai neinteresē! Specializētā izglītībā to saprastu jau 10. klasē un varētu pāriet uz citiem priekšmetiem un mācīties tos, bet nē, labāk nācijai nosist 3 gadus videnē un neko ne par ko tā arī neuzzināt un tad vēl šaut pulveri pa tukšo arī universitātē. Tavs posts ir tukša diršana. Pietiek paskatīties uz skolēnu rezultātiem starptautiskajā telpā, un uz speciālistiem, kādus mēs dabūjam no izglītības šajā valstī, lai izdarītu secinājumus. Viss pārējais ir tukša diršana.

Tāpēc, ka videnē priekšmetus māca virspusēji un cilvēki vispār nezina, kas tie ir par priekšmetiem un ar ko nodarbojas! Skaidrs, ka tad jau pēc 1-2 padziļinātiem mēnešiem universitātē uzreiz saprot, par ko tas priekšmets ir un vai cilvēku interesē vai neinteresē! Specializētā izglītībā to saprastu jau 10. klasē un varētu pāriet uz citiem priekšmetiem un mācīties tos, bet nē, labāk nācijai nosist 3 gadus videnē un neko ne par ko tā arī neuzzināt un tad vēl šaut pulveri pa tukšo arī universitātē.

Piekrītu. Lai visiem mācītu visu, katrs priekšmets tiek reducēts līdz viduvējības līmenim, tāpēc kvalitatīvi apgūts netiek nekas. Jārēķinās ar to, ka ne visi būs izcilības fizikā vai matemātikā. Nereti jaunietim, kurš ir apdāvināts literatūrā vai svešvalodās, ir jāpavada garas un mokošas stundas, lai izvilktu 4 balles eksaktajos. Rakstura stingrības audzināšana, teiksiet? Manuprāt, lieki.

Būtu jau jauki, ja skolēni apgūtu to pašu virspusējo vielu pieklājīgā līmenī, bet, manuprāt, liela daļa tomēr pamanās izšļūkt cauri..

jā, atceros vēl vidusskolu... un ir taču nenormāls nogurums, ja 9 - 10 atšķirīgi priekšmeti katru dienu. un nevienam nevar līdz galam koncentrēties.

pilnīgs absurds...


un tiem,kas saka, ka kā varot izvēlēties tik agrā vecumā, it kā nekas nebūtu neatgriezenisks! tik pat labi vēl 25 gadu vecumā var nezināt ko grib un tad mētāties no vienas uz otru profesiju, tad vismaz būtu pamatzināšanās vienā nozarē!!

tā Iespējamā misija, kas uzņem cilvēkus bez ped.izglītības.. It kā strādā veiksmīgi, cik esmu dzirdējusi.

Cik es esmu dzirdējusi, skolnieki ģībst no sajūsmas (labā nozīmē).

Tas tāpēc, ka nepedagoģiskie cilvēki nav ar sabojātu domāšanu.

Skudrulāci, šobrīd tu demonstrē izcilu Latvijas izglītības sistēmas neveiksmes piemēru :-P

Tas tāpēc, ka nepedagoģiskie cilvēki nav ar sabojātu domāšanu.

Es nedomaju, ka pedagoģiskā izglītība pati par sevi ir tas, kas maitā domāšanu.

Drīzāk jāsaka, ka pie vainas būs profesijas (ne-)prestižs un sagaidāmā alga - nu nepiesaista pedagoģijas fakultate un skolotāja profesija masveidā spožākos prātus. *



*ar izņēmmiem, protams

un par skolotājiem runājot, daudzi kas iet studēt par skolotājiem vnk bieži paši nezin ko grib darīt, tāpēc aiziet to studēt... nevis īpašas vēlmes vai talanta ko mācīt dēļ

nemākulīgi pasniedzēji beigās var uzdzīt riebumu pret priekšmetu, kur varbūt vaŗētu gūt labus rezultātus citos apstākļos

Pati vēl esmu iesaistīta šajā procesā, tāpēc var piekrist, ka izglītības sistēma nav tajā labākajā stāvoklī. Un tas nav tikai stundu sadalījuma dēļ, bet arī pedagogu nekompetences dēļ. Pagaidām esmu satikusi tikai 3 tādus skolotājus, kuri ir iekrituši sirsniņā un kurus tiešām var dēvēt par skolotājiem ar lielo burtu. Diemžēl ir tādi, kuru priekšmetu var "iemācīties" tikai patstāvīgi, zubroties no grāmatas, jo stundās, lai kā necensties, bet saprast neko nevar, pat tie skolēni, kuru sekmes ir 9 un 10. Par tādu piemēru var kalpot fizika, kur formulas nevar atcerēties pat no iepriekšējās stundas, kur nu vēl pagājušā gada, jo skolotājs savu darbu dara tikai tādēļ, ķeksīša pēc, bet ne ar prieku. Tādēļ pusklases ir nesekmīga.
Pretēji tam par piemēru kalpo jau iepriekš minētā vēsture un latviešu valoda,kur tiešām skolotājas ir fantastiskas.
Vēl viens trūkums ir lielais mājasdarbu daudzums vienā atsevišķā priekšmetā, piemēram, ģeogrāfijā, kur vienam uzdevumam ir jāvelta bezmaz viss vakars un citiem tīri fiziski vairs neatliek laika.
Protams, viss dzīvē var noderēt, bet, manuprāt, sports 3 stundas nedēļā jau ir mazliet par daudz, jo pastāv arī tāda lieta kā pulciņi, kuru nav kaut vai matemātikā, kur ir katastrofālāka situācija nekā sportā. Tieši tas priekšmetu sadalījums nav veiksmīgs, daudz kas netiek pilnveidots, kamēr otram priekšmetam tiek pievērsta pārlieku liela uzmanība.
Bet nevar visu vainu novelt tikai uz skolu sistēmu, ir arī tāda problēma kā skolēnu slinkums.
Un tie ne pārāk labie cipariņi eksāmenos nav tikai skolotāju vaina, bet arī pašu skolēnu. Kaut gan jā, daļa vainas ir arī skolotāju, jo viņi nespēja ieinteresēt. Un vidējās atzīmes pilnībā neatspoguļo skolēna zināšanu līmeni, jo ir arī skolotāji, kuri labas atzīmes liek par "skaistām acīm", bet citam ar tādu pašu zināšanu līmeni atzīmi pazemina tikai tādēļ, ka ir kaut kādas antipātijas, kuras radušās mistiskā veidā pārbaudīts uz savas ādas(t)

esmu mācījusies daudzās skolās un var viennozīmīgi apgalvot kā maksā tā māca , te jau reiz meitene pieminēja manas sekmes pamatskolā :D tad lūk pēc 8kl pārgāju uz privātskolu , kur brīnumainā kārtā es ne tikai spēju ļoti labi saprast ko man māca , bet man pat palika interesanti un matemātika tā iepatikās , ka pat aizsūtīja uz olimpiādi .... vieta gan bija sipri virs vidējā , bet manu pašapziņu šajā priekšmetā pacēla ļoti , rezultātā 9kl pabeidzu ar ne zamāku par 6 ( tikai vienā priekšmetā ) salīdzinājuma pirms gada man bija 2 sekmīgas atzīmes un tās pašas 4 :D
savu meitu nekad nesūtīsu valsts skolā , kur skolotāji vispār nav ieinteresēti bērnam ko iemācīt vai piejiet lietām radoši ....

Piekrītu. Lai visiem mācītu visu, katrs priekšmets tiek reducēts līdz viduvējības līmenim, tāpēc kvalitatīvi apgūts netiek nekas. Jārēķinās ar to, ka ne visi būs izcilības fizikā vai matemātikā. Nereti jaunietim, kurš ir apdāvināts literatūrā vai svešvalodās, ir jāpavada garas un mokošas stundas, lai izvilktu 4 balles eksaktajos. Rakstura stingrības audzināšana, teiksiet? Manuprāt, lieki.

True, true.

Manā skolā vismaz bija novirzieni, paņēmu eksakto. Diemžēl tas nozīmēja, ka man bija arī ķīmija 4x nedēļā, bioloģija 3x nedēļā, tehniskā grafika. Laika nositu ļoti daudz šiem sūdiem it sevišķi grafikai, kur 1 rasējums aizņēma vismaz 1 vakaru. Īstenībā man vajadzēja tikai mateni un fiziku. Un programmēšanu, bet tā kā to pasniedza līmenī zemākā par youtubes tutoriāļiem, tad būtu atteicies, ja šāda iespēja būtu bijusi. Šos sūdus, protams, mācījos uz lietartūras, kultūrvēstures un citu mani interesējošu priekšmetu rēķina, jo tie bija domāti humanitārajiem. Laba izglītība? Absolūti nē, lai gan par 2 gramiem mazāks sūds, kā pilnīgi vispārējā.

Skudrulāci, šobrīd tu demonstrē izcilu Latvijas izglītības sistēmas neveiksmes piemēru

NordicBelle, es nesapratu tavu domu. Paskaidro, lūdzu.

Mazliet precizēšu. Pedagoģiskajai izglītībai kā tādai jau, droši vien, nav ne vainas, taču viss atkarīgs no paša cilvēka, kā viņš uztver šo mācību. Ja cilvēks ir labi domājošs, viņam pedagoģiskais talants var būt arī iedzimts kā viena no prāta spēju izpausmēm un viņš var iztikt arī bez speciālas izglītības pedagoģijā. Un, ja kādam šīs spējas ir ierobežotas, tad viņš varēs mācīties, ko grib, un vienalga nespēs labi izskolot skolēnus.

programmēšanu, bet tā kā to pasniedza līmenī zemākā par youtubes tutoriāļiem

Pilnīgi piekrītu. Tādiem priekšmetiem kā informātika un programmēšana tiek veltīts ļoti maz laika, turklāt mācītas tiek tādas programmas, kuras derēja pirms kādiem 10 gadiem, bet ne jau tagad. Un vēl gaida, ka būs labi speciālisti nākotnē(t)