Grūtniecība - bez atbalsta

par ko stressot , par to ka vecāki nepriecāsies , piedzims un būs priecīgi , iespējas tev tikai šķiet , ka nepriecāsies , es arī domāju ne mani nebūs priecīgi , bet no otras puses kāda viņiem daļa ? mans bērns, mana dzīve un es no apkārtējiem ilgi slēpu, ka esmu stāvolī , citi vispār pamanīja tik 8 mēnesī .... kapēc neafišēju to ? jo es negribēju īpašu attieksmi , mani reāli besīja šitie utji putji varianti ...

Man ar dzimto gjimeni - vecaakiem, utt, nav paarlieku cieshas attieciibas un attieciibaa uz manu gruutnieciibu vinji nebija negatiivi, bet pilniigi vienaldziigi. Mani gan tas nesatrauca, jo zinaaju, ka vinji reagjeetu tieshi taa. Man bija citi, neradnieciski cilveeki, kas atbalstiija ljoti. Arii tagad mani vecaaki ar savu mazbeernu kontakteejas ljoti nelabpraat, izdomaa 100 un 1 atrunu, kaapeec nebrauks uz dzimshanas dienaam, utt.

Ja šķiet, ka nepriecāsies - kāpēc teikt?
Reizēm klusēšana ir zelts :)

Es arī domāju, ka nemaz nevajag stresot par to, KĀ to pateikt radiniekiem, kuriem tāpat šī ziņa neliks priecāties.

Izvairies no negatīvā. Nesaki, līdz nejautā. Esi harmonijā ar sevi, bēbīti un viņa tēvu. Tas šobrīd ir vissvarīgākais :)

Man ar dzimto gjimeni - vecaakiem, utt, nav paarlieku cieshas attieciibas un attieciibaa uz manu gruutnieciibu vinji nebija negatiivi, bet pilniigi vienaldziigi.

mani sagaida tas pats. Bet īstenībā,ja nebija līdz tam,kapēc tad vajag pēc tam (grūtniecības).
Nu tā vēl nav,protams :D

Man bija doma varbūt neteikt arī neko. Redzēs, kad vēders augs.. Bet vai tas neradīs vēl lieku saspīlējumu...

Es ļoti pārdzīvotu, ja man atklāti izrādītu negatīvo attieksmi, lai gan jau zinu, ka neko pozitīvu nevaru gaidīt... Nevaru saprast - klusēt līdz pēdējam vai ātri pateikt, lai padusmojas un tas vismaz būs galā?

Paldies liels jums par atbalstu un viedokļiem.(l)

Abi ar bērniņa tēvu esam ļoti laimīgi. Negribas, lai kāds ar negatīvajām domām mani nomāc.

Viss vel var mainities,kad piedzims mazulis. Mans vectevs ar savu meitu(manu mammu) nerunaja 3 dienas,jo lidz pat dzimsans bridim nezinaja,ka ir stavokli + gados bija loti jauna,kad laida mani pasaule. Sagremoja info.un viss kartiba. Esmu vismilaka mazmeitina. :)

Tie mazie brīnumi,kas rodas no mīlestības ienes dzīvē prieku un līdz ar to visas ''dusmas'' pazudīs!

Galvenais pati neuztraucies un saglabā mieru mazuļa dēļ, jo tagad tev jādomā par viņu nevis ''ko domā citi'' :-)

Kāpēc tu domā, ka nepriecāsies?

klusē līdz pēdējam un aiztaupi savam mazajam brīnumiņam lieku un nevajadzīgu negatīvo enerģiju.
Jo ātrāk viņi uzzinās, jo ilgāk saņemsi un uzsūksi viņu negatīvo enerģiju ( ja, protams, ir tik ļauni, kā Tu domā)

Bet varbūt viņi būs starā un tas ļoti vienos Tavu ģimeni??

Zinu, jo pazīstu savus vecākus un jau esam par šīm tēmām iepriekš runājuši... Viedoklis man ir skaidrs.

Tavai ģimenei nepatīk bērna tēvs?

Patīk, attiecības labas, tikai ir skeptiski attiecībā uz mūsu nākotni. Zinu, ka teiks, ka varējām sasniegt vairāk pirms tam, ka nespēsim tikt galā, utt.

Es jau sen dzivoju no vecakiem atseviski un no viniem neatkarigi, lai vinus mana grutnieciba nesatrauktu.

Domāju, ka tēma būs par vientuļo māti.

Te gan lielu problēmu neredzu. Galvenais, ka Tava 2. pusīte priecājas, atbalstīs Tevi. Ja jau zini, ka 100% nepriecāsies, tad nesaki. Pasaki pēc iespējas vēlāk (vai kad būs redzams), lai izvairītos no liekām negācijām. Galu galā, ja starp Tevi un partneri valda saskaņa un mīla, jūs abus iepriecina šis fakts, tad tas šajā gadījumā ir vissvarīgākais

Man pazīstamai meitenei vecāki arī izrādīja savdabīgas emocijas uzzinot, ka viņa stāvoklī, lai arī ar draugu bija kopā ilgus gadus. Visvairāk pret bija ome, kas žēlojās, ka šie nav precējušies, ka naudas nav tik daudz utt. Bet, kad mazā piedzima, pretenzijas pazuda.
Nezinu, kā būs vai ir tavā situācijā, bet lielos vilcienos - ne taviem vecākiem (cerams) tavu bērnu audzināt, un vai visu mūžu darīt tikai tā, kā grib mamma un tētis? Ok, nav forši, ja ir domstarpības, bet ja plāno bērnu audzināt un uzturēt pati, nerasot, piemēram, materiālo atbalstu no vecākiem, tad ko satraukties? :)

Ja jūs nedzīvojat pie vecākiem un esat finansiāli neatkarīgi no viņiem, kā arī, ja viņiem bērns nebūs jāauklē, tad kāda daļa par to, ko viņi domā? Ja zini, ka ir negatīvi, tad vienkārši nesaki. Nav ko. Tik un tā nekas nemainīsies. Un es nesaprotu... ja jau esat ilgi kopā, tad kas tur pa negācijām?