Vai tad uzmanības izrādīšana aprobežojas ar kaut kur došanos divatā? Man, piemēram, ir svarīgs kopā pavadītais laiks, un tam nav nozīmes, kurā vietā atrodamies. Kopā noskatīta filma, kopā gatavotās maltītes, kaut vai samīļošanās, ieritināšanās azotē, kāda mīļa vārda pateikšana. Tajos ikdienas sīkumos jau ir tā uzmanība, kaut vai buča no rīta mums abām ar meitu, pirms došanās uz darbu.
Tagad, kad vīrs ir prom, daudzas lietas ir daudz skaidrākas. Es vienmēr dzīvoju sajūtās, ko viņš man sniedz. Kaut arī viņš ir prom, tāpat rūpējas par mani, uztraucas, un ziniet, laikam, esmu aprobežota, bet man vairāk arī neko nevajag. Un tagad viskvēlākā vēlēšanās ir nevis kaut kur aizbraukt kopā vai izklaidēts, bet apskāviens un gulēšana vīram azotē.