Uzmanība no sava vīrieša

Kā jau lielai daļai te, pēc garas dienas neprasās kaut kur iet un ko darīt. parasti paēdam vakariņas kopā, kādu seriālu kopā, bet nekas daudz. Lai arī daudz maz darām savas lietas, tomēr vakarā runājamies, smejamies, kaut ko pastāstam par dienu. Brīvdienās aizbraucam ciemos pie radiem, kaut kur tālāk varbūt, kā nu kuro reizi gribās.
Runājot par uzmanību-man tās nepietrūkst. dienas laikā ik pa laikam uzraksta kādu sms, kā iet vai kas notiek un bieži palutina ar kādām dāvanu kartītēm vai vienkārši atnestu saldējumu vai puķes :)

Un diskusijas autorei- varbūt ap sirsniņu mierīgāk paliek, ja centīsies pavērot ikdienu-cik laika Tev viņš velta piezvanot/atsūtot sms vai kā citādi pastāstot par savu dienu, cik daudz ir sarunu "tā starp citu", kuras arī daudz nozīmē:-) bieži vien tādas lietas paslīd garām un, ja nav kādu izbraucienu vai ārpus mājas pasākumu, liekas, ka uzmanības galīgi nav

Man ir lielisks mīļotais vīrietis :-)
Viņš manī ieklausās, ir gādīgs, vienmēr rūpējās, lai es būtu laimīga.
Kad neesam kopā, no rīta mani modina ar "Labrīt", pa dienu apvaicājas kā man diena, un gulēt ejot, novēl labu nakti. Puķes dāvina bieži, mazas dāvaniņas arī.
Laiku pavadam kopīgi skrienot krosiņus, vai "stipro skrējienus" - tas lieliski satuvina; vakaros kopīgi gatavojam, un pie vakariņu galda pārspriežam savas dienas gājumus. Brīvdienās dodamies garās pastaigās, pārtikas tirdziņos, vai rīkojam/dodamies pie kāda uz ballīti.
Uz kultūras pasākumiem pārsvarā dodos ar draudzenēm.

Vakardien visu izrunājām.Abi nonācām pie secinājuma,ka viens otru uztveram par pašsaprotamu. Un abi centīsimies to mainīt.
Jo patiešām ir startība kā mēs viens pret otru izturējāmies,kad sākām tikties un tagad.

mazinssusurs - zvana,raksta.Ir ok.Nav arī tik traki :)

Kad draugs nav darbā, tad mēs kopā pavadām ļoti daudz laika. Ja kādam kaut kur jāiet, kādas darīšanas utt, tad arī ejam viens otram līdzi, jo vienkārši tā gribās. Par spīti tam, cik daudz laika sanāk kopā pavadīt pēdējā laikā, visu šo gadu laikā nav zudis mīļums.. Un arī man, līdzīgi kā Neons, kopīga tējas dzeršana vakaros, vai brokastošana ir mana mazā romantika.

Mums tagad pats sākuma posms, bet puisim sanāk nu galīgi nekā ar laiku. Strādā visu laiku, komandējumi, tad sporta zāle (kas ir obligāti, pašsaprotami), bet viņš arī nav no baigajiem čatotājiem. Sazvanamies reti. Satiekamies max reizi nedēļā. Tagad besos. It kā saprotu, ka katram sava dzīve un lietas, bet no otras puses, gribās biežāk. Nezinu, ko iesākt, turpināt skatīties, kur tas viss attīstīsies, vai arī tieši pajautāt, kāda iespēja, ka kaut kas mainīsies.

nannerle, es tavā vietā tieši pajautātu.

Vai tad uzmanības izrādīšana aprobežojas ar kaut kur došanos divatā? Man, piemēram, ir svarīgs kopā pavadītais laiks, un tam nav nozīmes, kurā vietā atrodamies. Kopā noskatīta filma, kopā gatavotās maltītes, kaut vai samīļošanās, ieritināšanās azotē, kāda mīļa vārda pateikšana. Tajos ikdienas sīkumos jau ir tā uzmanība, kaut vai buča no rīta mums abām ar meitu, pirms došanās uz darbu.
Tagad, kad vīrs ir prom, daudzas lietas ir daudz skaidrākas. Es vienmēr dzīvoju sajūtās, ko viņš man sniedz. Kaut arī viņš ir prom, tāpat rūpējas par mani, uztraucas, un ziniet, laikam, esmu aprobežota, bet man vairāk arī neko nevajag. Un tagad viskvēlākā vēlēšanās ir nevis kaut kur aizbraukt kopā vai izklaidēts, bet apskāviens un gulēšana vīram azotē.

Manas attiecības ar draugu sākās tajā laikā, kad sāku strādāt pilnas slodzes darbu un biju studiju pēdējā kursā. Kopā nedzīvojam, līdz ar to tikties sanāca kaut arī katru dienu, bet vienīgi pa ceļam uz kaut kurieni (uz/no darba/mācībām).
Šogad viņam ir šī situācija (bakalaurs+darbs) un kā reiz tagad viņš intensīvi rakstīs bakalauru līdz janvārim... Ir tā, ka redzu viņu ~30-40 min vakarā + kāda stunda-pusotra savācās transportā ceļojot aprunāties :-D:-D
Turpmākajos 2-3 gados maz kas mainīsies, vienīgi, ka sāksim dzīvot kopā, bet abiem būs studijas maģistrantūrā no nākamā gada līdz ar ko atkal viss no jauna :-)
Tāda mums ir tā ikdiena, diezgan padrūmi izklausās, bet arī šajos mirkļos atrodam laiku viens otru samīļot :-)