Uzmanība no sava vīrieša

Ar 2. pusīti maz sanāk kopīgās aktivitātes, jo viņš ļoti daudz strādā. Tomēr mīlestības netrūkst :)

Grūti salīdzināt, bet nu man pat vnk kopīga tējas dzeršana un parunāšana par visu ko vakarā mājās šķiet romantiska un aizraujoša...

Mūsu ikdienā darbs, lielākoties satiekamies mājās ap kādiem astoņiem vakarā. Ir vakari, kurus pavadam pie TV un ierakušies katrs savās domās, ir vakari, kuros kopā ejam vannā un atpūšamies. Pārsvarā gan tomēr aprunājamies, pasmejamies, nu kaut kā to ikdienu uzlabojam. Mēdzam arī kaut kur doties (protams, brīvdienās vienmēr kaut ko daram) darbadienās, piemēram, uz kino vai kaut kur paēst. Man gan jāsamierinās, ka manās attiecībās plānotāja esmu es- ja es nepateikšu un neierosināšu kaut kur aiziet vai aizbraukt, tas nenotiks. Manējais gan piekrīt vienmēr VISAM, ko es iesaku, par to arī samaksā, bet nu plānotāja esmu es. Protams, ka man gribētos, lai viņš biežāk spontāni ierosina kaut kur doties, bet nu esmu samierinājusies, ka tas nenotiks, jo manam viss ir jāatgādina un jānorāda.
Par uzmanības apliecinājumiem... Dāvanu izpratnē man viņu nav. Tā ka man būtu rozes un ziedi nē -ja pajautāšu, nopirks vienmēr, un tas jau ir daudz, zinot, kāds manējais ir aizmārša. Bet mans ir ļoti gādīgs mājās un mani ļoti lutina citā ziņā - piemēram, māju kārto viņš lielākoties, tāpat taisa ēst un mazgā traukus viņš. Kamēr es izgūlusies gultā skatos TV, šis mani kārtīgi palutina. Tas man patīk pat vairāk, nekā ziedi vāzē, bet vīrietis īsts kretīns un man viss jādara. Ideāli ir, ja viss kopā, bet nu... Nu jā, saņemu mīlestības apliecinājumus gādībā un attieksmē, tādā dāvanu izpratnē diez vai...

Neons - Man patīk iziet sabiedrībā.Draugs vairāk mājās sēdētājs.Tā kā mums nemitīga pielāgošanās,man neskraidīt apkārt,viņam - nākt ar mani.

Reizēm draugs ierosina kaut kur kopīgi doties.. bet viņam ir tik nogurušas acis, ka šāda izklaide man nudien vairs prieku nesagādātu. Tad jau labāk ir kopīgi ieritināties dīvānā, papļāpāt un tml. :D

viltigalapsa, iespējams, draugs vairāk nogurst? Tādos brīžos vairāk gribās relaksēties un baudīt pozitīvo enerģiju, kuru var sniegt otrs cilvēks :)

Viirs nav romantikjis un es arii nee, taapeec negaidam viens no otra nekaadus lielos miilestiibas apliecinaajumus. Redzamies no riitiem un vakaros peec 19:00. Ljoti ilgi jau esam kopaa un vinjsh savu miilestiibu pret mani ir pieraadiijis daudz svariigaakos veidos par celjojumiem, daavanaam un tamliidziigaam lietaam.

Man skraidīšanas apkārt vecums jau ir garām. Vairàk patīk mājas omulība un ērtības. Nu un kur tad skriet nedēļas vidū? Nedēļas nogalēs mēdzam kaut ko saplānot, bet nu ne jau darbadienas vakaros.

Manējais arī nav ieinteresēts kur braukt un izklaidēties ja ir ļoti noguris pēc darba un arī līdz ar to reizēm brīvdienās viss ko viņš grib dalīt ir gūlšņāt pa gultu, bet ja darbā viss ir bijis mierīgāk tad gan viņam ir gan enerģija gan iniciatīvs uz kā pasākšanu. :)

Varbūt variet sarunāt kādu kompromisu, ka vienu reizīti ejiet ārā, citu atkal pa mājām?
Noteikti sāc pirmā ar ierosinājumu :) Ja trūkst romantikas, varbūt iesāc ar kaut ko nelielu? :) Pēdējo reizi, kad šādi jutos, pasniedzu brokastis gultā darba dienas rītā un pēcpusdienā draugs bija klāt ar ziediem :) Reizēm vajag pašām kaut kā iekustināt to sastāvējušos enerģiju.

Pilnīgi zinu kā ir, kad otra puse no darba sagurusi un negrib lielas aktivitātes, bet es jau nedēļas sākumā pastāstu, ka konkrētajā nedēļas nogalē gribēšu kaut kur aiziet, varbūt viņš var padomāt? Nu tā, bez spiešanas.

Vispār vajag atklāti runāt, es par to, ka ja jūties tā, ka trūkst uzmanības, tad tā arī piedāvā, mīļais, vai aizvedīsi mani kaut ko sestdien vai tml.? Domā, ka viņš nepiekritīs? Es domāju, ka piekritīs, ja bez kritikas pieiesi :)

Par iniciatīvu, vispār es teiktu, ka laikam es esmu tā, kas vairāk mudina uz kādiem pasākumiem. Tā klasiski - šonedēļ teicu, ka ļoti gribu aiziet uz teātri, piedāvāju konkrētas izrādes un teicu, lai padomā, tad pēc dažām dienām, viņš nopērk biļetes un visi apmierināti, bet ja es gaidītu, kad viņš pat iedomāsies iet uz teātri.. nu es ilgi gaidītu :D

pa darba nedēļu strādājam un vakaros bieži vien darām savas lietas, lai gan stundu - pusotru ik vakaru veltam viens otram. Arī sestdienu, svētdienu pilnībā veltām viens otram un pavadām kopā - par uzmanības trūkumu nevaru sūdzēties.
Vai gadījumā jums nav tā, ka problēmas rodas no tā, ka nesakrīt kopā būšanas un brīvā laika pavadīšanas vēlmes?

Pedejos divos mēnešos redzamies loti reti. Bet mums vnk nav citas izejas pashlaik, tas laiks ir japardzivo. Protams,ka man trukst kopaa pavadishanas laika,bet nav iespeju. Gadi ne tie,atbildiba ne taa,kas 25 gados. Man liekas,ka vnk maza rudens depresija Tev ir,jo baigaas izklaides darba dienu vakaros nav iespejamas.

Darbdienās jau neko daudz nesanāk kaut kur iziet, jo mājās esam ap 19.00 un tad laika tikai, cik ēst uztaisīt un kaut ko pačubināties pa māju. Brīvdienās gan noteikti kaut kur aizbraucam, izejam, jo nespējam (vismaz es jau nu noteikti) tikai sēdēt dzīvoklī. Mums tā ir vislabākā atpūta padarīt kaut ko savādāku kā ikdienā, domas atslēgt no darba, pavadot dienu svaigā gaisā.
Uzmanības apliecinājumi arī ikdienā ir, kad draugs iet uz veikalu pēc kaut kā nopirkt aizmirsta, nereti atnes arī ko neparedzētu, piem. šokolādīti man :)

Viirs nav romantikjis un es arii nee, taapeec negaidam viens no otra nekaadus lielos miilestiibas apliecinaajumus.

Pēc laiciņa gaudosi, ka vīrs neizrāda uzmanību.

Šarlote_-Tā gluži nav.Esam vienā laikā mājās,brīvdienās mēdz grafiki dažādi būt.

Tomēr iespēju robežās,ja viņš var, atbrauc man uz darbu pakaļ.

Charmy - Es tā biju izdarījusi.Ploškas iededzināju un ēst sataisīju.Uz ko dabūju-Mēbeles nodedzināsi un vispār saldo negribu.Par to esam runājuši un esam izrunājuši.

Uz dzimšanas dienu saņēmu ļoti skaistu dāvanu.Pēc strīda teicu,ka ar ziediem un saldumiem jāatpērkas.Dabūju gan ziedus,gan saldumus.

Lielākais mīnuss manuprāt ir tas,ka 1.viņš ir taupīgs un nevēlas lieki naudu izsķiest
2.vienmēr vēlas mani pārsteigt un neplāno ar mani kopā,toties kad pārsteidz man ir tāds vauuuu!!
3.uz visām idejām atbilde ir es nezinu,jāpadomā :-D:-D

Pēdējā laikā daudz strādājam abi, tāpēc darba dienu vakaros vairs nekur neejam. Ar brīvdienu plāniem ir tā, ka ļoti daudz laika pavadām ar maniem vai viņa draugiem, tāpēc sanāk, ka kaut kur dodamies kādā kompānijā, tāpēc divatā kaut kur sanāk braukt reti, jo sanāk tā, ka ierosināt kaut kur doties divatā nemaz īsti nav laika.
Atvaļinājumu braucienus, kuros dodamies divatā, plānojam jau laicīgi. Pat nezinu, kurš ir iniciators.

Dāvanas un puķes saņemu diezgan bieži. Jāatzīst, ka daļa no tām tiek saņemtas pēc strīdiem, lai salabtu vai nedaudz uzpirktu mani. :-D
Vispār jūtos mīlēta, zinu un jūtu, ka viņš mani ļoti mīl, ikdienā, kad vien var, pagatavo ēst, saudzē mani, cenšas man visu atvieglot. Dabiski izveidojies, ka cenšamies vismaz reizi dienā pabūt kaut uz mirkli divatā, parunāties, pasmieties, pačubināties.

Kārtējā Cosmo top tēma :D
Vispār traki, ka vīrieši ir tik neaktīvi un daudzām ir šāda tipa problēmas. Tiešām bēdīgi. Man kaut kā ģimenē visas sievietes vienmēr ir bijušas aplidotas, gan vecmāmiņa, gan mamma vienmēr tikušas pie ziediem, pie pārsteigumiem, rūpēm utt. Man tas liekas pašsaprotami. Šādā ziņā man ar vīru ļoti paveicies. Ok, uz teātri vai operu viņš biļetes nepirks, to daru es, bet tāpat izdomās, kā savādāk mani iepriecināt, ziedi ir ikdiena, dāvaniņas svētkos, bet ikdienā izjūtu mīlestību un rūpes. Sarunas, masāža, miļošanās un vīna vakari mums ir ikdiena. Brīvdienas arī vienmēr kopīgas ar dažādām aktivitātēm. Nedaudz aktīvāka plānošanā es esmu, man tas vienkārši ir gēnos, bet tāpat arī viņš kādreiz izdomā kā mani iepriecināt.
Daudz ko šajā ziņā izsaka kopīgas intereses. Ja tādas ir, tad kaut kā viss notiek dabiski.

Kārtējā Cosmo top tēma

Yes it is!

Mums ir ļoti maz laika kopā. Darba dienā tās sanāk kādas 2-3 stundiņas, sestdienā viņš studē, paliek tikai sestdienas vakars un svētdienas diena. Tad nu darba dienās pārsvarā nekur neejam, dzīvojamies pa mājām, runājamies, pagatavojam kaut ko garšīgu. Dažreiz spontāni kaut kur aizbraucam darba dienas vakarā, uz tuvāko pilsētu vakariņās, piemēram :D Sanāk gan izbraukt no mājām, gan pabūt kaut kur citur kopā. Brīvdienās gan mēdzam iziet no mājās vai uzrīkot kādu romantisku vakaru mums diviem. Man dažreiz arī gribās čīkstēt, cik mums viss ir slikti, draugs vienmēr noguris, ka maz laika kopā utt., bet es mēģinu saprast, ka draugs tiešām daudz strādā un zinu, ka nāks arī labāki laiki.

Draugs daudz strādā, tādēļ darba dienu vakaros pa mājām (kopā vakariņojam, skatāmies tv, kādu seriālu, palīdzu viņam ar darba lietām, pa kādam vīna vai alus vakaram vai darām katrs kaut ko savu). Šad tad retos brīžos tādi kā sapūtušies sēžam, darām savas lietas. :-D
Savukārt brīvdienās mājās vispār nesēžam, satiekamies ar draugiem, braucam ciemos vai pie mums kāds, ejam uz kafejnīcām, restorāniem, bāriem, klubiem, veikaliem, braucam ekskursijās utt. Brīvdienas parasti ir riktīgi foršas, emocijas pāri plūst. Draugs nemaz nevar mājās nosēdēt brīvdienās, vienmēr visu ko izdomā. Es par to brīnos, jo tik daudz strādā. Viņš var brīvās dienas rītā pamosties un spontāni izdomāt kādu tālu ekskursiju. Piemēram, pirms mēneša izdomāja aizbraukt uz valsts dienvidiem, aptuveni 700 km no mājām. Bet es uzreiz piemetinu, kur un ko tur varētu padarīt, sameklēju ātri viesnīcu, sametam lupatas, graužamos somās un laižam. :-D Es arī bieži vien kaut ko ierosinu.
Mājās varam abi iedzert, tad viņš ieslēdz savu sirdi plosošo dziesmu un uzlūdz mani uz deju, dejojam un kaut ko mulstam abi. (l)
Ar puķēm gan tā pašvaki. :-D Var uzdāvināt milzīgu pušķi ar ļoti skaistām puķēm un tad uz kādu pus gadu aizmirst, ka vīrieši vispār puķes dāvina. :-D Ja dāvina, tad tā, ka rokās nevar noturēt. Bet es labprāt saņemtu biežāk, bet pa kādai vienai puķītei.
Vienīgi viņam vēl patīk nopirkt puķes podiņos un atnest uz mājām, bet tas jau nav tas pats.