Egocentrisms un nespēja ieklausīties.

601

Reģ: 14.07.2011

Pēdējā laikā aizvien biežāk nonāku pie skaudrās atklāsmes, ka vairums cilvēku dzird vienīgi sevi.

Ikdienišķs piemērs: ar mēnesi neredzētu draudzeni sēžam kafejnīcā, stāstu, kas uz sirds, bet pēc katras manis izteiktās domas seko nevis kādas pārdomas, viedoklis, ieteikumi, bet "A es", "bet man", "toties ES!". Un tā uz riņķi. Vēl ļaunāks gadījums - pat neesmu paspējusi izteikt domu līdz galam (un neesmu no garu runu runātājām), kad jau tieku pārtraukta ar nebeidzamiem piemēriem no sarunu biedra dzīves. Beigās saruna aizvirzās sāņus, un esmu pat aizmirsusi, par ko vēlējos runāties. Mājās skumji secinu, ka sirds vieglāka nav kļuvusi.

Piebildīšu, ka neesmu problēmās centrēts cilvēks, bet dažreiz tik ļoti gribas tikt uzklausītai!

Drauga šobrīd nav, vecāki aizņemti ar savām, citas paaudzes, lietām.

Vai jūsu draudzenes vienmēr jūs dzird?

28.10.2015 13:40 |

wee

11162

Reģ: 28.11.2014

es laikam esmu no tām , kas nemāk klausīties , tapēc loģisks secinājums, mani sadzird , nedzirdu es :D

28.10.2015 13:43 |

so.so

2910

Reģ: 27.08.2009

Man laikam tā ir, ka es tos savus piemērus bāžu visur, kur vajag un nevajag. Bet es ceru, ka tik traki, ka es neļautu izteikties, nav, jo es pati spēju pieķert sevi brīžos, kad par daudz aizrunājos un tad automātiski aizveros. Draudzenes man vienmēr ir bijušas uzklausīt spējīgas.
Ar draugu mums šī problēma ir abiem, bet viņam izteiktāk. Kad atstāstam dienas notikumus, tad es tikpat labi varētu runāt ar sienu, jo viņš visu laiku spraucās manā sakāmajā, jo atcerējies, kas vēl ar viņu noticis. Es to esmu pieņēmusi, tāpēc vairs tik daudz viņam nestāstu, aši pasaku, ja kas svarīgs, un viss. :D

28.10.2015 13:48 |

Mischa

1164

Reģ: 16.09.2015

Man šķiet, ka tādi, lielākoties, ir visi cilvēki! Tu jau pati arī raksti, ka gribi izkratīt savu sirdi. Tad kāpēc tam otram cilvēkam būtu jāklausās Tavos pārdzīvojumos? Mums katram ir savas problēmas, ko gribās izkliegt, un, lai citi tās uzklausa...tikai neviens negrib piesārņot sevi ar citu negācijām.

Saprotu kā Tu jūties, tieši tāpēc ierīkoju sev personīgo dienasgrāmatu - izkratu sirdi pilnībā; un pēc gadiem būs interesanti apskatīt tās "problēmas" :-P

28.10.2015 13:52 |

Still

820

Reģ: 28.04.2012

Es nesaprotu, ko tu īsti gribi. Lai truli tur rociņu un bārsta simts reižu atvemtas, bez personiskas frāzes? Savas domas un piemērus taču izteikt nedrīkst. Kādus ieteikumus tu gribi, ja balstīt savā pieredzē nevar?
Es laikam nezinātu, ko iesākt ar šādu draudzeni, jo kad es runāju ar savām, viņas man izsaka savas domas un bieži vien min piemērus no savas dzīves, dod padomus utt. Tas liekas pilnīgi normāli.

28.10.2015 13:57 |

tante čība

601

Reģ: 14.07.2011

Still, paldies par pikto un tiešo attieksmi, bieži vien tāda ierosina pavērot sevi no malas, bet šoreiz Tev nebūs gluži taisnība. Piemērus un pieredzi izklāstīt drīkst, rociņu turēt nevajag, bet, ja saruna no manis stāstītā neizbēgami (un teju vienmēr) aizvirzās plašos draudzenes dzīves izklāstos, kuros mana tēma pazūd kā nebijusi, labi nejūtos. Laikam jāpadzīvo kādu laiku bez draudzenēm.

28.10.2015 14:02 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Ja draudzene ir tuva, vari pateikt, ka gribi dzirdēt kādu padomu un komentāru attiecībā uz Tavu problēmu.. vēlāk variet dalīties viņas piedzīvojumos/pārdzīvojumos. Reizēm cilvēks, kas ir ieciklējies savās problēmās.. aizmirst par citām.. ne vienmēr tas ir ar ļaunu nodomu.

Ja nekas nelīdz un draudzene nav absolūti ieinteresēta.. tad jādomā par to, vai viņa ir vārda draudzene cienīga.. :)

28.10.2015 14:06 |

Agī

5632

Reģ: 17.07.2014

Man arī ir viena tāda draudzene, kura kopš ir kopā ar savu draugu, to vien stāsta kā viņš viņai kaut ko nopircis...sākumā jau protams forši, bet ar laiku pat negribas satikt, lai klausītos "mans mīļais to un mans mīļais šito, mēs tur un mēs šiten" :D bet nu kaut kā esmu iemācījusies neuztvert to visu tik personiski un ļaut viņai vārīties...pati stāstu tikai to, ko viņa pajautā, ja pajautā ;-)
Draugs bieži neklausās, ko saku, jo ir iedziļinājies kādā no 3 ekrāniem, tāpēc es vairs necenšos runāt pa tukšo, jo man besī 3 atkārtot (t)

28.10.2015 14:11 |

Noslēpums Skapī

137

Reģ: 07.10.2014

Mana pieredze - ar laiku pajūk visas draudzības, lai cik ciešas tās kādā dzīves posmā bijušas. Un tad nāk jaunas.

Ne vienmēr attālināšanās iemesls ir vīrieši/ jaunā ģimene. Dažkārt cilvēki "pazūd" zinātnē, mākslā, profesijā, citreiz ballītēs un alkoholā. Un tad, ar laiku, tuvo tēmu loks kļūst arvien šaurāks. Kas zina, varbūt vienkārši vēl nav gadījies sastapt īstos "savus" cilvēkus.

Tavs gadījums izklausās pēc varianta, kurā Tu vairāk dod nekā saņem pretī. Tas sāp. Iesaku izrunāties, un, ja nekas nemainās, pārvērtēt jūsu attiecības un to nozīmi Tavā dzīvē.

28.10.2015 21:29 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Tu esi pārpratusi draudzības jēgu. Draudzība nav bezmaksas psihologa/psihotetapeita pakalpojums. Tā ir izklaide! Tava draudzene arī ir cilvēks-ja viņa ir atbrīvojusi tev savu brīvo laiku, viņa grib papļāpāt, izklaidēties nevis iedziļināties tavās problēmās, analizēt, utt. Vai tu gribētu stundām malt katras draudzenes problēmas? Tas ir apgrūtinoši, nomācoši un tāpēc sabiedrībā ir pieņemts par to maksāt. Maksāt par to, ka kāds tās gaudas uzklausa. Un nē, īstā draudzībā draugiem nav pienākums būt psihologiem.

28.10.2015 21:41 |

Blacksmith

1000

Reģ: 06.08.2015

tro lo lo

28.10.2015 21:44 |

Noslēpums Skapī

137

Reģ: 07.10.2014

teika_spolite, un kur tad paliek "kopā priekos, kopā bēdās"? Vai tas attiektos tikai uz laulātajiem?

Nav jau teikts, ka autore ir no čīkstētājām. Gribas kādreiz parunāt arī par ko vairāk, nevis tikai izpārdošanām, smukiem aktieriem un kokteiļu receptēm.

28.10.2015 21:45 |

hanna!

1821

Reģ: 13.02.2010

Ir gadījies justies līdzīgi - neuzklausītai. Tāpat ir gadījies saņemt tādu padomu, it kā ar konkrēto sievieti būtu pazīstamas nevis gadiem, bet pirmo dienu. Virspusīgas frāzes, ko varētu drukāt sieviešu žurnālā, nevis sacīt nomāktai draudzenei.

Es rīkojos šādi: sākotnēji pārtraucu konkrētajām draudzenēm stāstīt savu dvēseli. Vēlāk pārstāju viņas saukt par draudzenēm.

28.10.2015 21:51 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Kopā priekos, bēdās nenozīmē, ka otram jāuzklausa visas tavas problēmas. Tas nozīmē, ka lielas nelaimes gadījumā draugi tevi uzklausīs un paturēs rociņu. Vienreiz. Nevis nedēļu no vietas klausīsies gaudās. Un liela nelaime nav attiecību izjukšana ar kārtējo draugu.

28.10.2015 21:55 |

Lalya

367

Reģ: 28.06.2013

Laikam Tava draudzene jūtas tāpat, ja jau viņai nākas katrreiz pārtraukt Tevi, lai pastāstīt arī ko pašai :-D

28.10.2015 22:56 |

xazinaa

223

Reģ: 28.06.2014

Es ļoti labi saprotu autori, jo man arī vēl nesen bija tāda draudzene, kas bieži vien tā darīja, kad vēlējos pastāstīt par savu problēmu viņa pievērsās savām līdzīgām problēmām, padomu neiedeva, bet gaudoja, ka viņai tak ir sliktāk. Tā ir tāda cilvēku suga, kas nespēj ieklausīties citos līdz galam.:-/

28.10.2015 23:06 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Tas nozīmē, ka lielas nelaimes gadījumā draugi tevi uzklausīs un paturēs rociņu. Vienreiz.

Iedomājos situāciju: Draudzenes runā.. viena saka.. aij, nezinu kā dzīvot tālāt, vīrs mani pameta. Otra - piedod, mīļā, bet Tavs šīgada problēmu limits ir izsmelts.. labāk pastāsti, kas šoruden ir modē? :D

29.10.2015 00:31 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Cormeum
Kad satiksi cilvēkus, kas tev 3-5h no vietas klāstīs savu dzīvi un problēmas, nelaižot tevi vispār pie vārda-tik vien kā iespraust monologā: "jā", "re kā", tad dziedātu citu dziesmu :D Un tādu cilvēku ir daudz! Viņi pat nemana, ka otrs nemaz gribēdams to monologu nevar pārtraukt. Man tāda "ieklausīšanās" nav vajadzīga-ja kāds grib mani par savu emociju miskasti padarīt-lai maksā! :D

29.10.2015 04:11 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Un pēc šī foruma tēmām un autoru uzvedības var redzēt, cik bezjēdzīgas ir sarunu tēmas, problēmas. Viņš pret mabi slikti izturas, bet es viņu mīlu, ko darīt?, utt. :D

29.10.2015 04:14 |

Lollipop♡

3903

Reģ: 03.03.2015

Man ir pāris īstas draudzenes, kurām tiešām interesē, kas ar mani notiek. Mēs esam viena otrai psiholoģes, negāciju atkritumu izgāstuves, mēs patiesi un no sirds priecājamies par otras labajām lietām un notikumiem. Ja man būs slikti, es zinu, ka varu aiziet pie draudzenes, izstāstīt savu bēdu un mani uzklausīs, un pretī saņemšu patiesu viedokli (vai nu līdzjūtību, vai arī rājienu, ka rīkojos nepareizi). Bet nu tās ir manas draudzenes, kopā sāls kalns izēsts un vīna ezers izdzerts, es viņas uzskatu par māsām.

29.10.2015 07:29 |

Apsnigusi

144

Reģ: 16.09.2015

Man ir viena tāda draudzene, kas runā TIKAI par sevi. Pēdējo reizi satikāmies uz vakariņām, pavadījām kopā 3 stundas, viņa man visu laiku stāstīja par saviem mīlas piedzīvojumiem un problēmēm, es viņu uzklausīju, interesējos, uzdevu jautājumus, un šo 3h laikā NE REIZI nepaprasīja man, kā man iet. Skumji :(

29.10.2015 08:29 |