Ziemas prieki

Slidoju reizi pāris gados, ar to mani ziemas prieki aprobežojas, taču šogad gribu saņemties uzkāpt uz slēpēm.

Slidoju vienu - divas reizes gadā, slēpošana gan ir tas, ko mīlu. Ar nepacietību gaidu ziemu (l) Gandrīz katru nedēļu dodamies slēpot kaut kur tepat LV (vislabāk patīk Riekstukalns) un parasti reizi gadā uz Somiju - mana iemīļotā vieta ir Levi. Tur man patīk vislabāk - miers un klusums visapkārt, tāda sniega pasaka un tajā paša laikā - pietiekami liels slēpošanas kūrorts :)

Es labi slidoju un slēpoju, visu bērnību to esmu darījusi. Snovot esmu mēģinājusi dažas reizes, it kā patīk, bet tik ļoti labi nepadodas. Un , jā, ja ir kārtīga ziema, tad katru vai katru otro nedēļas nogali braucam kaut kur baudīt šīs aktivitātes.

Uz ārzemēm slēpot arī braucam, visbiežāk uz Austriju un Itāliju. Slovākija ir galīgi garām, vienu reizi esmu bijusi, nekad vairs. Francijā un Šveicē neesmu bijusi, bet varētu kādreiz. Vēl esam domājuši par Norvēģiju. Šosezon brauksim uz Itāliju. Austrijā ir labākas kvalitātes trases, mazāk un patīkamāka publika, bet Itālijai ir savs šarms ar vakariem foršos krodziņos un labākas kvalitātes viesnīcas par labākām cenām. Ja Austrijā par teiksim 100eur uz nakti var atrast knapu 3 zvaigžņu viesnīcu bez ekstrām, tad Itālijā atradām par nedaudz mazāku summu pat labu 4 zvaigžņu viesnīcu ar foršu SPA un izcilām atsauksmēm bookingā.

Slēpošana ir mans ziemas hobijs - uz LV kalna biju pagājšgad pirmoreiz, ārzemēs slēpoju jau gadus 9 vai 10. Izmēģinātas teju visas valstis, bet tik un tā atgriežos konkrētā Austrijas kūrortā, kas patīk vislabāk - gan apartamentu piedāvājuma ziņā, gan ciemata sadzīves aspektā - veikali, krodziņi, baseini, SPA utt., gan trašu plašumā un daudzveidībā. Francijā ļoti patika vide, sadzīve, mājiņa utt., bet trases nekoptas, lai gan superplašas, tādēļ tur tieši slēpošanas dēļ neatgrieztos. Vismazāk patika Livigno Itālijā, kur tiešām rodas iespaids, ka masa snovbordistu brauc piedzerties lētā alkohola dēļ :D
Kad man gribas tizloties un izsmieties, eju slidot :D
Ziemā bieži ar vecākiem dodamies pa mežu ar distanču slēpēm, rīkojam skioringu ar kvadracikliem un tml.

kampanellla , Renē varat ieteikt konkrētas viesnīcas, kūrortus?

Greja-a, ciemats, kurš man ir vismīļākais, ir Serfaus-Fiss-Ladis, netālu no Insbrukas. 3 ciematiņu komplekss ar plašu trašu kompleksu, tā ka var braukt pa visu ciematu teritorijām un foršiem kalnu krodziņiem :D
Ja par viesnīcām, tad jautājums, kas tevi interesē - dzīvot lētak, bet tālāk no kalna, vai dārgāk un ar slēpēm ieslēpot priekšnamā? Jo man ir otrais gadījums - nekad neesmu bijusi tālāk kā 5min gājienā no kalna, līdz ar to tas būs nedaudz dārgāk, bet daaaaudz ērtak :)

konkrētā Austrijas kūrortā

minēšu, Zillertal, Meierhofena, Hintertux ledājs? :)

Pati braucu uz jau trīs augstāk minētajiem, arī Bieberwier, Lermos, Zugspitz.
Itālijā - Kronplatz. Šogad Val di Fassa.
Kur es noteikti nebrauktu - Livigno, man tur bail būtu vispār braukt, tas ir lētais gals, kur sabrauc tusētāji, ne slēpotāji, tad nu sadzērušies tur ālējas pa kalnu, tas taču ir pat bīstami.

Man vecāki un brālis šogad brauc uz Franciju, izlasīju Renē atsauksmi, un nodomāju, ka kaut kā tieši tāds man iespaids par Franciju bija radies, vēl tur neesot, bet nu tad jau redzēs, kādas viņiem būs atsauksmes, var jau būt, ka kūrortos līmenis atšķirās.

kampanella, par to Franciju - es biju ielejā pie paša Mont Blanc, Les Contamines-Montjoie Ski Resort, kas vispār skaitoties viena no labākajām franču vietām, kur lielākoties dodoties vietējie. Tā arī varu teikt - cilvēku pamaz, nav milzīgās tūristu plūsmas, trases ļoooti plašas, gaišas, pat melnās un sarkanās, līdz ar to tāds mierīgais slēpojiens visu laiku, BET neredzēju nevienu sniega pūtēju, nevienu retraku. Tieši saules apspīdētajās vietās sniegs bija vienkārši izmetams un lejā tikt principā vairs nebija iespējams tikt - Austrijā tik nesakoptas trases nekad neesmu redzējusi. Arī krodziņi uz kalna tādi vispār nekādi, ārkārtīgi dārgi un bez izvēles. Māja plaša, pilsētiņa ļoti milīga, vide, cilvēki - viss super, ļoti forši un franciski, bet trases, njā. Kaut kā vairāk bijām gaidījuši, jo izmēginajām visus apkārt esošos trašu masīvus, bet visos viens un tas pats - tāda pamestības sajūta :D

āāāā, un tikko atcerējos - tur bija vienkārši briesmīgi pacelāji - visi tikai ļurīgi beņķinieki un drausmīgi ātri :D Katru reizi sēžoties iekšā bija jāpārmet krusts, cerot, ka neizlidosi ārā :D Tā man konkrēti trauma palika no Francijas kalniem :D

Es pagājušo gad pirmo reizi uzkāpu uz slēpēm. Nebūtu man draugs slēpot mīlis, noteikti nebūtu to pamēģinājusi. Bet tagad esmu iemīlējusies šajā sporta veidā, un jau nevaru sagaidīt ziemu, lai varētu doties slēpot. (l)
Pagaidām gan esmu bijusi tikai Riekstukalnā, bet draugs saka, ka noteikti kaut kad aizbrauksim arī uz ārzemēm, jo pats vairākkārt ir bijis, un saka, ka tad slēpošana ir vēl labāka. :-)

Renē paldies par plašāku izklāstu, interesanti :) Tieši šajā weekendā brālis rādīja, kādu mājiņu viņi tur Francijā noīrējuši, tiiik skaisti, pie pašām trasēm, izskatījās ļoti augsts līmenis.
Bet nu jā, man likās, ka trases varētu būt slikti koptas, jo franči paliek franči.
Par tiem pacēlājiem, Austrijā dažās vietās arī tie krēslinieki bija nedaudz aizvēsturiski, atceros kuriozu, kā vienreiz vīram nācās izlekt no tā pacēlāja, kaut kā aizdomājās, laicīgi neizkāpa, un šis tik ātri kustējās un beigās tur jau bija tāds pacēlums, ka bija jālec :D

Ne par teemu gluzhi, bet man taa nepatiik sleepot!! Draugam diemzheel loti patiik, tad nu vinsh censhas man iemaaciit, cer, ka man iepatiksies. Bet man slikti jau metas, ieprieksheejaa dienas vakaraa pirms sleeposhanas un ir auksti sviedri, kad mees braucam uz kalnu:'-(:-D.
Kaut gan man loti patiik smuki sleeposhanas kostiimi, atpuuta kaadaa maajiigaa Alpu shalee pie kamiina ar viina glaazi:-D. Patiik viss, kas saistiits ar sleeposhanu, iznemot pashu sleeposhanu.