Situācija

ja nerespektē un neciena, tad uzgrieztu muguru ļoti ātri. kāda jēga pieaugušam cilvēkam kaut ko skaidrot un atbalstīt, ja tevi nerespektē? nē, paldies par kūkām - ja ir pietiekoši pieaudzis, lai taisītu sūdus, tad būs arī pietiekoši pieaudzis, lai tiktu no tiem ārā pats

++++seveneleven.

Par kādu vecumu konkrēti varētu būt runa?

Pa lielam ja vecums ir 16 + tad nu es vienkārši pateikt lai tad meklē darbu un iet dzīvo pie kā grib, mans atbalsts būs ja to vajadzēs, bet atmaksāt dzīvošanu gan netaisos. Un teiktu ka vienmēr ir gaidīts mājās ja kas noiet greizi! Ja ir bezizeja, nav ko ēst utt. vai cilvēki slikti pagadījušies, tad labāk lai nāk pie mums pēc atbalsta, nekā pats cenšas tikt galā.

kāda jēga pieaugušam cilvēkam kaut ko skaidrot un atbalstīt, ja tevi nerespektē?

seveneleven, Nedomāju, ka pusaudža gados jau skaitās pieaudzis cilvēks, tieši tajos gados ar bērniem ir vislielākās problēmas un ar to ir jātiek galā, jo tas pāries. Nevis jāuzgriež mugura. Pati nekad neesi bijusi pusaudze, vai?

Ja iet runa par jaunāku par 16 gadiem, tad es labāk lamājos, psihoju, bet nelaižu to bērnu kur prom. Tad jau labāk katru vakaru zvanu policijai lai iecirknī nakti atsēž.

Visiem jauniešim tik pat kā ir tāds laiks kad dumpinieciskums ir neatliekama lieta, tur nu nevis ir jānovēršas no bērna, bet gan tomēr jārāda ka rūp, ka negrib lai kas slikts notiem, bet ja novērsīsies tajā laikā, tad arī vēlāk bērns var novērsties no jums pavisam.

Es savos 15, 16 gados biju traka, neklausīju mammu, negāju uz skolu, nedēļu nebiju mājās, nerespektēju mammu.. viņa man neuzgrieza muguru, jā - bļāva uz manīm un ko tik vēl ne, bet no mājām prom nelaida, pēc pāris mēnešiem tas viss man pārgāja, tas trakums, jo laikam beidzot ieklausījos tajā, ko mamma man saka. Būtu ļāvusi viņa man iet projām, darīt ko gribu, neko par to neteikt, ganjau nebūtu pabeigusi 9. klasi un sazin kur vispār tagad atrastos.

Pusaudža gadi NEKĀDĀ gadījumā nav attaisnojums,lai izturētis ar necienu pret vecākiem.

Bruno Tu pats tak teici ka tu kad kašķējies ar māti tad nesmuki izsakies, ko pēc tam nožēlo. Tas nav forši, bet tas ir tas dumpīgais vecums kad hormoni trako un nezini kur likties.

Tas nav forši, bet tas ir tas dumpīgais vecums kad hormoni trako un nezini kur likties.

+++


Nu tiešām, vai tad paši neatceraties kādi jūs bijāt? :D

Miss joker- Bet tas NAV normāli un tā nedrīkst būt. Esmu audzināts tā,ka lai ko vecāki pateiktu/izdarītu bērns nedrīkst pacelt balsi vai slikti izrunāties. Jo tie tomēr ir vecaki. Savus bērnus audzināšu tāpat,

Bruno, piekritīšu, ka tas ir atkarīgs ļoti no audzināšanas, jo es biju diezgan izlaista.

Man ar vecākiem vienmēr ir bijušas labas attiecības - arī pusaužu vecumā. Nesaprotu kapēc visiem tie trakumi bija :D es laikam vienīgā tāda

Pusaudža gadi NEKĀDĀ gadījumā nav attaisnojums,lai izturētis ar necienu pret vecākiem.

tieši tā!
jā, es arī kašķējos ar savu mammu agrāk, bet tas pārsvarā bija tāpēc, ka nebija grīda izslaucīta vai arī neļāva pa nakti pie draudzenes palikt, ja nebiju izpildījusi kādu mājasdarbu vai biju sliktu atzīmi nopelnījusi skolā. tie bija 5 minūšu strīdi, maksimālais stundu ilga nerunāšana vienam ar otru, bet pēc tam viss norima un atkal bija kā parasti.

šajā gadījumā viss ir nonācis jau līdz sīkiem noziegumiem.. nu un arī bērns vairs neklausās savos vecākos, nu tad lai iet un dzīvojās pa savam.

Bruno Bet tu pats teici ka tu pats runā savai mātei pretī, tad jau tā audzināšana neko diži nav devusi.

Es pati vienmēr esmu bijusi kaut cik saprātīga, bet pati arī tajā dumpīgajā vecumā lamājos ar māti tā ka brīnums ka mājai jumts pa gaisu neaizlidoja, bet toties es respektēju viņas likumus. Ja man bija teikts ka jābūt mājās 10, tad es biju 10, ja arī aizkavējos tad ziņoju. Nebija tādas situācijas ka es pazūdu uz dienām kaut kur, vienmēr visu pateicu kas un kā. Piedzērusies esmu mājās atnākusi kādas 2 reizes kamēr biju nepilngadīga un tad māte tik pasmējās un piedāvāja nomierinošu tēju kuņģim.

Bet vot, es klausīju noteikumiem, bet to bļaustīšanos un jampadraci es pati gribot nespēju nokontrolēt, lamājāmies abas, kurpes pa gaisu lidoja, trauki plīsa, bet tomēr katra kašķa galā mēs normāli izrunājāmies, atvainojāmies un vēlāk pasmējāmies par to visu, jo mums tā pieņemts.

Vienmēr mūsu ģimenē ir bijis tā ka labāk izliekam visu ka uz sirds un pēc tam dzīvojam normāli tālāk un mums tas tā strādā.

Lai bērns cienītu savus vecākus, viņus ir jāaudzina un jāiemāca respekts pret vecākiem, lai pēc daudziem gadiem nav jāraud, ka bērns sūta dirst un dara ko grib. Loģiski, ka pusaudži dumpojas un par spīti grib sastrādāt visādas muļķības. Arī es tajos gados pukstēju un purpināju pretī, bet man bija respekts pret savu tēvu un māti. Es nekad nevarēju iedomāties, ka varētu kādam no viņiem pateikt, lai iet dirst. Un te nav runa par despotiskiem, ļauniem vecākiem, bet gan par māku ieaudzināt bērnos cieņu un pietāti pret saviem vecākiem.

Miss joker- Nu redzi. Tik traki kā tev,man paldies dievam nekad nav bijis. Uzskatu ka tas nav normāli,ja vēl tava māte meta tev ar kaut ko,to vēl varētu saprast,bet ja TU...nu tur ir nopietnas garīgas problēmas tad...

Es nekad nespeetu savam beernam uzgriezt muguru, lai cik gadi vinjam arii nebuutu un lai ko vinjsh arii nebuutu sastraadaajis. Bet shaadas situaacijas gandriiz vienmeer ir vecaaku vaina. Beernam jau no agras beerniibas ir jaaieaudzina cienja, tad arii pusaudzhu gados probleemu nebuus. Ja vecaaki beernu palaizh ganiities savaa valjaa, tad lai nebriinaas, ka pusaudzha gados vinju priekshaa ir neaudzinaats, rupjsh nekaartiibu ceelaajs.

Bruno Māte meta man, bet tas bija pelnīti toreiz, es viņai neko nekad neesmu metusi, vajadzēja laikam to precizēt. Es ja ko esmu mētājusi tajā vecumā, tad tas bija mērķēts uz grīdu nevis uz kādu cilvēku.

Garīgas problēmas man arī nav, drīzāk tajā vecumā biju daudz par daudz emocionāla un nebija kur enerģiju likt. Kā aŗi mani tajā laikā pamatskola bija ļoti ietekmējusi, kā aizgāju citur mācīties tā biju pilnīgi cits cilvēks.

Lai bērns cienītu savus vecākus, viņus ir jāaudzina un jāiemāca respekts pret vecākiem, lai pēc daudziem gadiem nav jāraud, ka bērns sūta dirst un dara ko grib.

āmen