Es nesaprotu vispār, kāpēc katru rītu kaut kas obligāti jāraksta?! Ja nav nekā, ko teikt, tad nav, uzrakstīsi, kad būs.
Man kādreiz bija puisis, kas arī katru rītu pēc pamošanās aplaimoja mani ar līdzīgiem tekstiem, pēc laika nenormāli kaitināja, sāku vienkārši neatbildēt, jo ko tad tur rakstīt-nu, kā es gulēju? Jāraksta, ka divreiz pagriezos uz otriem sāniem un vienu reizi padzēros ūdeni?
Mums ar vīru dabiski izveidojies, ka kamēr viņš komandējumos, rakstam tad, ja gribas kaut ko pateikt, ir kaut kas interesants, kaut kas smieklīgs mums abiem vai notiek kas tāds, kas otru varētu uzjautrināt, vienkārši jāzina. Piemēram, man ir viena kolēģe, kas ir tāda īpatnēja, tad mēdzu viņam uzrakstīt, ko stulbu, dīvainu, smieklīgu viņa atkal izdarījusi. Abi pasmejamies. Citādi, ja ir laiks, sazvanāmies vakarā, parunājamies un viss.
Neesam arī tādā vecumā, ka būtu vienam otrs no rīta jānočeko, lai zinātu, ka otrs pamodies dzīvs. :-D
4
