Skolā, kurā es mācījos, ēdiens, manuprāt, bija normāls, nu nekas īpašs, bet vienkāršs ēdiens. Protams, bija lietas, ka vairāk garšoja, bija tādas, kas īpaši negaršoja. Bet es ēdu vienmēr, jo man vienkārši gribējās ēst. Un atceros, ka bija arī tādi bērni, kas neēda gandrīz neko. Manuprāt, tādi ir bijuši vienmēr, neatkarīgi no tā, kāds ēdiens tiek pasniegts.
Skolas laikā ēdu praktiski visu, tagad, jā, esmu izlaidusies ļoti, daudz ko neēdu, bet man arī nekas nenotiks, ja nepaēdīšu, tomēr uzskatu, ka bērnam ir jāēd tas, ko skolā dod, jo enerģija vajadzīga vairāk, un nav jau arī tam ēdienam ļoti jāgaršo, vienkārši jāpaēd, lai vēderā kaut kas būtu. Auksts vai silts, bet jebkurā gadījumā domāju, ka ēst to ēdnīcas ēdienu jebkurā gadījumā būs labāk, nekā stūķēt iekšā bulkas.