Manā skolas ēdnīcā gatavoja garšīgi, bet ne to, ko man gribās/garšo, piem., neēdu zivis un sēnes, ķīseļus, maizes zupas, kompotus, putras, neesmu starā par kotletēm, zupām u.c. ēdieniem tomēr ēdu to, ko mutē varēju iedabūt. No tā, kas man pusdienās garšoja, bija par maz, lai paēstu, katrreiz slikti jutos, ka atstāju ēdienu un tas tiek izmests, bet nepiespiedīsi tak ēst kaut ko, kas ļoooti negaršo.
Kaut kādā klasē beidzot pierunāju vecākus nemaksāt tos 60-80 sant./dienā par kopīgajām pusdienām, bet dot man 1,50Ls, lai var varu nopirkt, ko gribu un kas garšo. Rezultātā gandrīz katru dienu ēdu siltās skolas pusdienas ar prieku, normālās porcijās un to, kas man garšo. Pēc vidusskolas ļoti pietrūka garšīgo, silto pusdienu, jo augtskolas kafejnīcā pat uz pusi tik garšīgi negatavoja un cenas bija dubultā.
Sīkais brālis (vidusskola), zinu, ka neēd regulāri siltās pusdienas, bet picu, kas blakus ar atlaidēm skolēniem ir u.c. draņķus, lai arī mājās regulari tiek gatavots normāls ēdiens un cīsiņi/pelmeņu un tamlīdzīgie štrunti ir labi, ja reizi mēnesī.
Daudz ir atkarīgs arī no apkārtējās kompānijas - ja Tavi draugi regulāri apmeklēs "pelmeņus" Tu neiesi viens pats ēst uz ēdnīcu, kā arī ēdiena garšīguma ēdnīcā.
Vismaz tā ir mana hipotēze, jo vecāki mums abiem ir vieni un tie paši, bet brālis no ēdnīcas izvairās, bet es skrēju, lai ieņemtu rindā labāko vietu pie tās darbinieces, kas lika milzīgās pocijas :D