Pusdienas skolā :(

Ja negaršo cilvēkam, tad negaršo. Man skolā gatavoja vnk drausmīgi.. Auksti kartupeļi, kotletes tāaadas, ka joprojām man ir trauma no viņām. Par laimi, vēlākajās klasēs bija iespēja pirkt to, ko pats vēlies. Bet nu, redžeju vienreiz ēdnīcā virs traukiem, kur vārās zupa un vārās kartupeļi, tieši pie paša ēdiena 2 milzīgus tarakānus. Tā man bija trauma uz ilgu laiku.

To uzspiešanas jēgu es arī nesaprotu. Nekad es īsti zupas neesmu ēdusi, ļoti reti kuru ēdu joprojām. Un dažas labas skolotājas pielēja mums pilnu šķīvi un lika ēst (kkāda 3. klase), līdz ar to radās vēl lielāks riebums pret zupām. Varētu domāt, ka visiem ir jāgaršo vienādām lietām, un, ja skolotāja uzskata, ka ir garšīgi, tad visiem obligāti arī ir jāgaršo un vēl papildus porcija jāprasa.

Skolas pusdienas ēdu tikai sākumskolā - lielākoties garšoja un ēdu gandrīz visu, vienīgi neesmu liels kartupeļu fans un parati porcijā lielākā daļa bija tieši vārīti kartupeļi (nevis salāti, kā tam vajadzētu būt).
Manuprāt, tomēr daudz kas ir atkarīgs no tā, ko bērni ēd ģimenē un kā ģimene attiecas pret dažādu produktu ēšanu. Manā bērnībā praktiski nebija tādu lietu kā frī kartupeļi, pelmeņi, suši, kā arī šokolādes sieriņi vai banāni mājās bija ļoti reti - tikai īpašos gadījumos (piemēram, kad mammai algas diena :)), mājās mamma gatavoja zupas (zupas tāpēc joprojām ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem), kartupeļu, makaronu, rīsu ēdienus, ēdām daudz dārzeņus, salātus.

Man ir viens radu bērns sākumskolas vecumā un es tiešām nezinu, ko viņa ēd pusdienās skolā, jo mājās neēd gandrīz neko un vecāki arī ļauj neēst viņu pagatavotās pusdienas un tā vietā apēst šokolādes sieriņu.

Vispar brinos par idealo sabiedribu, jo pat cosmo te lasot nereti izskan, ta jau peleka pele un vel nez kas. Un ta doma ir apaksa ka sievietei jastrada, jamacas, jabut smukai , jadzemde , jaaudzoina un vel vis kas jadara! Ikdienu te to var daudzas temas lasit ka zemtekstu,. Un sievietem musu sabiedriab mazak ari tiek piedots. Ja piedzeries virietis, nu ok vins tak vecis, ja sieviete ooj oj oj VINA TAK IR SIEVIETE! Ja vecis pamet bernu ta ir bezmaz normam ja sieviete tad tas ir milzigs soks! Ta ka ir jebkura sabiedribaa sievietem un viriesiem dazadi standarit, nu tas kas no viniem tiek sagaidits!

Oj atvainojos ne tajaa tema! :-D

Man patika tas variants, ka bērniem ēdiens netiek uzlikts uz šķīvja, bet ir uz galda atsevišķās bļodās un katrs uzliek tik, cik uzskata, ka spēs apēst. Šis gan strādātu tikai mazajās klasītēs, jo pamatskolā, vidusskolā, iespējams, lielie ēdāji sev pieliktu pilnus šķīvjus un pārējiem nekas nepaliktu.
Zinu, ka tas nebūtu rentabli, bet, manuprāt, uz galda vajadzētu lielāku ēdiena daudzveidību. Piemēram, nevis pusdienās ir tikai biešu salāti, bet arī atsevišķi uz šķīvja uzgriezti dārzeņi - tomāti, gurķi, puķkāposti. Tad tie, kas bietes neēd, vismaz kādu dārzeni būtu apēduši tajā dienā.
Tāpat - ja ir aknu mērce, lai ir arī kāda parasta mērcīte lai tie bērni, kas neēd aknas, var ēst parastu mērcīti.

Vidusskolā kopgalda nebija, tad nu reizēm ēdu ēdnīcā, reizēm nopirku kaut ko bufetē, reizēm ņēmu līdzi no mājām.
Pamatskolā man ēdiens garšoja. Jā, nebija nekādas delikateses, taču cik atceros, tā pat ēdu visu un nebija pretenziju. Varbūt tas skaidrojams ar pieticīgajiem apstākļiem, kādi tolaik bija mājās, taču tad galīgi nebiju izvēlīgs bērns. Sākumskolā paliku arī pagarinātās dienas grupā un tur bija launags, to gatavoja daudz mazākam skolēnu skaitam, iespējams tāpēc tas likās vēl garšīgāks un atceros, ka bieži gāju uz skolas virtuvi palūgt papildporciju...eh, nostaļģija! (l)

Man patika tas variants, ka bērniem ēdiens netiek uzlikts uz šķīvja, bet ir uz galda atsevišķās bļodās un katrs uzliek tik, cik uzskata, ka spēs apēst. Šis gan strādātu tikai mazajās klasītēs, jo pamatskolā, vidusskolā, iespējams, lielie ēdāji sev pieliktu pilnus šķīvjus un pārējiem nekas nepaliktu.

Mums tieši tā arī bija, ka uz galda (kur sēž ~8 skolēni) ir bļodas ar ēdieniem. Paši gan nelikām, sākumskolā tas arī noteikti būtu bardaks :-D šķiet, ka pastiepām visi šķīvīšus un skolotāja no bļodas salika. Tā kā mierīgi varēja dabūt bez mērces vai bez kotletes vai kā nu kurš gribēja. Tas superpozitīvi, jo, ja kotleti var pastumt malā, tad negaršojošu mērci no griķiem ārā neizkasīsi.

Neko ar varu apēst par laimi neviens nav licis, bet tās arī bija jau 90.-to gadu beigas. Par pusdienām arī maksāja tad vecāki, nevis valsts, valsts varbūt kādu daļu nosedza klāt. Vienmēr kāds neēda kaut ko, tad kāds, kam garšoja, varēja pēc tam uzlikt papildprorciju.

Jā, būtībā, ņemot vērā, cik ļoti daudz kas man negaršo, jāpriecājas, ka b/d un skolā gāju jau ārpus padomju laikiem :-D Man jau aknu mērce vai karbonādes treknā mala būtu pārbaudījums, kur nu vēl kaut kādas piena plēves, par ko daudz dzirdēts no vecāku paaudzes (joprojām nesaprotu, nu kāpēc lai vispār kaut kas tāds būtu kādam jāēd un šaubos, ka tās audzinātājas pašas tādas ēda).

Arī b/d mums ļāva neēst noteiktas lietas. Ja kāds neēstu neko, tad gan jau runātu ar vecākiem, bet, ja bērns apēd brokastu maizīti, bet neapēd omleti, tad neviens par to nepārmeta.

Nu, es arī esmu 90.g. bērns, bet mums joprojām skolā bija aknu mērce, aknu plāceņi, strogonovs (es liellopu gaļu neēdu), visas parastās mērces arī bija ļoti, ļoti miltainas. Dzērieni kā zaptsūdeņi/tie suliņu savārījumi vai kompotūdeņi. Nu tāda klasiska padomju ēdienkarte. Bet nu ar šodienas acīm es uzskatu, ka pret pārējiem bērniem tas bija godīgi, jo tās pusdienas maksāja zem 50 santīmiem. (Man liekas kaut kādi 20-30sant.) Nabadzīgie bērni vēlāk varēja nopirkt papildporcijas, ja bija tie liekie santīmi (jo viņiem jau bija vienas brīvpusdienas), jo manā skolā bija bērni, kas vispār mājās teju nedabūja ēst vai arī dabūja tikai maizi ar ūdeni.

Nu, es arī esmu 90.g. bērns, bet mums joprojām skolā bija aknu mērce, aknu plāceņi, strogonovs (es liellopu gaļu neēdu), visas parastās mērces arī bija ļoti, ļoti miltainas.

Nu būt jau man arī bija zaptsūdeņi, strogonovi un aknas, par to jau nesūdzos, jo 1) daudziem garšo 2) piekrītu, ka jābūt lēti. mums tolaik bija jāmaksā 8-9Ls par visu mēnesi par brokastīm un pusdienām.

Mans komentārs bija par to, ka neviens mani tās aknas nespieda ēst. Mani pašu arī neuztrauca, ka galdā ir ēdieni, kas man negaršo, ēdu to, kas garšoja. Galvenais, lai neuzbāž ar varu uz šķīvja un neliek apēst, jo "bērniņam taču jāēd".

Pēc tā ko es redzu ar notiekošo skolas ēdamzālēs jau sen skumdina, bet neizbrīna pēc tā, kad uzzinu kā tos bērnus baro mājās..

Manā skolā bija ļoti gardas pusdienas, nekas nebija ne pārvārīts ne trekns, saldie bija ideāli, bet jau tad bērni izvēlējās neēst, apēst tikai saldo vai picas, kas bija launagā, vai sapirkt našķus skolas kafejnīcā un garajos starpbrīžos aizskriet uz tuvējo veikalu. Skumji, bet tā nu tas bija.. Tajā laikā vēl visiem nebija pieejamas brīvpusdienas, vecāks melnās miesās rāvās, lai to nokārtotu vai samaksātu tos 20 latus par pusdienām, bet kad pajautāja, kāpēc tad neēd, atbildes bija sākot no- man negaršo, mājās neko tādu negatavo- līdz man ir alerģija, lai gan nebija taisnība tajā teiktajā.

Un tagad, kad paklausās kā bērni mājās tiek baroti, ka ir pat tādi, kam tiek atsevišķi gatavots tikai tas, ko viņš ēd vai vienkārši sapirkti veikala pusfabrikāti, mani neizbrīna, ka tas bērns nemaz negribēs tās skolas pusdienas...

Man arī liekas, ka tas būtu ideāls variants, ja viss stāvētu vnk uz galda, un tad katrs var paņemt, ko vēlas - tikai kartupeļus + salātus, vai kotleti un salātus, ar vai bez mērces. Kā arī - nebūtu tik vājprātā daudz pāri palikusī pārtika, kas jāmet ārā, un arī ēdiens būtu silts.
Es mācījos ļoti lielā skolā, un, ja ir 3 starpbrīži, kuru laikā jāpabaro 250-300 bērniem, protams - kamēr pavāres liek ēdienu uz šķivja, aiziet no viena ēdnīcas gala līdz otram, ēdiens jau ir atdzisis. Un tāda kartupeļu putra, kas bija visbiežāk, vispār ļoti ātri atdziest. Tas bija ļoti reti, kad ēdiens vispār bija silts.. Un cik gan porcijas palika neskartas laikā, kad ir gripa utt.
Protams, cena nebija liela, un tie, kam ģimene bija maznodrišināta, ēda bez maksas. Bet tāpat - manuprāt, ir varianti, kā kaut nedaudz uzlabot to visu

Lapsiņa
Tev berni ir?
Ta ne vienmer ir vecaku vai skolas ednicas vaina, ka berns need "normalu" edienu. Mes majas katru dienu gatavojam- galu, zivis, vistu, darzenus, pupa, lecas, risi, griki, praktiski visu. Regulari taisu jaunas receptes, lai neiet pa rinki 3 apnicigi edieni. Nekad nevaru zinat kas berniem garos un ko vini edis un ko ne, biezi vien ediens kas viniem vien reize ir garsojis, otrreiz vairs negarso. Un atsakas ne tikai no veseliga ediena, atsakas ari no mazak veseligam lietam tadam ka desas.
Vai nav taja ka no agras bernibas vinu garsas karpinas ir izlutinatas,agra berniba eda pilnigu visu. No kurienes paradijies tads izveligums es tiesam nezinu, laikam vecuma ipatniba.

Latvija lielaka dala mammu ir strada, vinam nav laika izdabat visam bernu gatsronomiskajam kaprizem un tapec lai berns vispar kaut ko estu, nevis paliktu bada un traucetu tapec ka vinam gribas est, labak iedot pelmenus, saldetavas picu vai piradzinus.

Un tagad, kad paklausās kā bērni mājās tiek baroti, ka ir pat tādi, kam tiek atsevišķi gatavots tikai tas, ko viņš ēd vai vienkārši sapirkti veikala pusfabrikāti, mani neizbrīna, ka tas bērns nemaz negribēs tās skolas pusdienas...

Tas nav sodienas fenomens, ta darija ari kad es augu. Man mamma bija aiznemta darba un man pasai agra pusaudzu vecuma nacas sev est taisit, parasti tie bija zivju pirkstinu no saldetavas un pupinas no konservu karbam, desa, siers, maize, piens un brokastu parslas, augli, darzenu zupa ar buljona kubicinu, cisini.
Musdienu stradajosas mammas nevar atnako no darba majas 2 stundas tikai virtuvei veltit, vinai vel ir japalidz berniem ar majas darbiem un vinai gribas ari atpusties, par kartibu majas nemaz nerunasu. A, un vel vinai japaspej sevi uzturet forma un lieliski jaiskatas.

Tas nav sodienas fenomens, ta darija ari kad es augu. Man mamma bija aiznemta darba un man pasai agra pusaudzu vecuma nacas sev est taisit, parasti tie bija zivju pirkstinu no saldetavas un pupinas no konservu karbam, desa, siers, maize, piens un brokastu parslas, augli, darzenu zupa ar buljona kubicinu, cisini.

Arī mana mamma bija aizņemta, bija dienas, kad strādāja pilnu darba dienu un vēl nakts maiņu un tikai nākošajā dienā pārradās mājās,no pārguruma gulēja gandrīz visu dienu, tikai starpība bija tā, ka viņa man bija paskaidrojusi, kas ir veselīgi, kas nav, turklāt nolikusi produktus, no kuriem varētu sev pagatavot ēst. Arī mūsu laikos ir tādas mammas, kas neskatoties uz to, ka viņām jāpaspēj neskaitāmi daudz darba, atrod brīvu brīdi, lai ar savu bērnu runātu, nevis ļautu augt pašplūsmā...

Dienas kad strādāja pilnu darba dienu un nakts maiņas... Mana māte kādreiz strādāja no 8 rītā līdz 19 vakarā un pēc tam arī uzreiz kā bija mājās tā sēdās pie darba un strādāja vel līdz 2-3 naktī un tie nebija izņēmumi, tā bija ikdiena. Pēc tam kad darbs pabeigts viņa naktī piekopa virtuvi un brīvdienās centās pa brīvo laiciņu vel sakopt māju kārtīgāk. Ne viņai būtu laiks ēst gatavošanai ne nekam. Tad nu arī bija ēst gatavošana tāda kāda tā bija, tad es taisīju, tad ko uz ātro ēdām, citreiz ome uzcepa ko.

Var teikt ko grib ka vajag runāt un nevajag augt pašplūsmā, bet reizēm ne velna neatliek tas brīvais laiks lai vakarā kaut vai palīdzētu bērnam ar mājas darbiem.

Kad man bija kādi 12 gadi vai pat mazāk un dzīvoju divatā ar darbā un studijās aizņemtu mammu, viņa man iemācīja pagatavot dažādus pamatēdienus pamatēdienus - karbonādes, kotletes, gaļas mērces un tamlīdzīgi. Pati vēl meklēju interesantākas receptes. Tad nu arī gatavoju mums abām ar retiem izņēmumiem.

Nu, man no skolas zupām vienmēr sāpēja vēders. No mājas zupām - nekad. Vienreiz pat pēc pusdienām nācās atprasīties pie medmāsas un iet mājās.
Un vēl es skolas ēdnīcā atrāvu cērmes. Nekur citur tas notikt nevarēja, jo mājās viss tika gatavots bezmaz vai sterilos apstākļos, mājdzīvnieku nebija, pašai bija butiski paranoiska tieksme mazgāt rokas ik pēc dažām minūtēm, utt., utt. Sūdzējos PVD, bet mani kā skolnieci neviens nopietni neuztvēra.

Man arī liekas, ka tas būtu ideāls variants, ja viss stāvētu vnk uz galda, un tad katrs var paņemt, ko vēlas - tikai kartupeļus + salātus, vai kotleti un salātus, ar vai bez mērces. /quote]

Aha, ideja kā mūra māja. Jurītis un Kārlītis atnāks pirmie un paņems 6 kotletes katrs - viņi ir sportisti un viņiem vajag proteīnu. Nākamā atskries Zane un saliks savā šķīvī pusi salātu bļodas - rīt gribas, bet resnēt - bail.

Pārējā klase draudzīgi sadalīs kartupeļus.

Mmm, kā atceros skolas pusdienas, tā gribas atpakaļ - es gan vairāk šo par vidusskolu. Ļoti, ļoti garšīgi bija un katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko variantu.
Ja runājam par kopgaldu sākumskolā - ēdu, bija lietas, kas negaršoja, bija lietas, kas garšoja, bet tā kā naudiņas bija tik, cik bija, tad arī ēdu to, par ko bija samaksāts. Tad, kad jau paši pirkām, tad nu ēdu kā kuru dienu, bet pirku pārsvarā normālu ēdienu, jo manā pilsētā abās skolās tiešām bija ēdams. Pie kopgalda sēdos tikai 1. klasē un 2.klasē līdz Ziemassvētkiem, ja pareizi atceros.
Vajadzētu gan piebilst, ka tādu pirmo, otro un saldo vajadzētu izslēgt.. jo nu tā ir tāda ēdienu mix bomba vēderam, ka tik turies, tas nav nekas ļoti labi un veselīgs, ka nu tagad katram vajadzētu stumt māgā 3 ēdienus.