Pusdienas skolā :(

Man ar kadreiz zupas negarsoja, edu daudz tortes. Un nee nebiju resna, bet drizak parak kaulaina. Laikam jau tapec ka pie datora un tv nesedejam, vislak bija ara , slepojam, sportojam, daudz spelejam vasara tautasbumbu, gaju uz tautas dejam. Tagad mazkustigs tomer vairak dzivesveids.

Arī manā jaunībā tajā vecumā daudzi neēda diži tās pusdienas,pirka visādus našķus utt. Tā jau bijis vienmēr.

Es arī neēdu bieži. Ne jau diētu diētu dēļ. :D Vienkārši man negaršoja mērces un tās kotletes utt., kas bija skolas ēdnīcā. Un, kad es mēģināju ņemt bez mērcēm, tad man teica, ka sausus kartupeļus es varu pati ņemt no mājām. :D Nē, nu citreiz jau varēju dabūt bez tām mērcēm, bet tad tā arī bija - kartupeļi un salāti. Un saldos es ēdu šad tad, ja nebija piena ķīseļi un kakao ķīseļi.

Atradi par ko cepties..mazāk skaties ko citi dara! Jāmāca saviem bērniem ēst visu ko dod , nevis ļaut izlaisties .

Es arī neēdu skolā pusdienas. Nekad. Tur kur bija obligāti jāiet, laikam brīvpusdienas vai tml, tupi sēdēju pie galda ar pārējiem un skatījos. Man tas ēdnīcas aromāts vienmēr atbaidījis. :-/

redzēju raidījumu, zinu arī,ka manā skolā šis ir aktuāli, īpaši mazo klašu vidū. ļoti daudzi neapēd pat pusi no porcijas.
piekrītu tam medmāsas viedoklim, ka bērni daudz ko neēd, jo nemaz nepagaršo un daudziem mājās trīs ēdienus pusdienām negatavo. tur jau viena meitenīte godīgi pateica, kad viņai jautāja, ko mamma mājās gatavo- nuuuuu, pelmeņus.. ko vēl? neezinu. ja bērnam mājās nepiedāvā ne zupu, ne normālu otro, ne arī saldos, visticamāk, ka arī skolā viņš to pat nemēģinās.
vecākiem ir jārunā un jāmāca bērniem ēst viss, nevis tikai skriet līdz bufetei pēc batoniņa vai čipšu paciņas.

manā skolā bija bezmaksas piens pamatskolēniem, bet viņi tak jutās pārak kruti, lai kaut kādu tur pienu dzertu, tā nu mēs vidusskolnieki priecājāmies un dzērām :D
nez, man jau liekas, ka dažreiz tie bērni izlepuši, tas nepatik, tas negaršo...

Šogad biju vienā no Rīgas skolām praksē un pati pārliecinājos, ka ēdiens ir negaršīgs. Pirmkārt, katru dienu ēdiens bija auksts, plovs, sautējumi eļļaini, piena zupa + otrais ēdiens, man vispār šķiet slikta kombinācija utt.
Katrā skolā noteikti ēdiens ir citādāks, taču šeit tiešām bija slikti.

7 - 8 klasē Carnikavas pamatskolā meitenes ietur diētas tādēļ neēd, vai viņām nestāsta vecāki ka tā neviena nenotievēs needot pusdienas?

bet ko tu brinies par pamatskoleniem ja te daza gandriz 30 it gados ir apsesta ar kaulainuma kultu un tiesi ta ari doma ka labak neest bet but plakanai kaulainai.

Nu, bet ko darīt, ja negaršo? Tas bērns taču nodzīvojis pirmos 6-7 gadus pie vecākiem, kuri viņam, gatavoja to, ko gatavoja. Piemēram, manā ģimenē negatavoja treknu gaļu, mēs parasti ēdām liesu vai pustreknu. Mājās man bija mazas, apaļas brūnas kotletītes, bet skolā par kotleti sauca lielu, pajēlu (manās bērna acīs) plāceni. Jums taču arī katrai tagad ir lietas, kas negaršo - diskusijā par to, kas negaršo, visas saka - man negaršo tas, tas..un noskaita sarakstu, kas ir teju puse pārtikas veikals. Bet nē, bērnam ir jāēd viss. Kara un bada laikā ir normāli ēst visu, ko dod, miera laikā mēs tomēr varam arī šo to izvēlēties pēc savām vēlmēm.

diskusijā par to, kas negaršo, visas saka - man negaršo tas, tas..un noskaita sarakstu, kas ir teju puse pārtikas veikals. Bet nē, bērnam ir jāēd viss. Kara un bada laikā ir normāli ēst visu, ko dod, miera laikā mēs tomēr varam arī šo to izvēlēties pēc savām vēlmē

tiesi ta!

un skola zupas vispar riebas, pliekanas kaut kads udens, un bez krejuma! Fui

man ari nekad tas skolas pusdienas nav garsojusas. bija aukstas zupas.,parak ellaini kartupeli untm. vidusskola vispar tik salatinus pirku un abolus un dzeru kafiju

Cik es no saviem laikiem atceros, ēdiens gan bija pat ļoti garšīgs un ja pat kas negaršoja, tā pat biju mācīta izēst tukšu šķīvi un pateikt paldies.

Atceroties bērnību, mums skolā ļoti garšīgi gatavoja, taču bija skolotājas, ka lika apēst visu un tas nav pareizi. Spieda ēst maizes zupu, ka līdz šim brīdim man viņa negaršo.

Man daudz kas skolas ēdnīcā garšoja, daudz ko vēl tagad labprāt pusdienās ēstu.
Bet daudz ko arī atstāju neapēstu - man liekas normāli, ka tādas "prātīgās" lietas, ko ēst iegaršojas tikai ap vidusskolas vecumu, kad sāc domāt arī, kas un kāpēc ir labs, nevis tikai, kas ir garšīgs. Piemēram, putras tai vecumā nekādas neēdu, tagad jau ēdu, ja kaut kur dod. Tāpat kāpostu salāti man negaršo, bet tagad mēģinu apēst, ja pie porcijas pielikti ir, lai vismaz kādi dārzeņi apēsti būtu.

Daudz arī lietu, ko neēdu joprojām no tāda veida pusdienām - aknas, omletes, rīsu krēmi ar ķīseļiem u.c.

Atceroties bērnību, mums skolā ļoti garšīgi gatavoja, taču bija skolotājas, ka lika apēst visu un tas nav pareizi.

varu saderet tas pasas skolotajas ja negarsoja needa, ja negribeja vareja mierugi visu neapest!

Man skolā bija garšīgs ēdiens un forša ēstuve. Atradās skolā un skaitījās skolas ēdnīca, bet vienlaikus tā bija arī pilsētas, tā kā daudzi nāca, ne tikai skolēni tur ēst. Bet jā, par garšu nevarēja sūdzēties, patika, ka bija daudzveidīgs ēdiens - gan dzeltenie zirņi ar saceptiem sīpoliem, aknu plācenīši, grūbas un, protams, visi ierastie ēdieni :)
Reti bija tādi, kas skolā neēda

Man patika pankūkas skolā :)

Mums skolā brīvpusdienas bija kritiskas. Plovs vispār neizvārīts, makaroni pārvārīti tā, ka ķepa pie kakla. Sula kaut kāda juppi, kuru iedzert nevar. Nekam nav garšvielas, līdz ar to vispār neko ieēst nevarēja. Zupas taisītas no diviem kartupeļiem un viss. Un vēl brīnās kādēļ bērni atsakās ēst. Jāsaka tieši paldies Dievam, ka vēl ir tās bufetes. Savādāk tie bērni vispār badā nomirtu.
Labi, vēl skola bija normāli vārīti kartupeļi ar mērci. Tie tiešām bija labi, bet tik labi, ka gatavoja viņus 3 reizes mēnesī. Tad gan varēja paēst.

Tas bija vidusskolā, bet pamatskolā gan garšīgi gatavoja, jo tā bija lauku skoliņa, kur gatavoja kā mājās. Domāju, ka tā ir visās lauku skolās, kur nemācās daudz skolnieku. Un nav jāskrien pabarot pāris 700 simti skolnieki.