Sveikas meitenes. Rakstu jums tāpēc,ka laikam,gribu vienkārši pačīkstēt:-)! Un tā -man nav draudzenes,pilnīgi nevienas! Videnes laikā bija,daudz,katrs aiziet savu ceļu,vienai patiesi foršai draudzenei notika nelaime.Lai kā centāmies,kontakts pazuda,viņai bērniņš uz rokām,man galvā tusiņi!Es biju Rīgā,viņa tālu. Rīgā daudz citu draudzeņu,bet pamazām visas atsijājās,vienai tusiņi,ballītes,dārgas somiņas un mašinas,citai citas lietas,un citi cilvēki, biju ļoti atvēra,komunikabla,tagad vairāk patīk sēdēt mājās,un arī cilvēkiem,droši vien tā neuzticos! Pēdējā draudzene kas bij,iedūra dunci mugurā,un viss sakrita ar nelaimi manā ģimenē! Un pie sevis nodomāju,ka labāk nepielaist sev nevienu tik tuvu! Man ir super vīrs,bet man pietrūks cītāda veida komunikācijas,pietrūks vienkārši kādu uzklausīt,vienkārši sievišķīgi parunāt par neko! Es pat nezinu,kapēc šeit uzrakstiju,laikam lai uzdotu jautājumu,ko darīt? Bet ko īsti darīt...
6
