Vai darbs sagādā prieku?

Starp citu, Uģim Kuģim noteikti sāpētu dvēsele, bet es pelnu vairāk nekā mans vīrs. Un mums ir vienošanās, ka bērna kopšanas atvaļinājumā ies viņš un pēc tam būs mājsaimnieks līdz mazulis sasniegs bērnudārza vecumu. :-D Mēs esam moderna ģimene. 8-)

Mēnesnīca, ko Tu dari/kāpēc nepatīk? Ko gribētu darīt?

Tad kur ir tās sievietes, kas uz darbu iet ar zobu sāpēm no Uģa Kuģa tēmas? Kas gribētu strādāt savam priekam, bet nevar to atļauties, jo jāpelna nauda ģimenei?

Nu pag. Ja par sirds darbu, tad nē, es nestrādāju sirds darbu. Darbs zobu sāpes nesagādā un patīk, bet, ja es varētu pilnībā nedomāt par finansēm, tad pievērstos pavisam kam citam.
+ ir tādas, kas vēlētos būt mājsaimnieces, bet finansiāli nevar atļauties, tāpēc strādā sev patīkamu darbu, bet tomēr cer, ka kādreiz dzīvosies tik pa māju vien.

Vai tiešām sievietei prieku var sagādāt tikai pusslodzes darbs ar niecīgu, nožēlojamu algu?

Šis gan ir lēta provokācija :D

Prieku sagādā tas cik mēs protam atrast prieku savā darbā. Tas ir vairāk atkarīgs no cilvēka, nevis no profesijas, darba apstākļiem, vadības un algas.

Man darbs sagādā prieku.

Lai gan ne vienmēr 7dienas vakarā ir jēj,jāiet uz darbu...:-D
Strādāju 40 stundas nedēļā,haltūra 5 srundas viena maiņa, 3 maiņas nedēļā 15 stundas.
Kopā 55 stundas nedēļā.

Pamatdarbs ir jomā,kurā esmu studējusi,tāpēc patīk.Otrs darbs jomā ar kuru esmu tuva,man ir ļoti jauki kolēģi.Tas ir dzinulis iet uz darbu.Pie tam ļoti patīk komunicēt ar cilvēkiem. :)

Selīna, es tiešām klaji iedvesmojos no diskusijas, kur uztvēru, ka meitenēm, šķiet, ir tikai divas iespējas, vai nu sieviete vergo, strādā darbu, kas riebjas, un palīdz uzturēt ģimeni, vai arī dara darbu, kas sagādā prieku, nepelna neko, un liek savam vīrietim rauties divos darbos, lai uzturētu ģimeni.

Tāpēc arī attiecīgi jautājums :D

Tev nu gan Uģis Kuģis iesēdies galvā :-D
Svētdienās vienmēr čīkstu, ka negribu uz darbu, bet tas tāpēc, ka zinu, ka 5 dienas nesatikšu draugu. Darbs patīk, bet ne vienmēr, uznāk arī besis, vai arī neforšas problēmsituācijas, kuras rada stresu, strādaju 40h nedēļā.

Ļoti mīlu savu darbu. Tā nav bijis vienmēr, tāpēc ļoti novērtēju, ka esmu atradusi sevi, piepildījumu un nozari.
Strādāju mazāk par pusslodzi, ja skatās klasiskās vienībās.

Dievinu! Kā jau minēju vairākkārt, mīlestība pret darbu izpaužas ne pret darba vietu konkrēti, bet pret jomu, kurā strādāju/studēju.

Strādāju daudz - darba dienās + papildus tie ir vakari, brīvdienas, dažreiz naktis :D Kopumā kādas 60-70 h/ned/ savācas (dažreiz vairāk, dažreiz mazāk).

Man vienmeer ir paticis straadaat savaa profesijaa.Tagad esmu sasniegusi iespeeju ,ka varu iet uz darbu un straadaat kad gribu ,cik stundas gribu uttTas mani loti apmierina,loti patiik kolektiivs.

Man tēmas pieteikums šķiet jocīgs. Jā, man ļoti patīk mans darbs, bet es to negribu darīt 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļa! :D
Patiesībā gribētu strādāt mazāku slodzi, bet ne jau tāpēc, ka darbs nepatiktu. Dzīvē vienkārši ir vēl daudz citu patīkamu lietu! :D

Elizabete-tiesi taa!:-)

Man dotajā brīdī ļoti nepatīk savs darbs, strādāju tur jau 4 gadus, ir apnicis, bet tuvākajā laiku gribu mainīt darbu. Tulīt pabeigšu savas studijas un saņemšos ko darīt lietas labā. :)

darbs sagādā prieku, strādāju pusslodzi un apvienoju ar mācībām. Darbs patīk

Man ir foršs darbs, savā nozarē, inteliģentā vidē. Esmu apmierināta, pat ļoti.
Vai tas ir sapņu darbs? Vairāk nē nekā jā.
Ja nebūtu finanses svarīgas, darītu kaut ko citu, joprojām nozarē, bet citu.

Ja neinteresētu šī nozare un būtu vienalga par naudu, gribētu strādāt apģērbu dizainā - tagad tas ir mīļš hobijs garajiem ziemas vakariem.

mans darbs ir apmierināt meiteni un tas ir labākais darbs pasaulē

Mēnesnīca, ko Tu dari/kāpēc nepatīk? Ko gribētu darīt?

Nepatīk pienākumi, lielais stress un čūsku kolektīvs.

http://Vai tiešām sievietei prieku var sagādāt tikai pusslodzes darbs ar niecīgu, nožēlojamu algu?Nu es neteiktu,ka mana alga ir nozeelojama,kaut gan nestraadaaju pilnu slodzi...Man ir prieks pelniit savu naudu,vienalga cik taa ir liela!:-)

Iepriekš strādāju savu sapņu darbu, biju tiešām savā vietā, es godīgi varu pateikt, ka es tajā uzņēmumā biju gatava nostrādāt visu mūžu. (daudzas jau zina, ka biju māklere)
Šobrīd ar vīru attīstam savu biznesu, bet neteiktu, ka tas mani aizrauj, jo jāstrādā ir 24/7. Ceru, ka darbs pēc pāris gadiem nesīs arī augļus.