Sveikas. Tā kā mani ļoti nomoka esošā situācija vēlos kādu padomu no malas.
Puisis ar ko man ir gandrīz 3 gadu attiecības mani krāpa. No viņa es to gaidīju vismazāk. Visu šo gadu laikā teica, ka mīl mani, ka esmu vienīgā, ka vēlas precēties. Bet tad pirms gandrīz 2 mēnešiem es uzzināju, ka viņš mani krāpj.
Krāpšana emocionāli. Pamanīju saraksti, kuru viņš momentāli izdzēsa, kad saprata, ka pamanīju. Uzdevu jautājumus kas par lietu utt. Uz visu tika melots.
Iegāju viņa mobilā operatora izrakstos un pamanīja, ka ar šo meiteni ir regulāri sazvanījies. Vēlāk mani pārņēma tāds stress, ka uzrakstīju pašai meitenei un jautāju kas bija.
Tas ko uzzināju - veselu gadu viņi bija man aiz muguras sarakstījušies, sazvanījušies. No sākuma kā pa draugam stāstot katrs par savām attiecībām, tālāk jau runas aizgājušas par seksu, precēšanos, bērniem, dzīvošanu kopā. Viņi bija kolēģi. Katru dienu kopā gāja pusdienās. Katru dienu pēc darba kopā gāja līdz pieturai. Un tad katrs pa savām mājām. Mans draugs pie manis.
Viņi abi apgalvo, ka starp viņiem fizisks kontakts nav bijis. Ne skūpsti, ne seksa. Tas mani mierina, bet laikam maldīgi, jo sāp jau ļoti.
Tagad mans draugs saka, ka tas viss esot bijis joks, bet man protams tas šķiet muļķīgs attaisnojums. Viņš šķirties negrib. Pēc lielas melošanas tomēr beigās apstiprināja, ka meitene teikusi taisnību. Bet ka tas esot tikai tāpēc, ka viņš esot domājis, ka es viņu nemīlu. Bet vai tas ir attaisnojums?
Draugs šķirties negrib. Saka, ka vēlas, lai esmu laimīga un ka darīt visu iespējamo, lai to panāktu. Man ir ļoti grūti jo tomēr kopīgi visu plānojām, kopīgi visu pirkām, kopīgi dzīvojām. Man jau slikti vien paliek no domas par to mantu dalīšanu. Negribu šķirties. Bet piedot arī nemāku. Visu laiku maļu galvā šo situāciju, šķiet drīz jau sajukšu prātā. Lūdzu dodiet kādu padomu. Vai kādai ir bijusi līdzīga situācija? Vai ir iespējams saglabāt attiecības?