Es domāju, ka jūs vienkārši esat izaugušas katra uz savu pusi. Man arī nav tādu pastāvīgu draudzeņu, vienīgā ilglaicīgākā ir no uni kopmītnēm - t.i., apmēram 6 gadus. Pārējās meitenes, kuras kādā dzīves brīdī esmu saukusi par draudzenēm, ir izšķīris attālums visbiežāk. Es pati esmu mainījusi valstis 2 reizes, manas draudzenes ir pārcēlušās/dzīvojušas dažādās valstīs vai cittautietes. Tāpat man ir bijis ļoti eklektisks draudzeņu loks - no izteiktām ballīšu meitenēm, kas tādas ir joprojām, kad es vairs ne tik ļoti, līdz meitenēm, kas alkoholu nelieto vispār un ar kurām mani vienoja sarunas par politiku un dzeju. Ar klases bijušajām draudzenēm es joprojām varu satikties un papļāpāt, kā kurai iet un atcerēties skolas laikus, bet es nespēju iedomāties uzturam pastāvīgas draudzeņu attiecības ar viņām, jo viņām ir ģimenes un bērni, t.i. pilnīgi cits skatījums uz dzīvi. Ir jāmāk palaist vaļā cilvēki, kas tavā dzīvē vairs, teiksim.. neiederas. Ja vien tu nedzīvo ļoti noslēgtu dzīvi, - nāks citi.