Atkal melnā strīpa uznākusi

izgulēties. piecelties un sākt no jauna. īsti citu variantu jau dzīvē nav :)

sunset
Ja tas būtu tik vienkārši... :-/

Rdžeis, man palīdzēja kārtīgas dažu nedēļu brīvdienas un laba kompānija. Ka par citām lietām nav jāuztraucas. No melnās bedres pamazām izkārpījos un sāku atkal atpazīt sevi, savas emocijas un darbības.
Galvenais ir saprast, KAS Tevī ir radījis šīs izjūtas un strādāt ar to.

Inky
Bet ko darīt ja nevar paņemt tās brīvdienas :-(
Man liekas ka ta bedre ir jau par dziļu lai es no tās izrāptos, gribētos man jau arī tā vienkārši pabaudīt dzīvi, iet uz kādiem fitnesa klubiem, kādiem kursiem, vienkārši atpūsites un ne par ko neuztraukties, bet as viss prasa līdzekļus kuru man nav.
Vienkārši nevaru atļauties paņemt brīvdienas.

Rdžeis, tad jāsaprot iemesls/i un jāstrādā ar to. Man brīvdienas nebija brīvprātīgas.. Bet palīdzēja.

gribētos man jau arī tā vienkārši pabaudīt dzīvi, iet uz kādiem fitnesa klubiem, kādiem kursiem, vienkārši atpūsites un ne par ko neuztraukties, bet as viss prasa līdzekļus kuru man nav.
Vienkārši nevaru atļauties paņemt brīvdienas.

Nu re. Un veel saka, ka par naudu nevar nopirkt laimi.... Laimi varbuut i nevar, bet priecinjus, kas paliidz apkarot nelaimi, gan var nopirkt.

Tev atliek aiziet uz biblioteeku un palasiit aizraujoshas un piedziivojumiem bagaatas graamatas. Driikst arii iemiileeties.

radi pati pozitīvu ap sevi, tad arī viss būs kārtībā, kamēr negatīvais būs ap tevi, nekur netiksi. zinu, ka reizēm ir grūti, bet saņemoties, tiekot pāri - mēs augam un attīstamies!

Inky
Bet ja iemeslus jau vairs nevar izlabot.
57days
Nezinu gan ko tās grāmatas īsiti dotu, bet arī meitnei es pašlaik nevaru atļauties, jo kura tad grib mazu īrētu dzīvokli un vecu Audi, un tad vēl ir ceļojumi un viss parējais ko es pat viens pats nevaru atļauties darīt.

Par to iemīlēšanos es pilnigi piekrītu!
Kura grib mazu īrētu dzīvokli un vecu audi? Visdrīzāk, ka normāla meitene, kura iemīlēs tevi ;)

Kāpēc nevari paņemt brīvdienas?? strādā nelegāli vai? Pie tādiem tekstiem, ko tu raksti, jebkurš ģimenes ārsts iedotu slimības lapu uz 2 nedēļām, lai nesāktos depresija. Kas visticamāk jau sen ir sākusies.

kura tad grib mazu īrētu dzīvokli un vecu Audi

pag, Tev vajag tādu, kura grib dzīvokli un Audi, vai grib Tevi??

bet arī meitnei es pašlaik nevaru atļauties, jo kura tad grib mazu īrētu dzīvokli un vecu Audi, un tad vēl ir ceļojumi un viss parējais ko es pat viens pats nevaru atļauties darīt.

Ja tavā gaumē ir meitenes, kas savam skaistumam tērē daudz naudas, tad , jā, tādām tu nebūsi interesants. Bet, ja pareizi atceros no tavas vienas diskusijas, tad tādas pelēcīgas meitenes, kurām tu patīc atkal tev nav interesantas.

Nu protams, braukshana celjojumos ir obligaats priekshnosaciijums miilestiibai un nepiecieshama miilestiibas sastaavdalja :D

Jomajo, Cosmo puishi, nu kur juus taadas muljkjiibas esat sagraabstiijushies?

Piekrītu Mora, citām (varbūt ne izslavētajām cosmo bagātniecēm) tieši būs plusiņš, ka ir dzīvesvieta un ir mašīna. Vecs audi, lai kā arī uz to neskatītos, ir labāks par jaunu biļeti sabiedriskajā transportā un visi normāli cilvēki, kuriem nav noveicies ar bagātiem un naudu dodošiem vecākiem, sāk no apakšas. Galīgi nav nekas nosodāms un cilvēki, kas draudzējas ar galvu to zin/saprot.
Ja iemeslus vairs nevar izlabot, tad galīgi vairs nav par ko pārdzīvot, t.i., pagātn neizmainīsi - jāmaina nākotne.
Ja problēma ir nauda, tad jāskatās, ka to dabūt papildus vai savādāk.. (t)
Katrā ziņā, varbūt jāpamaina domāšana no visa, kas ir slikti/ne-tik-labi/kļūdām utt. uz to, kas Tev IR.
Nav krutas mašīnas - ir mašīna ar ko pārvietoties, nav meitenes - ir brīvais laiks, ko veltīt sev, nav daudz naudas - bagātinās Tava ne money-related pasaule, vari zināt, ka tai pašai meitenei patīc tieši Tu, draugiem tā pat, vēlāk labāk varēsi novērtēt savus saniegumus un lielāks prieks būs par paveikto.

Nezinu varbūt man arī ir radies nepareizs priekštats,bet man lieka ka parastie puiši ne visai patīk. Parast ir vai nu tādi kam bagāti radi, vai vecāki, brauc jaunos autiņos, bieži vien nav pat vajadzīgs savs dzīvokli, jo vēcāku māja ir pietiekami liela un laba.
Vai otrs variants nav īpaši daudz naudas, nav bagātu radu, bet toties atkal ir tā daudz draugu, paziņu, katru weekend pa klubiem, dzer, spēle automātu, iekuļas visādās nepatikšanās, toties venmēr ir kād pie sāniem.
Tas viss ir no dzīves, esmu savām acīm redzējis abus variantus, arī zinu vienu labu čomu, uzaugām kopā tā sakot, abi vienādos statusos,bet vecāks par mani ar sakarīgs čalis, ne dzer ne spēlē automātos, ne sūdus taisa. Ari nevaru saprast kāpēc nav vēl sev draudznei atradis, daudz strāda, arī ir pats teicis ka strāda tik daudz tikai tāpēc lai kaut kā atslēgtos no ikdienas, jo savādāk nevar, arī jau atmetis cerību kādu satikt, vienkārši jau palicis pilnīgi vienalga par visu.
Man vienkārši ir apnicis sisties pa dzīvi neredzot no tā visa nekādu jēgu, uz mājām iet atpakaļ es arī netaisos,ko es tur darīšu, darba nav, mātei uz kakla ar nesēdēšu lai pēc tam visi varētu ar pirkstu radīt uz mani un teikt kas es par neveiksminieku, bet šeit Rīgā arī nav nekā labāka! Varbūt sākumā likās ka te ir lielākas iespējas, sākt atkal visu no baltas lapas aizmirst pagātni un turpināt dzīvot, bet beigu, beigās tā pilsēta mani ir izsūkusi, ilūzijas un sapņi sagrauti.
Esmu sapratis ka sākt no jauna no batlas tīras lapas, vienkārši tas nav iespējams, no pagātnes var bēgt, bet no tās neaizbēgsi, neesmu ne es tusētājs, ne man ir piķis, ne man īsti ir kur iet un palikt...

Varbūt 30 gadu vecumā var čīkstēt par veco Audi, mini dzīvokli un draudzenes neesamību, bet tev vēl viss priekšā, nesen tikai 20 gadu slieksnis pārkāpts. Tā kā tev nav atkarību, tad laikam ejot, kad attiecīgajā vecuma grupā būs brīvi pārsvarā alkoholiķi, tu būsi uz izķeršanu :-D

beigu, beigās tā pilsēta mani ir izsūkusi, ilūzijas un sapņi sagrauti.

šī rudens sajūta diemžēl. tikai ne tik ļoti par pilsētu, bet par dzīvi kopumā. katru otro dienu svārstos starp "viss, es esmu spēks, viss tagad tikai uz augšu, lalala" un "viss, vairs nevaru, dzīve, es tevi nesaprotu".

Es tikkai gribu atrast kaut ko kas varētu mani atgriezt atpakaļ dzīvē, jo savādāk ar mani būs cari ja viss šādi turpināsies.

Vienkārši saņemies. Tā čīkstēšana un bēdāšanās tāpat neko nemainīs. Katra diena ir dāvana un dzīve ir jādzīvo skatoties uz to pozitīvi.

Esmu sapratis ka sākt no jauna no batlas tīras lapas, vienkārši tas nav iespējams, no pagātnes var bēgt, bet no tās neaizbēgsi, neesmu ne es tusētājs, ne man ir piķis, ne man īsti ir kur iet un palikt...

Nebeedz no pagaatnes, bet nebeedz arii no sevis. Esi pietiekami drosmiigs, lai skatiitos aciis tam, ko esi/neesi dariijis un kaads esi/neesi patiesiibaa. Nekad nebuusi laimiigs, dziivojot vai censoties dziivot citu cilveeku dziivi, taapeec nav veerts saliidzinaat sevi ar draugiem, pazinaam. Ja neesi tuseetaajs, tad kas Tu esi? Kas Tev sagaadaa prieku? “Ne man ir pikis, ne man iisti ir kur iet un palikt”. Tomeer Tu speej iireet dziivokli un uztureet auto, un aciimredzot paruupeeties par sevi, taatad Tev jau ir pamats, lai veidotu savu dziivi taalaak. Centieni kaut ko sasniegt pasa speekiem ir loti cieniijami, taapat kaa gruutiibu un persooniibas kriizu paarvareesana. Tas ruuda personiibu, un gala beigaas dziives jeega meedz atklaaties tiesi caur paarvareetaam gruutiibaam. Arii meitenes nav nekaadi maajdziivnieki, ko Tu vari vai nevari atlauties. Ja Tu cieni sevi, tad arii meitene Tevi cieniis, un Tev noteikti ir daudz vairaak ko piedaavaat nekaa dziivoklis un auto. Dziivokli un auto var nopirkt par naudu. Jauku raksturu un labu sirdi – nevar.