Grūtniece, slimība nav? Bet vai priviliģētāka?

grūtniecība nav slimība.

BET: ir rīta nelabumi (kas bieži vien ir visas dienas nelabumi), tas trimestris, kurā gribas tikai gulēt, muguras sāpes, garastāvokļa maiņas hormonu svārstību ietekmē, utt.

Bieži vien gribi negribi sanāk justies kā slimai :)

57days to vajag sagremot un ciest diskomfortu.

Es nepiedalīšos šajā diskusijā. Tēma jau gana izmalta.

Sievietes liktenis - mīlēt un CIEST :) Ir gan tāds vecs teiciens, jā.

Ta pozizņi cilvekiem vajag visu sagremot un ciest. Minimālo algu arī vajag sagremot un ciest. Un neapmaksātas virsstundas arī vajag sagremot un ciest.

Skolotājiem vajag sagremot darba laiku, algu, profesijas (ne)prestižu un ciest. Pāši tak izvelējās šo aicinajumu! Tapat ka grūtniece bērnu.

Vienmēr vajag ciest. Tāda dziļi latviska pārliecība.

Nav slimība. Principā es domāju, ka grūtniece nav priviliģetāka kā citi cilvēki, tomēr ir tikai cilvēcīgi no līdzcilvēku puses būt iecietīgiem, izpalīdzīgiem. Tas nav neviena pienākums, bet ir vienkārši forši. Tas pats attiecas uz attieksmi pret veciem cilvēkiem un tamlīdziīgi - neviens nav priviliģētāks, nevienam nekas nepienākas, bet iecietīga, pretimnākoša attieksme no līdzcilvēkiem vienmēr ir laba lieta.

Interesanti, ka Tu vienmēr veido šāda veida diskusijas, pati tajās neiesaisties (jo nav pieredzes), lasi cepienus un atkal veido jaunas (t).

nezinu, esmu grūtniece. reizēm nošķebina dūšu, bet nevienu brīdi nejūtos tā, ka grūti strādāt. un nesēžu birojā. esmu pirmsskolas skolotāja, skrienu ar 24 sīčiem, nesu viņus, dziedu un visu ko tik vēl ne. vnk nevajag būt tādiem vārguļiem. bet ir jau sievietes, kas bez grūtniecības nespētu izpildīt pat pusi no pirmsskolas skolotāja darba... Protams, kad būs 7.mēnesis un vēders tik liels, ka traucēs kustēties, tad cita runa, bet tāpēc jau mūsu valstī ir pirmsdzemdību atvaļinājums. Un tas ir super, ka tāds ir! Citur tādi nav. mums vnk sēdi, atpūties un saņem naudu. Priecīga gaidi savu bērnu :) nu, bet ja ir komplikācijas, tad ārsts dod slimības lapu. Kamēr ārsts uzskata, ka viss ok, tikmēr tās ir sievietes pašas iedomas un čīkstēšana. Jā nāk miegs, bet vai tad, kad nebiju grūtniece nebija rīti, kad nāca miegs un bez kafijas netikt ārā no mājas? :D

Apmēram puse no visām grūtniecēm, kas man ir bijušas apkārt pēdējo 4-5 gadu laikā, ir kādā brīdī ņēmušas slimības lapu. Parasti gan ne uz ilgu laiku, bet jā - ja ir jāvemj ik pēc pusstundas, tad darba devējam no tevis nav nekādas jēgas un labāk, ka tu guli mājās. Ir jāatrod kompromiss un jāsaprot, ko tu vari darīt un ko nē. Ir dāmas, kurām vienīgās blakusparādības ir vēlme pēc gastronomiskām izpriecām un biežāka čurāšana un ir tādas, kuras knapi funkcionē. Darba devējam, ņēmējam un ārstam kopā ir jāizdomā, kas nāks par labu gan darbam, gan grūtniecei :-)

grūtniecība nav slimība.

BET: ir rīta nelabumi (kas bieži vien ir visas dienas nelabumi), tas trimestris, kurā gribas tikai gulēt, muguras sāpes, garastāvokļa maiņas hormonu svārstību ietekmē, utt.

Bieži vien gribi negribi sanāk justies kā slimai

+

domāju, ka grūtniece nav priviliģetāka kā citi cilvēki, tomēr ir tikai cilvēcīgi no līdzcilvēku puses būt iecietīgiem, izpalīdzīgiem. Tas nav neviena pienākums, bet ir vienkārši forši. Tas pats attiecas uz attieksmi pret veciem cilvēkiem un tamlīdziīgi - neviens nav priviliģētāks, nevienam nekas nepienākas, bet iecietīga, pretimnākoša attieksme no līdzcilvēkiem vienmēr ir laba lieta.

+

Ciest noteikti nevajag. ?Vajag darīt visu, kas darāms situācijas uzlabošanai, bet to, ko nevar mainīt vajag vienkārši pieņemt. Attieksmes jautājums.

Manā iepriekšējā darba vietā (ne Latvijā) grūtniece kādas 2 nedēļas nosēdēja, neko nedarot. Burtiski, jo viņa sēdēja un spaidīja telefonu. Pa kādai dienai uz pāris stundām apmācīja kādu jauniņo. Vai man tas likās godīgi? Nē. Bet, ja pašai priekšnieks tādas privilēģijas iedotu, tad gan jau neiebilstu. :D

So.so grūtn Ilgst 9men, 2 ned uz tā fona nav daudz (t)

Kuras tad ir tās baisās privilēgijas? Ka nevar fiziski smagu darbu darīt? Domāju, loģiski. Nēsāt 24 bērņeļus ne visām grūtniecēm atļauj veselība. Ka nevar no darba atlaist? Nu, ņemot vērā, kāda ir varbūtība, ka grūtnieci ar 6-7 mēneša vēderu kāds pieņems darbā, ir maza (lai gan pēc likuma diskriminēt nevar!), domāju, mums kā nodokļu maksātajiem ir izdevīgāk, ja par grūtnieci nodokļus maksā darba devējs, nevis valsts viņai maksā pabalstus. Ko vēl? Apcietinājumā nevar likt par administratīviem pārkāpumiem, vai kaut kā tā. Nu jā, un gadu jāsaglaba darba vieta. Zinot, cik ļoti darba devēji raujas pieņēmt darbā jaunās māmiņas (kuriem bērni slimo 2 nedēļas katru mēnesi) un cik maksā aukle....

Citas privilēgijas nenāk prātā. Apgaismojiet!

Domaaju, ka gruutnieces ir vairaak vai mazaak saudzeejami cilveeki. Ne jau kaa ar jeelu olu apieties un bezmaz vai uz rokaam neesaat, bet tomeer nevienam nav nosleepums, ka it iipashi peedeejos meeneshos gruutniecei tomeer ir fiziski gruutaak nekaa sievietei, kas nav staavoklii. Nez vai kaads no mums kaut reizi nav pachiiksteejis, ka gruuti, taadas tiesiibas ir mums katram.

Darba devēja attiecības un attieksmes pret grūtnieci reglamentē, piemēram, DL.

Ne pa tēmu,bet tieši šodien skatījos šo video:

Grūtniecība vs Skaistums : https://www.youtube.com/watch?v=htTbgrhaaaA

Jā, grūtniecība NAV slimībe, bet jā, es uzskatu, ka tas citādāks stāvoklis un čīkstēt drīkst (bet te es runāju par čīkstēšanu saprāta robežās un attiecībā pret draugiem, radiniekiem, nevis random cilvēkiem). Bet lūdzu nejaukt ar naglo uzvedību tikai tāpēc, ka grūtniece. Pieklājība un tolerance tomēr netiek atcelta līdz ar grūtniecību.

Ja jau čīkstēt var un atļaujas pavisam veseli cilvēki, kuriem vienkārši slikts garīgais vai iedomātas kaites, tad grūtniecei tādas tiesības ir divtik.

Un jā, nekad nebiju grūtniece.

Es kā grūtniece varu teikt, ka nav vajadzīgas nekādas baigās privilēģijas, bet būtu jauki ja apkārtējie reizēm izturētos pret grūtnieci saaudzīgāk, piemēram, sabiedriskajā transportā. Es saprotu, ka ne vienmēr var pateikt, ka sieviete ir grūtniece, bet man pēdējā laikā (pēdējais grūtniecības mēnesis) gadījies diezgan neforši, piemēram, sabiedriskajā nepalaiž apsēsties jauni vīrieši vai vīrieši vispār. Nav jau tā ka es ģībstu, bet man ir grūti pārbāztā tramvajā nostāvēt kājās ar lielu punci. Tas pats veikalā, pēdējās nedēļas laikā 2x mani ir neiecietīgi pagrūduši vai spraukušies garām tā, ka mani ar visu milzu vēderu ietriec letē. Nu tāda izturēšanās nav patīkama. Jā, es varbūt esmu lēnāka, bet es pēc 5sekundēm tevi palaidīšu ja gribēsi man tikt garām.

Btw, kas te minēja kā privilēģiju atgriešanos darbā - nez vai tā ir privilēģija, jo kaut kur pēc tā 1.5 gada taču ir jāatgriežas un kāpēc lai tā nebūtu darba vieta, kur sieviete pirms tam strādājusi un godprātīgi darījusi darbu. Pēc slimības lapas taču jeburu citu arī neatlaiž.

Par darbu gan jāskatās kāds darbs, bet ja grūtniece lūdz nepārkraut ar darbiem, tad nevajadzētu to darīt, jo grūtniecības sākumposms ir vārīgs un liels stress var ietekmēt kā viss izvēršas. Zinu no draudzeņu pieredzes. :-/

Nav slimība, bet vai tad tiešām no apkārtējiem ir tik daudz prasīts būt iecietīgākiem un izpalīdzīgākiem? Gabals nokritīs, ja palaidīsi grūtnieci apsēsties sabiedriskajā transportā vai palaidīsi veikalā rindā pa priekšu? Saprast, ka varbūt ir grūtāk padarīt darbu tikpat labi kā iepriekš, ja sievietē mokās ar sliktu dūšu vai bezspēku un nogurumu? Nezinu, man tas šķiet pilnīgi normāli un nav nekādu iebildumu būt laipnākai pret grūtnieci. Man bērnu nav, bet ceru, ka nākotnē nebūs jāsaskaras ar negatīvu attieksmi no apkārtējiem, vispār kaut kā prātā nebija ienācis, ka tā arī varētu būt.

Apcietinājumā nevar likt par administratīviem pārkāpumiem, vai kaut kā tā

Nopietni?!? Tas tad nozīmē, ka tiklīdz grūtniecība, tā iestājās kaut kāda vājprātība, kas visu pēkšņi attaisno?!