Labrīt!
Varbūt šeit ir kāda/s, kas ir cīnījies ar trauksmi/panikas lēkmēm? Tūlīt būs 3 mēneši, kopš bijušais draugs mani atstāja bez kaut kāda konkrēta iemesla. Mēs esam kolēģi, pēc tam mums bija jānostrādā noteikts laiks kopā, kopš tā brīža neesam kontaktējušies. Tāds sēru periods man bija tikai dažas dienas, toties sākās pastāvīga trauksme. Šo mēnešu laikā trauksme ir mazinājusies, ir pat dienas, kad tā mani vispār nepiemeklē, bet, piemēram, šonakt modos augšā vismaz 3 reizes ar izteiktu nedefinējamu baiļu sajūtu.
Tā notiek pirmo reizi mūžā. Nesēžu rokas klēpī salikusi - nodarbinu sevi darbā, tiekos ar draudzenēm, zīmēju, nodarbojos ar skriešanu un meditāciju, lietoju magnija preparātus. Dažreiz sāk likties, ka vienkārši jāļaujas trauksmei, ka tā tieši nemazinās, jo es visu laiku ar to cīnos. Ja simptomi nemazināsies, saprotu, ka būs jāmeklē ārsta palīdzība.
Labprāt uzklausītu pieredzi / vēl kādus ieteikumus!