Ģimene vs draudzenes

Draugi un draudzenes, līdz ar vīrieša (bērna un laulības) parādīšanos, protams, nonāk citā, paralēlā plānā. Taču tas nebūt nepadara šos cilvēkus, kas ir bijuši mums līdzās padsmit gadus, par mazsvarīgiem.

Ir jāvar atrast līdzsvars starp ģimeni un draugiem. Viens neizslēdz otru.

Protams ka pirmajā vietā būs ģimene, bet no vienas puses tās gadiem ilgās draudzenes dažas arī ir kā ģimene, ar kurām kopā pavada laiku svētkos utt. Zaudēt tādu draudzeni kas ir bijusi blakus gandrīz visu mūžu būtu tik pat sāpīgi kā zaudēt mīļu ģimenes locekli.

Ja esi kopā ar otru pusīti, jums ir kopīgs bērns un laulība, vai draudzenes liksiet priekšplānā?

ļoti atkarīgs no situācijas , citreiz , jā, citreiz nē ... tas nav vienozīmīgi .... drīzāk būtu vajadzīgs kāds piemērs

Tajā diskusijā NAV runa par svarīgāko vai nesvarīgāko! Protams, vīrietis (nopietnās attiecībās) ir pirmajā vietā, BET tas nenozīmē, ka draudzenes ir jāaizmirst. NAV normāli uzmest un pamest draugus tad, kad uzrodas jauna mīla. NAV normāli, ka kļūst žēl sava laika un naudas priekš tikšanās ar draugiem. Kas tad tu esi par draugu?

Draugi un draudzenes, līdz ar vīrieša (bērna un laulības) parādīšanos, protams, nonāk citā, paralēlā plānā. Taču tas nebūt nepadara šos cilvēkus, kas ir bijuši mums līdzās padsmit gadus, par mazsvarīgiem.

+1

wee taisnība - ja vīram apsolīts braukt kopā makšķerēt, bet draudzenei nodegusi māja, tad draudzene būs prioritāte :)

Oot - Es skatos uz savu mammu.. Kurai reāli ir divi cilvēki ar ko no sirds parunāties - sava mamma un es. Man tas šķiet skumji.


Jā, mani draugi man ir svarīgākie un būs. Es nespēju iedomāties savu dzīvi bez viņiem. Lai kas notiktu, viņi man būs pirmajā vietā. Arī manai pusītei tas būs jāsaprot. Tāpat kā manu draugu dzīvesbiedri saprot viņus.

Esmu precējusies. Divdesmitgadīgs skuķītis arī neesmu.

Mani divi labākie draugi man ir kā ģimene, tāpēc līdz ar mana vīra parādīšanos nav kļuvuši ne mazsvarīgāki, ne atstumti kaut kur otrajā plānā. Tas būtu tad pats, ja ar vīrieša parādīšanos atteiktos no vecākiem vai māsas.

Es neapgalvoju, ka vīrs tāpēc ir otrajā plānā, bet katrā ziņā vīrs man draugus nekad neaizstās un viņa dēļ es no draugiem neatteiktos. Un viņš no manis neko tādu arī neprasītu, tas tika noskaidrots jau pašā sākumā.

Protams ka pirmajā vietā būs ģimene, bet no vienas puses tās gadiem ilgās draudzenes dažas arī ir kā ģimene, ar kurām kopā pavada laiku svētkos utt. Zaudēt tādu draudzeni kas ir bijusi blakus gandrīz visu mūžu būtu tik pat sāpīgi kā zaudēt mīļu ģimenes locekli.

Tiesi ta.,Mes ar draudzeni esam berniem viena otrai krustvecaki. Ta ka saradojamies ari. Svinam ar musu gimenem kopa svetkus. Zi8nam katru sikumu un ja nepieciesam zvanam un braucam jebkura diennakts laika. Jo man ir DRAUDZENE, nevis pazina.

nekad neaizstās un viņa dēļ es no draugiem neatteiktos.

Man būtu grūti dzīvot zinot šādu savās otrās pusītes nostāju.Protams, es nekad neprasītu, savam vīram,lai viņš atsakās no saviem draugiem, bet tomēr , būtu nepatīkami zināt, ka savā veidā es esmu zemāka kā viņi.

Nekas un neviens man nekad nebuus svariigaaks par manu viiru un beernu. Draudzenes man vienmeer bijushas un paliks otrajaa plaanaa.

57days pareizi uztvēra manu domu ...

Man būtu grūti dzīvot zinot šādu savās otrās pusītes nostāju.Protams, es nekad neprasītu, savam vīram,lai viņš atsakās no saviem draugiem, bet tomēr , būtu nepatīkami zināt, ka savā veidā es esmu zemāka kā viņi.

Nu tajā pašā laikā draugi man vīru arī neaizstāj.
Es negribētu dzīvot ar cilvēku, kas būtu gatavs atteikties no cilvēkiem, kas bijuši blakus visu mūžu, jo dzīvē parādījusies sieviete. Manuprāt, tas neliecina par to, kas cilvēks ir pamatīgs, uz viņu var paļauties, viņš nepagriezīs muguru.

Man vispar nav blakus otraa plana cilveku. Draudzene ir mazliet kas cits, virs kas cits. Draudzenbi zinu no 2 gadu vecuma,m viru iepazinu daudz daudz velak. Tie abi ir man svarigi cilveki. Turklat man ir otrais virs, un tapat draudzenei bet mes ka esam kopa ar drusku ta ari busim.

Šī būs tā retā reize, kad piekritīšu Rīdziniecei.

Man vispār šķiet nekorekti kaut kā dalīt svarīgākajos un nesvarīgākajos sev tuvos cilvēkus. Un draudzenes man ir tikpat svarīgas kā vīrs, vecāki, utt.
Protams, ar gadiem mainās kaut vai brīvā laika pavadīšanas veids - ja 20 gados šturmēju klubiņus piektdienu vakaros, tad tagad jūtos laimīga arī pavadot piektdienu ar vīru pie TV. Bet tas nenozīmē, ka man vairs nav vajadzīgi vīna vakari ar draudzenēm.

Es ceru, ka tad, kad mēs apbērnosimies, tad mūsu bērni arī satusēs. Tas būtu ideālākajā variantā. :)

Neizteicos iepriekšējā diskusijā, tāpēc izteikšos laikam te. Draudzenes man ir svarīgas, bet noteikti tās nav un arī nekad nebūs svarīgākas par manu vīrieti. Vīrietis ir tas, ar kuru esmu kopā diendienā, tas ar ko kopā veidoju plānus tālakai dzīvei, bet protams, vienmēr vajag kādu draudzeni, kura uzklausīs mani un ko uzklausīšu es. Vispār nevar salīdzināt draudzeni un otro pusīti, jo tās ir divas atšķirīgas lietas.

Ir jāvar atrast līdzsvars starp ģimeni un draugiem. Viens neizslēdz otru.

++

Man abi ir svarīgi un abiem savā dzīvē spēju atrast laiku. Tā ir bijis vienmēr un būs vienmēr. Es neuzmetīšu savas draudzenes, kuras ir bijušas man blakus un atbalstījušas vienmēr, tikai tāpēc, ka esmu attiecībās.

Piekrītu arī šim:

Draudzene ir mazliet kas cits, virs kas cits. Draudzenbi zinu no 2 gadu vecuma,m viru iepazinu daudz daudz velak. Tie abi ir man svarigi cilveki.

Veselīgās attiecībās vispār nevajadzētu būt tādai situācijai, ka ir jāizvelas starp ģimeni un draugiem. Šie abi komponenti ieņemt tavā dzīvē dažādas lomas, un abas ir ne mazāk svarīgas.

katrā ziņā vīrs man draugus nekad neaizstās un viņa dēļ es no draugiem neatteiktos. Un viņš no manis neko tādu arī neprasītu, tas tika noskaidrots jau pašā sākumā

mums arī šis jautājums tika noskaidrots vēl tajos laikos, kad es biju greizsirdīga uz viņa labāko draudzeni :D pēc tam jau sapratu, ka viņiem ir čomiskas māsas un brāļa attiecības, nevis kaut kas tāds kā es sadomājos :D tāpēc nemaz nelieku izvēlēties, jo zinu, ka viņš izvēlētos viņu, nevis mani...

Un piekrītu tām, kuras uzskata, ka otra pusīte un draugi ir dažādas kategorijas un nav sakārtojamas vienā svarīguma skalā ;-)
Tikpat labi - līdz ar draugu parādīšanos vecāki nobīdās otrajā plānā un ar otras pusītes parādīšanos, vecāki nobīdās trešajā plānā? Un kad parādās bērni, tad tā taču vispār ir prioritāte :-D manuprāt, tā nav.

man pašai priekš sevis visslabākais padoms ir - nepadarīt vienu cilvēku par savu visu pasauli un neatstāt cilvēkus kas bija pirms viņa - novārta. Tieši tik vienkārši.

Pirmajā vietā man būs ģimene . Draugi nāk un iet. Turklāt, ir pierādījies, ka draudzenes ir kuces un nemaz nav draudzenes, tāpēc neizjūtu īpašu vajadzību :D Labāk draudzējos ar vīriešiem :D