aizvainojums

Reģ: 13.01.2013

Sveikas, meitenes!

Esmu no tiem emocionālajiem un jūtīgajiem cilvēkiem, kam šķietami sīkumi bieži vien ķeras pie sirds. Neciešu, ja ar mani runā paaugstinātā balss tonī, īpaši tad, ja tas ir nepelnīti un viss ir bijis atrisināms mierīgā ceļā. Šobrīd konkrēto cilvēku (savu kolēģi) ignorēju, taču saprotu, ka šādi situāciju neatrisināšu. Tomēr, joprojām esmu gatava viņu ignorēt, jo apzinos, ka paštaisnuma un spīta viņam netrūkst, tāpēc atvainošanās no viņa puses arī nesekos.

Kā jūs tiekat galā ar aizvainojumu? Ko ieteiktu darīt manā situācijā?

05.10.2015 16:03 |

Kery

3308

Reģ: 20.03.2013

Īsti tādā situācijā neesmu bijusi, bet es noteikti negaidītu nekādu atvainošanos no kolēģa. Darbs ir darbs, ar kolēģiem tev vienkārši ir jāsadzīvo un jāpieņem viņi tādi kā ir, ja vēlies tur strādāt. Un nevajag uztvert tādas lietas pārāk personīgi.

05.10.2015 16:08 |

Agī

5632

Reģ: 17.07.2014

Oi...kolēģiem cenšos vispār uzmanību nepievērst un nepārdzīvot par viņu izteikumiem, jo mums te bieži vien iet kā pa ellīti un visi ir tik uzvilkti, ka var pateikt ko skarbāku ;) esmu vienreiz raudājusi par vadītājas sliktā garastāvokļa atsauksmi uz mani, bet nu jau vairs cenšos neņemt tik traki pie sirds, jo man viņa vispār ir nereāls garastāvokļa cilvēks (t)

05.10.2015 16:11 |

Agī

5632

Reģ: 17.07.2014

Un vispār uzskatu, ka nevienam nav tiesību ar otru runāt paaugstinātā balss tonī...ja tur nav vecāku un bērnu lomas ;) par amatiem arī vienalga, jo tas, ka amats ir augstāks, nenozīmē, ka tas dod tiesības bļaustīties uz saviem padotajiem ;-) nemaz nerunājot par vienlīdzīga statusa darbiniekiem...

05.10.2015 16:13 |