Praktikanti medicīnas iestādēs

Jā, vienīgo reizi, kad gulēju slimnīcā 2 rezies mani atrādīja studentiem - vienu grupai, tru bija līdzi manam dokam viens induss, abas rezies man apajutājās, vai man neeso iebildumu. Tas bija pirms kādiem 7 gadiem laikam, Rīgas 1. slimnīcā (tolik vēl biaj reāl slimnīca, nevis dienas stacionārs)

Precīzi neatceros, kā bija, kad gulēju slimnīcā. Man liekas, ka ārsts gāja tādā kā apgaitā, studenti līdzi. Ienāca palātā, pastāstīja kaut ko par katru pacientu. To, vai studenti drīkst paklausīties manas plaušas, noteikti prasīja. Bez atļaujas man neviens klāt nenāca un kreklu augšā nerāva. Tie bija Stradiņi kādus 4 gadus atpakaļ.

Pēc dzemdībām stradiņos šuves lika acīmredzot praktikante, jo ik pa laikam sauca ārsti, lai paskatās. Iespaids likās nekāds - ne priekšā stādījās, ne ko, ar vienu šuvi jau 3 nedēļas mocos, liekas, ka iegriezuma vietā vajadzēja vismaz 3 šuves, nevis aizlocīt brūci un pa vidu vienu šuvi uzlikt. Es tādai pogu iešūt nedotu, kur nu vēl cilvēku orgānus (t)

Iznjemot aarstus kaa ginekologs, man nebuutu iebildumu ka praktikants seezh blakus un klausaas, bet ja runa ir par fiziskaam manipulaacijaam - durshanu, shushanu, grieshanu, utt. - nee. Lai treneejas uz kaada cita, ne uz manis.

Pēc tā kā praktikantiem ar pāris pazīstamiem ir gadījies, nevēlos to izbaudīt uz savas ādas. It kā nekas traģisks un neatgriezenisks, neuzmanība un reālās pieredzes trūkums, bet nē, tādas lietas noteikti nav man.

ctn Tas darbs jau noteikti nekur nav pieejams, bibliotēkā vai kaut kur? Gribētu izlasīt.
Par tēmu- nē, praktikantus pie ārstiem nav nācies satikt, ja nāktos, visticamāk nepiekristu, īpaši, ja es par to pakalpojumu maksāju. Normāla situācija būtu, ja ir lieku personu, studentu klātbūtne, pacientam konkrētā procedūra būtu jāpiedāvā bezmaksas vai vismaz ar krietnu atlaidi.
Ja studentu klātbūtne netiktu ar mani saskaņota, zinot sevi, saceltu skandālu.

Labprātāk paciestu nelielu neērtības sajūtu, ko rada praktikantu klātbūtne (pie jau pieminētajiem apakšgala dakteriem; pie pārējiem neērtības nebūtu) nekā pēc gadiem uzticētu savu veselību ārstiem, kuru prakse savulaik bijusi ne tik pilnvērtīga.

Piekrītu, ka informēšanai un atļaujas lūgšanai jākļūst pašsaprotamai, taču, ja pagaidām tā nav, škandālu no tā netaisītu.

Man dzemdībās praktikante blakus vecmātei stāvēja. :D Tagad padomājot, nepatīk, ka tur bija cilvēks, par kura klātbūtni neviens nebija man atļauju prasījis, bet tobrīd bija vienalga. :D

Protams, lai rastos labi speciālisti, viņiem ir jāmācās ne tikai no grāmatām. Es neesmu dzemdējusi un sajēga maza par to, ka tajā brīdī ir vienalga, kas tur blakus stāv, bet šobrīd man liekas, ka es tāāādu skandālu sarīkotu, ka praktikante nožēlotu, ka viņa studē medicīnu. Es saprotu, ka izklausās dramatiski, bet man šķiet, ka pie tādām sāpëm dusmas būtu daudz lielākas par manu toleranci un adekvātumu.

Pie ginekologa vienkāršā vizītē es arī nooooteikti nepieļautu praktikanta klātbūtni. Nu nē... ja man pat to vizīti piedāvātu par velti, es atteiktos.

Es negribētu, lai praktikants man rauj zobu vai taisa operāciju. Ja stāv blakus, nebūtu nekādu iebildumu, jo viņiem tak arī ir jāmācās.

Man pirmajā reizē, kad biju pie ginekologa, bija klāt prakaktikants- jauns puisis. Pati ginekoloģe visu izčamdīja, vēlāk praktikantam pateica, ka, ja vēlas, lai arī izčamda tur iekšā un aizgāja rakstīt papīrus. Tā kā tā bija pirmā reize pie tāda ārsta, biju ļoti apmulsusi un neko pat nevarēju pateikt dēļ izbrīna. Priecīga gan nebiju.
Pirms gada praktikante ņēma arī ārā katetru. Izdarīja ļoti rūpīgi, bet nepatīkami tik un tā bija, lai gan diez vai tur ir kaut kas sarežģīts.

Parastās vizītēs, kur tikai izjautā un šo to apskata, lai nāk visi, kas grib :D Joks pie joka, bet arī pie ginekologa praktikants man netraucētu, par ārstiem jau neiet mācīties tie, kam interesē tikai hi hi ha ha, bet tie, kuri arī pēc gadiem darīs to pašu, ko jebkurš jūsu ārsts.

Par sarežģītākām manipulācijām gan padomātu. Arī pie zobārstniecības studenta diez vai spētu aiziet, tur esmu dzirdējusi šausmu stāstus :D

Zināma meitene studē medicīnu, teica, ka katram pacientam bijis jāiepazīstina ar sevi un jāsaņem atļauja, lai varētu kaut ko darīt. Par klausīšanos vai skatīšanos gan nezinu.

Atļaušos pakomentēt.
Viss ir likumīgi, jo slimnīcās, kurās studenti regulāri tiek vesti iekšā palātās utt., pašā slimnīcas līgumā ir iekļauts punkts, ka šāda situācija iespējama - viss, kas Jums jādara, ja tik tiešām negribat redzēt studentus - turpmāk lasīt visus dokumentus, ko parakstiet, jeb vnk. palūgt jau pirms visām procedūrām, lai Jūsu vēsturē veic atzīmi - studentiem aizliegts Jūs skatīt. Viss. Tieši tik vienkārši.

Protams, slimnīcās, pieklājības pēc, ir ārsti/studenti, kas tik un tā (parasti - vienmēr, lai arī citreiz tas var piemirsties - ne jau tikai vienu cilvēku skatās) vēlreiz apjautājas, vai iebildumu tiešām nav. Bet pēc visiem dokumentiem - tas pat īsti tiešām nav obligāts pasākums.

Atļaušos pakomentēt.
Viss ir likumīgi, jo slimnīcās, kurās studenti regulāri tiek vesti iekšā palātās utt., pašā slimnīcas līgumā ir iekļauts punkts, ka šāda situācija iespējama - viss, kas Jums jādara, ja tik tiešām negribat redzēt studentus - turpmāk lasīt visus dokumentus, ko parakstiet, jeb vnk. palūgt jau pirms visām procedūrām, lai Jūsu vēsturē veic atzīmi - studentiem aizliegts Jūs skatīt. Viss. Tieši tik vienkārši.

Protams, slimnīcās, pieklājības pēc, ir ārsti/studenti, kas tik un tā (parasti - vienmēr, lai arī citreiz tas var piemirsties - ne jau tikai vienu cilvēku skatās) vēlreiz apjautājas, vai iebildumu tiešām nav. Bet pēc visiem dokumentiem - tas pat īsti tiešām nav obligāts pasākums.

Nepiekrītu. Slimnīcu līgumi nereti neatbilst prasībām, jo īpaši, slimnīcas nesaprot, ko nozīmē "informēta piekrišana", standarta līgumos pat prasti iekopē likuma pantus, kaut realitātē ikkatram līgumam ir jābūt individuālam. Pacientu tiesību likuma 5. panta septītā daļa nosaka, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību. Praktikanti nav ārstniecības personas. Savukārt 12.pants nosaka, ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kas nodrošina pacienta ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā,

pacientu par to informē.

Pacientam vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, personai, kas devusi piekrišanu pacienta ārstniecībai, ir tiesības atteikties no piedalīšanās klīniskās apmācības procesā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos tajā. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ārstniecības personu attieksmi pret pacienta turpmāko ārstniecību.

Pēc Tavas teorijas, ja pacients nepiekrīt praktikantu klātbūtnei, t.i. neparaksta līgumu, viņu var mierīgi neaprūpēt. Pacienta informēšana nozīmē, ka ir jāsaņem pretī atbilde - akcepts vai noraidījums. Un slimnīcas sniedz arī ambulatorus pakalpojumus, to pašu ginekologa konsultāciju, ko meitenes jau pieminēja, tur nekādi līgumi netiek slēgti.

ctn Tas darbs jau noteikti nekur nav pieejams, bibliotēkā vai kaut kur? Gribētu izlasīt.

Pagaidām vēl nav, jo ir nepublicēts un tiks nodots vērtēšanai. :)

ctn - nevajag, lūdzu, sagrozīt manis pausto viedokli/informāciju. Nekur neminēju, ka topošo pacientu tādejādi ignorēs/nepieņems vai kā citādi mainīsies attieksme. Ar savu iepriekšējo komentāru vēlējos informēt, ka šis punkts par studentiem universitātes slimnīcā ir atrunāts - jo tā ir ikdiena - līdz ar to, ja tas pacientam sagādā neērtības - viņam tas vnk. ir atsevišķi jānorāda (būtu vismaz vēlams - lai nerastos attiecīgie pārpratumu gadījumi, kas citos komentāros ir pausti). Ja viņš to nav izdarījis - tad ienākot studentiem jeb ārstam, kas citkārt iet pirmais apjautāties vai tiešām pieļauj studentu apmeklējumu - attiecīgi pacients, kā jau pati minēji - ir tiesīgs arī mutiski teikt, ka nē, tomēr nevēlas, pat, ja nav veicis šo atzīmi pirms uzņemšanas stacionārā. Tici vai nē, nevienam attieksme pret šo pacientu nemainās. Visi esam bijuši pacienta lomā un zinot, cik svarīgi ir ļaut iemācīties, kamēr vēl "kļūdas nemaksā kāda dzīvību", arī es esmu ļāvusi studentiem piedalīties man veiktajās procedūrās.

Diemžēl neviens ar skalpeli rokās nepiedzimst un pat tā vienkāršā saruna, ko sauc par anamnēzes ievākšanu vēlāk dzīvē iemāca atcerēties pajautāt vitāli svarīgas lietas, jo, kad mēs rakstām šīs akadēmiskās slimības vēstures, mums pēc tam tiek ļoti stingri un detalizēti jautāts, kāpēc tas ir tā uzrakstīts, vai arī - kāpēc netika kaut kas pajautāts - iemācīties pajautāt pareizās lietas arī ir māksla un, diemžēl, ne vienā dienā apgūstama.

Fantasy, jebkurā gadījumā līgums tiek slēgts par ārstniecības pakalpojumu saņemšanu/sniegšanu, nevis par personas dalību klīniskajā apmācībā. Neatkarīgi no tā par cik lielu apgrūtināju ārsti uzskata pacientu tiesību ievērošanu, vai to, ka ir iemetuši informāciju līgumā, ka ir iespējama praktikantu dalība, viņiem ir pienākums pacientam izskaidrot kādas manipulācijas tiks veiktas (pacients, piemēram, domā, ka būs tikai konsultācija, tāpēc piekrīt praktikantiem, bet realitātē tiek veikta apskate, kam nepieciešama izģērbšanās, pacients faktiski tiek pakļauts piespiedu atkailināšanai) un noskaidrot vai pacients piekrīt praktikantu klātbūtnei šajās manipulācijās. Ja tas netiek darīts, tas ir rupjš pacientu tiesību pārkāpums.

Diemžēl neviens ar skalpeli rokās nepiedzimst un pat tā vienkāršā saruna, ko sauc par anamnēzes ievākšanu vēlāk dzīvē iemāca atcerēties pajautāt vitāli svarīgas lietas, jo, kad mēs rakstām šīs akadēmiskās slimības vēstures, mums pēc tam tiek ļoti stingri un detalizēti jautāts, kāpēc tas ir tā uzrakstīts, vai arī - kāpēc netika kaut kas pajautāts - iemācīties pajautāt pareizās lietas arī ir māksla un, diemžēl, ne vienā dienā apgūstama.

Tas neattaisno pacientu tiesību aizskārumu. Ir jāsadarbojas ar tiem pacientiem, kas piekrīt, nevis ar visiem, neatkarīgi no tā, kādas sekas šī piespiedu dalība klīniskajā apmācībā var radīt.

Ctn, - es tiešām nezinu ārstu, kas būtu pieļāvis, ka pārlieku neērtā situācijā, ar varu, kāds pacients būtu spiests sevi izģērbt vai kā citādi, - ārsta uzdevums ir paskaidrot, kas tiks veikts un visi man zināmie ārsti vienmēr ir rīkojušies ļoti korekti un cieņpilni pret pacientiem - ne velti minēju - tas tiek pārjautāts. Diez vai universitātes slimnīca vēl darbotos vai nebūtu maksājusi sodus, kas mērāmi miljonos (ar sekojošu darbinieka atlaišanu), ja tiešām būtu pārkāptas cilvēktiesības. Un mums jau pirmajā kursā bija atsevišķs priekšmets - vismaz rsu - par visām iespējamajām pacientu tiesībām, ar uzsvaru uz pacientu - apmācību arī neveic vis kāds ārsts, bet šajā jomā zinošs jurists.