Šķiršanās dēļ kāzu neesamības

mūsu attiecības ir kaut kas mainījies. Kas, to aprakstīt nespēju, bet ir. Un šī sajūta man ir svarīga.

Man tas pats :)
Ir kaut kas mainījies. Ir savādāk. Protams, ikdiena ir tāda pati, bet tieši tādā neaprakstāmā sajūtu līmenī attiecībās kaut kas ir savādāk. Un man tas ļoti patīk :)

Es noteikti nevaru pateikt, ka pēc kāzām nekas nemainās. Viss ir ļoti mainījies, gan sajūtu un emocionālās tuvības līmenī, gan arī drošības, atbildības ziņā. Un ir liels liels lepnums vienam par otru, man par manu vīru, un viņam par mani, savu sievu :) Tas ir kaut kas neaprakstāmi jauks.

Ja man pateiktu, ka nekad un ne par ko mūžā negrib precēties, tad es diez vai gribētu savu nākotni ar viņu. Ja mums nav viena vīzija par dzīvi un neviens nav gatavs paiet otram pretī, tad es arī domātu par šķiršanos.

Ja citādi TIEŠĀM viss būtu kārtībā, tad nešķirtos,jo tas taču ir vow, satikt savu īsto cilvēku.
Bet ja godīgi, tādam variantam īsti neticu. Es domāju ja tiešām viss ir lieliski, tad kāzas būs. Īpaši to attiecinu ja abi nekad iepriekš nav bijuši precējušies.

Un jā, man pašlaik tas ir viens no iemesliem šķirties.

Nez,man laulība ir kā fobija. Bail precēties. Labprāt vēl pastaigātu brīvsolī kādus gadus 5-6, līdz gadiem 30.
Zinu ka vīrietis ir īstais,jūtu . Bet uz precēšanos nevelk man. Viņam gan gribētos, jo ir sasniedzis 30 gadu slieksni, kā arī bērnus vēlās. Man svarīga pagaidām ir karjera. Viņš manu nostāju zina.

Es nezinu- grūti teikt. Ja patīk vīrietis, tad noteikti, ka nepamestu tikai tā iemesla dēļ, ka neprec... Aiziet vienmēr var, bet kas nāks vietā un vai nāks, un vai tas būs gatavs precinieks, to nezin neviens.
Vienīgais mantiskās lietas kārotu ar apdomu un ļoti skatītos- mans/tavs.

Es noteikti nevaru pateikt, ka pēc kāzām nekas nemainās. Viss ir ļoti mainījies, gan sajūtu un emocionālās tuvības līmenī, gan arī drošības, atbildības ziņā.

+++

Un vēl- es izvairītos no sevis priekšāstādīšanas ar vārdu "draudzene", drīzāk izvēlētos vārdu partnere... Nepatīk man tas vārds- draugs/draudzene, kas attiecas uz attiecību statusu.

Redz kā ir, viena paziņa ar apgalvo ,ka precēties nevēlas utt.. bet vienreiz dzirdu, ka pasvešam cilvēkam saka- man jāpajautā vīram:-D nu kādam vīram, ja tev vīra nav? nu acīmredzot kauns ir pateikt, ka draugam! bet ka'dēļ tad melot , ka precēties negrib?:-/

nu kādam vīram, ja tev vīra nav? nu acīmredzot kauns ir pateikt, ka draugam! bet ka'dēļ tad melot , ka precēties negrib?

Civilvīrs.

Teikt - pajautāt civilvīram vai vnk vīram?
Nu un, ko viņa saka vai dara! Viņas attiecības.

Civilvīrs.

Teikt - pajautāt civilvīram vai vnk vīram?

Tikai tāda jēdziena kā civilvīrs nepastāv. Tas ir aizgūts no padomju laikiem, kad bija "grazhdanskiy muzh", tagad tāda vairāk nav - vai nu tas ir Tavs draugs, vai arī vīrs, ja esat laulībā.

Redz kā ir, viena paziņa ar apgalvo ,ka precēties nevēlas utt.. bet vienreiz dzirdu, ka pasvešam cilvēkam saka- man jāpajautā vīram nu kādam vīram, ja tev vīra nav? nu acīmredzot kauns ir pateikt, ka draugam! bet ka'dēļ tad melot , ka precēties negrib?

Iespējams, viņa tā joka pēc dēvē savu 2. pusīti.. Iespējams viņa puisi uztver kā savu vīru bez kāzām.. :)
Ja meitene draugu saukā par runčuku, tas nenozīmē, ka viņš tiešām ir runcis (ņau).. :D

Civilvīra nav, bet ir dzīvesbiedrs. :-)

Tikai tāda jēdziena kā civilvīrs nepastāv. Tas ir aizgūts no padomju laikiem, kad bija "grazhdanskiy muzh", tagad tāda vairāk nav - vai nu tas ir Tavs draugs, vai arī vīrs, ja esat laulībā.

Vienalga :D

Kā grib, tā viņa dēvē to savu vīru vai civilvīru, vai Draugu :D :-D

Latviešu valodā daudzu jēdzienu nav, bet tik un tā izmanto. :D

Bērnībā kāzas šķita foršas, tagad gan tā nedomāju.

Man šķiet, ka laulība pārlieku liels darbs, atbildība, saistības. Man no tā būtu bail. Negribu būt saistīta, negribu tādu atbildību. Varbūt pēc kādiem desmit kas mainīsies...


Kad skatījos Bēgošā līgava vai kā to filmu sauca, sevi varētu tā iedomāties. :D:D:D

Latviešu valodā daudzu jēdzienu nav, bet tik un tā izmanto

piemēram?
Nu kā var izmantot vārdu, kam nav nozīmes? Tad mierīgi savu draugu var saukt par marsieti. Dzirdēts ir, bet vārds bez konkrēta satura.

Šajā ziņā būs vien jāsamierinās - kamēr laulības apliecība nav rokās, boifrends ir draugs ;-) var saukt par patneri, dzīvesbiedru, runčuku, vīru vai par ko sirds kārojas.

Kāpēc jāsauc par vīru, ja viņš nav vīrs? Tas atgādina pamatskolu, kur padsmitgadīgie pārīši viens otru dēvē par vīriņu un sieviņu, lai gan līdz kāzām viņiem kā līdz mēnesim.
Gribi vīru - apprecies. Tāpat kā, ja gribi, lai tevi sauc par māti - laid pasaulē bērnu.

Civilvīrs ir tas, ar kuru reģistrēta laulība dzimtsarakstu nodaļā. Nesaprotu, kāpēc daudzi nespēj to uztvert. Piekrītu, ka stulbi saukt par vīru kādu, kas nav vīrs. Tad kāda jēga no laulības, ja par vīru var saukt jebkuru?

Civilvīrs ir tas, ar kuru reģistrēta laulība dzimtsarakstu nodaļā. Nesaprotu, kāpēc daudzi nespēj to uztvert.

Kļūdains uzskats, civilvīrs agrāk tika uzskatīts par vīrieti, ar kuru ir kopdzīve (šķiet bija arī vecuma cenzs), bet laulība nav reģistrēta dzimstrakstu nodaļā. Tāda jēdziena vienkārši nav.