Kad pati skolā mācījos, arī reiz iejaucos, nevienu nesitu, bet pie sienas piespiedu. Mācījos jau videnē. Redzu, ka kaut kāda pavisam maziņā norāda vecākai meitenei uz savu klasesbiedreni. Tā aiziet, iespiež mazo meiteni stūrī, sāk draudēt, bļauj un sola sist. Izdarīju to pašu ar viņu, viņas mazās māsas un visu sīko priekšā ievilku stūrī, jautāju, kas viņa tāda ir, un ko pie velna atļaujas. Izrādās 7. klases skolniece uzbruka 2. klases meitenītei, jo tās savā starpā nav varējušas kaut ko sadalīt.
Protams, fiziski ietekmēt nebija prāta darbs, bet emocionāli var tēvu saprast - skolā Tu nevari būt blakus un aizsargāt, ja skolotāji izliekas neredzam, tas ir traģiski. Kāda trauma ir apceltajam bērnam? Tai, kas apcēla, tā būs laba mācība.