Labvakar, dāmas!
Šovakar man iznāca tāda situācija, ka plānojām ar drauga mammu, draugu un maniem vecākiem braukt uz Siguldu, zelta rudeni skatīties. Ierosināja drauga mamma, jo nekad nav bijusi Siguldā. Viņa vienmēr izdabā visām viņa vēlmēm un es nopriecājos, ka beidzot ir pateikusi ko pati vēlētos darīt.
Maniem vecākiem gadījās neparedzēti apstākļi un viņi ieminējās, ka iespējams, netiktu. Draugs pateica, ka uz manējiem nevar paļauties, zināja, ka brauciens neizdosies, piezvanīja mammai un teica, ka nekur neviens nebrauks.
Es gan viņam teicu, ka tava mamma bija tā, kas vēlējās aizbraukt un zinu, ka divatā viņi tur nebrauktu, bet es ar viņiem labprāt. Manuprāt, šajā situācijā nav svarīgi, ka mani vecāki netiek, bet ir svarīgi draugam aizvest savu mammu mazā ekskursijā, ja viņš zina, ka viņa ļoti to vēlas.
Kā jums izskatās šī situācija? Varbūt pie vainas mana audzināšana un tas viss ir normāli?
Radās arī jautājums, kā jūsu draugi izturās pret savām mammām?
1082
