Cik bieži domājat par pašnāvību?

Izskatās, kāds pārlasījies Pasaku par vērdiņu.

A.IN.IS,

vai izdevās Rīgā puslīdz cilvēcīgi iekārtoties?

Kas attiecas uz pašnāvībām - jeb rokas pielikšanu pie sevis, tad tā nekādas problēmas neatrisina. Pirmkārt, no šīs pasaules tad ejam prom nevis viegli, bet caur sāpēm. Nemaz jau nerunājot, ka šādejādi sāpinām tuvākos. Pēc dvēseles atraušanās no ķermeņa- paliksi starptelpā pirms otrās pasaules. Un tiksi atsviests uz Zemi nākamajā reinkarnācijā- misijas pabeigšanā.

Nikoline,
Izdomāju pagaidām nogaidīt,jo mans veselības stāvoklis pasliktinās ar katru dienu :(

Ik pa laikam par to iedomājos tādā praktiskā līmenī, domājot, kāds būtu visefektīvākais veids, kā to izdarīt, kur to izdarīt, kad to izdarīt... Nopietni apsvērusi pašnāvības iespēju neesmu nekad, man šķiet, ka nekas un neviens nav tā vērts, lai atņemtu sev dzīvību. Kā jau te minēja, viss ir atrisināms.

Arī Atzīšos, ka ik pa laikam iedomājos. piemēram noslīkt kādā dīķī nesāpīgā veidā. Peldēt nemāku, tas būtu easy peasy :D Pārdzimt atkal negribētu. (l)

nomirt vienmēr cilvēks paspēs. Bet ja ļoti grūti dzīvot, un gribās to izdarīt pēc iespējas ātrāk.. tad atliek pašnāvība, es saprotu cilvēkus, kuri spēruši šo drosmīgo soli.

labāk piedzerties viskiju līdz aknas netur četros baltos kreklos

Nu, noslīkt nemaz nebūtu tik nesāpīgs variants. Neiesaku. :-O

Ivar9,es tieši apsveru noslīcināšanos.

heroīna pārdozēšana ir skaista nāve, it kā.. protams plika teorija, nāve droši vien nemēdz būt skaista, vismaz izdarot pašnāvību..

Man bail,ka var arsti izglābt no pārdozēšanas.

Kaut kur galvu neesi atsitis? Tik daudz cilvēku atdotu visu, lai tikai dzīvotu. Daudzi ir slimi, bez mājām, zaudējuši ģimenes, zaudējuši visu un vienalga grib dzīvot. Bet Tev ir darbs, mājas. Nu un, ka tava dzīve nav nekāda spožā, tomēr ir tik daudz cilvēku, kuri tik ļoti gribētu tādu dzīvi kāda ir Tev. Priecājies, ka Tev nekas nesāp, ka Tev ir ģimeni un draugi. Pieņemu, ka Tev ir.
Prāts gan tev tāds mazliet pastulbs, bet to vēl var labot. Domāt par nāvi ir grēks, esi pateicīgs par to, kas tev ir un par to, ka tev viss ir kārtībā.
Mēs dzīvojam, lai piepildītu savus sapņus, nevis lai nolaistu rokas, kad saprotam, ka tas var arī neizdoties.

Kaut kad bija tādas domas galvā. Bet sapratu arī to, ka to nespētu izdarīt.

Vispār mani fascinē doma par reinkarnāciju. Karmu. Utt. Izskatās interesanti, saistoši. Patīk filmas un daiļliteratūra par šo tēmu...

Es neesmu vesels nedz fiziski nedz garīgi. Gribētu būt vismaz bagāts, bet neesmu arī tas.

katrā ziņā, ja ir vēlme izdarīt pašnāvību, ir jāmeklē sevī kaut kur iemesls to nedarīt.. pat ja ir galīgā pakaļā. Kut kur kāda laba doma, un maza motivācija vienmēr dzīvo, vnk laicīgi tas jāatrod

pamēģini vilcienu - posmā kalngale-garciems, tumsā

viens mirklis un vairs neesi

Bija laiks, kad domāju ļoti aktīvi, bet tas sen jau ir garām. Iespēja dzīvot ir pārāk vērtīga.

Un atkal apstiprinoši pamāšu ar galvu.. Līdz apmēram gadu atpakaļ manu acu priekšā notrieca cilvēku, kurš nesagaidot ātros, mira. Un jā, šis bija kā grūdiens un sevis iepļaukāšana par tādām domām..

Satan,No kurienes esi?

Nekad