Ar jauno draugu ir bijušas jau vairākas situācijas, kur viņš mani neiepazīstina.
Piemēram, ejam pa ielu, uzduramies virsū kādam viņa paziņam. Viņi apsveicinās, parunājas pāris minūtes, un mēs ejam tālāk. Un es tikmēr stāvu blakus, jūtos kā neredzama.
Vai arī viņam kaut kas jāienes pie kaimiņa, aiziejam, viņš sasveicinās ar viņu, atdod vajadzīgo lietu, parunājas, mēs ejam tālāk. A ko man tikmēr darīt? Ne mani iepazīstina, līdz ar to es klusēju, šausmīgi neveikla sajūta.
nu mani ar paziņām ar kuram 3min parunā, neiepazīstina, bet man pietiek ar to, ka pec tam man pasaka, kas tas par cilvēku utt. Ar draugiem vienmer iepzīstina.:-D
Ja dodamies uz pasākumu pie konkrēta cilvēka, tad, protams, iepazīstina.
Runa ir vairāk par uz ielas satikties cilvēkiem.
Es vienkārši jūtos ļoti neērti, tur blakus stāvēdama, kamēr viņi runā.
Kā ir no etiķetes viedokļa?
mazspiradzins tev kaut kads umanibas deficits, tapat jau no malas skaidrs, ka esi ta puisa draudzene! tev pasai ir reali nepieciesams iepazisties ar cilveku, kuru iespejams vairs nesatiksi vai loti reti.
Varu ieteikt pasai iesasitities sarunā!
Hm, tagad pat sāku domāt kā ir mums :D laikam iepazīstina vienmēr, bet bieži ir tā, ka viņš pat nepaspēj pateikt, kas esmu, kā jau satiktais pats iepazīstas un nosauc savu vārdu.. tev tā nav? visi satiktie klusē kā partizāni? :D
Neuzskatu, ka draugam vajadzētu iepazīstināt ar katru paziņu, kas nāk pretī!
Ja ejat pie kāda ciemos, vai kāds nāk pie jums, ar tiem taču viņš tevi iepazīstina. Nevajag taisīt problēmu, kur tās nav.
Par tādām situācijām es neraizējos un šķiet bērnišķīgi par to uztraukties, ja vien garām ejošā nav tikko satiktā mamma, tētis vai kāds cits ļoti tuvs radinieks.
Es laikam īsti tam pat neesmu pievērsusi uzmanību, ja ir bijis, ka kādā veikalā uz brīdi uzskrien kādam savam paziņam, tad neiepazīstina un nejūtu vajadzību, ja tiek satikti draugi uz vairāk kā ''pieklājības sarunu'', tad gan, bet pārsvarā visi paši uzreiz arī iepazīstina ar sevi, es ar sevi, un viss.
Ir bijis, kad neiepazīstina, pats sasveicinās, pajautā kā klājas un viss, nejūtos neērti, un nav vajadzība mani ar visiem iepazīstināt, ar draugiem gan iepazīstina.
Dzīves sīkums, ja vien tā nav ģimene un labākie draugi - mans vīrs neatceras cilvēkiem vārdus, sejas zina un atceras, kur viņiem ceļi krustojušies, bet vārdus neatceras :D un vienmēr, kad ar kādu neiepazīstina, es jau zinu kāpēc :)
349
