Cik pelnam?

Alexxa- Tu tagad aprakstīji savu bērnību? Ja nē,tad piedod,bet nesaprotu kapēc to pašu jau 2.reizi raksti.

Dzīves pieredze rāda ka vairāk nopelna tie,kas jaunībā ir dzivojuši trūcīgi,jo viniem ir lielāka motivācija strādāt un kaut ko sasniegt.

Nerea, ideālists arī grib ēst, jumtu virs galvas un kaut ko mugurā velkamu. Tā, ka nevajag.
Ir starpība, vai cilvēka dzīves mērķis ir pelnīt vairāk, vairāk un vairāk, jebšu mērķis ir dzīvot tā, lai nekas netrūktu.
Ja gribēt būt normāli paēdušam un nesēdēt ar kalkulatoru rēķinot, ko vari atļauties, ko ne, tad es esmu pilnīgākā materiāliste (Nav runa par dārgām brendu lupatiņām, ekskluzīviem auto un villām elitāros rajonos). Toties cik ideālistu var redzēt ap Centrāltirgu! Ne viņiem māju, ne ēdiena, ne drēbju. Gan jau garīgi dikti bagāti un baigie ideālisti! Tā sanāk, ja jau gribēt dzīvot pārticīgi ir materiālisms. Tikai nez kāpēc tie ideālisti gaida, kad kāds viņiem kaut ko iedos.

Alexxa, nav runa par ēdienu, pajumti un apģērbu. Es taču nenoliedzu pamatvajadzības. Es runāju par to, ka ir sekli skaitīt un gribēt tūkstošus. Es esmu tā audzināta, ka mantkārība ir netikums un grēks, tu savādāk. Nav jēgas par to strīdēties.

Alexxa- Par apaviem runājot,neredzu neko sliktu kārtīgi nonēsāt apavus,pirms pirkt jaunus jo savādāk kāda jēga pirkt kaunus apavus ja vecos vēl var nēsāt?! Tā jau ir ižškērdība un es labāk 5x salīmēju botas un tikai tad pērku jaunas,vet vismaz būs nauda citām lietām :)

Es savu pirmo algu, kopš atgriešanās Latvijā, sagaidīšu nākammēnes, bet tā būs ap 450eu uz rokas. Darbs man ne īpaši patiks, es tā jūtu, tāpēc nebūs pastāvīgs. Ja es pelnītu ap 600, strādājot darbu, kas man tiešām patiktu, man pietiktu. Ja tādu, kas nepatiktu..nu, tādu es vairs negribu strādāt. Tāpēc atbraucu atpakaļ no turienes, kur pelnīju tos 2000eu un uz augšu.
Kāda ir laba alga? Tāda, ar kuru pietiek. :) Protams, visiem ir savas minimālās vajadzības (nejaukt ar vēlmju), ko var pārvērst ciparos. Bet in general, ja tev pietiek, tu esi laimīgs cilvēks, neatkarīgi no algas lapiņas.
Man ir bijuši kādi 2 tādi pastāvīgi laimīgi dzīves stāvokļi. Viens no tiem bija, kad es dzīvoju kojās, strādāju pusslodzi izdzīvošanai un pelnīju zem 200ls, un otrs bija, kad pelnīju tos 2500eu, bet uz darbu it nemaz negāju naudas dēļ.

Bruno, jā, tā bija mana bērnība.

Dzīves pieredze rāda, ka tos, kas nākuši no tādām ģimenēm, kur nevar atļauties neko, cietumā var satikt biežāk, nekā uz skatuves. Kāpēc? Tāpēc, ka vēlme kļūt bagātam ir tik liela, ka lēnais ceļš uz pārticību viņiem morāli ir par garu. Esmu mācījusies arī internātskolā. Tā ir skola bērniem, kuru vecāki nevar atļauties nopirkt bērnam visu skolai nepieciešamo. Mēs 9. klasi pabeidzām 18 bērnu. Bez manis vēl diviem alga rakstāma ar 4 cipariem. 7 sēž vai ir jau pasēdējuši cietumā. Pārējie perās kā māk. Kur tad ir tā Tava motivācija kaut ko sasniegt? Kur tā ir tiem 15 maniem klasesbiedriem, kas tālāk par minimālo algu tā arī nav tikuši?

Un vēl kas - to bērnu sasniegumus, kas nākuši no pārticīgām ģimenēm, vienkārši nekad tā nenovērtēs. Vienmēr liksies, ka vecāki viņiem visu gatavu uz paplātes iedevuši.

Atbildot uz jautājumu, pelnu normāli. Protams, gribas vienmēr vairāk, bet laai dzīvei pietiek.

Bet par to naudu un dvēseli, man nekad nav bijis skaidrs, kāpēc valda uzskats, ka tie, kas labi pelna, obligāti nemīl bērnus, uzpērk viņus, ir vēsi cilvēki, kas tikai rauš naudu un pie tam to dara darbā, kas riebjas???
Kāpēc ir tik grūti pieņemt, ka cilvēks grib un var pelnīt, pie tam darbā, kas viņam patīk vai vienkārši šķiet normāls darbs?

100% piekrītu Alexxai gan par naudas lomu ģimenē, gan par to, kur nonāk lielākoties nonāk trūcīgo ģimeņu bērni.

Nerea, Tu tā arī nesaprati. Ir starpība - gribēt tūkstošus - vienkārši gribēt naudu, lai būtu nauda, vai gribēt lietas, kas padara dzīvi patīkamāku. Ja cilvēks staigā plātīdamies - re kāda man alga, re kādas man lupatiņas/mašīna/māja, tas ir lieki. Bet, ja tas tiek nopelnīts sev, tikai tāpēc, ka pašam tā ir labi, bez liekiem pārspīlējumiem, kur ir tas grēks?
Pēc Tavas ideoloģijas sanāk, ka cilvēks, kurš ir mācījies un strādājis, un kura darbs ir novērtēts ar lielāku naudas summu, garīgi ir tukšs. Un tas, ka viņš redz iespēju tapt novērtēts vairāk, padara viņu vēl tukšāku, lai gan reāli, lai tiktu tik tālu, ir daudz jāmācās un daudz jādara.

Alexxa- Šajā forumā loti labi var redzēt,ka par naudu visvairāk jūsmo tās,kurām tā ir vai bija maz. Tiem,kuriem ir daudz naudas,neuzskatīs to par baigo vērtību.

Pelnu ljoti labi, bet taapat gribas vairaak. :-D Pradas somas, Valentino kurpes un celojumus uz Bora Bora taapat nevaru atljauties. Bet varu sakraat pietiekami, lai dziivokli krediitaa panjemtu, paceljotu pa pasauli, eestu restoraanos, un reizi meenesii aizietu uz SPA. Kaa saka, varu mieriigi sevi uztureet un veel so to sakraat.

Man sanāk 420 uz rokas. Nu nav daudz, bet izdzīvot var.
Bet palasīju pirmās diskusiju lapas un neticēju savām acīm. Da labi, visām pēc kārtas štukas uz rokas :D Nu nav, nav tā reālā Latvijas situācija

Ak mana mantkārīgā dvēsele, bet man patīk ieiet pārtikas veikalā un krāmēt ratiņos visu, ko vēlos, nestaigājot līdzi ar kalkulatoru un nerēķinot, vai šodien no kaut kā jāatsakās, jo var nesanākt. Man patīk, ka nav jādomā, kuru rēķinu šomēnes var atlikt, jo visam nesanāks. Man patīk, ka varu ieliet bākā benzīnu un doties, kur vien vēlos, pa ceļam apstājoties paēst, ja sajūtu izsalkumu. Patīk aiziet uz teātri vai koncertu, nedomājot, cik dienu pārtikas budžets ir noballēts vienā vakarā.
Tajā pat laikā, mēs 3 cilvēki dzīvojam divistabu dzīvoklī. Šobrīd pietiek. Kad paaugsies trešais, vajadzēs lielāku, jo viņam vajadzēs savu istabu, bet es netaisos atgriezties laikos, kad kādam bija jāguļ viesistabā uz dīvāna. Tāpat es gribu jauno cilvēku vest uz pulciņiem, kādus vien viņš pats gribēs, nedomājot, vai varu to atļauties. Negribu savam bērnam stāstīt, ka viņš to nevar darīt, jo citādi mums pietrūks kam citam.

+++

Bet, ja tas tiek nopelnīts sev, tikai tāpēc, ka pašam tā ir labi, bez liekiem pārspīlējumiem, kur ir tas grēks?

Citiem nauda ir lidzeklis un citiem, kam tas ir mērķis. Tas ir jāsaprot visiem! Un,jā, mani sajūta, ka man ir nauda uzlabo garastavokli, jo varu atlauties, ko vien gribu, bet tas nenozimē iepirkšanos katru dienu, ka seit tiek uzstadits. ahh..:-)

Bruno, jūsmot par naudu, vai priecāties par iespējām, ko tā sniedz, tās ir dažādas lietas. Cilvēks, kas ar savu dzīvi ir apmierināts, spēj saviem tuvajiem sniegt vairāk pozitīvu emociju, nekā tas, kuram vienmēr jādomā, ka viņam kaut kas trūkst. Un te nu nav starpības, kāda ir alga. Būs cilvēks, kam šķitīs, ka viņam pietiek ar 700€ (Latvijas vidējā alga), jo ceļošana viņu neinteresē, braukt ar auto viņš neprot un negrib mācīties, līdz ar to nav arī šo izdevumu, utt, bet citam vajadzēs 2-3 tūkstošus. Tur, kur sākas kāre pēc algām, ap 10 tūkstošiem un vairāk, skaidrs, ka cilvēks tendēts uz sevis apliecināšanu materiāli. 2-3 tūkstoši, ja ir māja, auto, bērni, mājdzīvnieki un hobiji, tas ir normāli. Tā ir vienkārši civilizēta dzīve, nevis izlekšana.

es uzskatu ka tavai situacijai apakšā ir arī liels pluss. Un zini kāds? Tāds kas tad bērnam tad būs milzīga motivācija daudz strādāt un tiekties pēc tā,lai kad vinš izaugtu,vinam nekā netrūktu.

Bruno es nesaprotu tevi, tu nonāc pretrunā pats ar sevi. Tu šeit iestājies par to, ka cilvēkiem nav vajadzīgs pelnīt lielu naudu, šikot ar jaunām mašīnām un drēbēm. Bet kad tev dod piemēru no dzīves kur cilvēki ir audzinājuši bērnu nabadzībā, tu saki ka tas ir LABI, jo bērns nākotnē ''daudz strādās un tieksies pēc tā, lai nekā netrūktu''... bet priekš kam tad to, ja jau tu uzskati, ka dzīvē nauda nav vajadzīga?? tad kas labs tajā, ka viņam būs milzīga motivācija strādāt, tu taču tagad šeit noliec visas tās kurām ir milzīga motivācija sasniegt vairāk!?

Man vienmēr galvā stāv, kā Boriss Grebenščikovs vecā Santas intervijā teica (precīzi necitēšu, jo rakstu pēc atmiņas) - Protams, ja man ir iespēja, es dzīvošu greznā namā un ģērbšos pat vēl labāk kā tagad. JA man ir izvēle! Bet svarīgākais ir tas, ka, ja man tās izvēles nav, man vienalga.

Tā, manuprāt, ir milzīga brīvības sajūta zināt, ka ok, man patīk pucēties un smukas kumodes, bet, ja nu es, piemēram, to visu zaudētu, tad pašos pamatos manu laimes sajūtu tas nemainītu.

VivaDiva- Nu jo parasti tiem,kas izauguši trūcīgis apstāklos,visvairāk gribas sevi apliecinā un arī visvairāk jūsmos par visādiem brendiem un ekskluzīvām lietām,jo jaunībā nekā no tā nebija,kamēr visiem draugiem bija viss,ko vēlas.

Bruno, piemēram, es arī esmu augusi trūcīgos apstākļos, un tieši tāpēc arī netiecos pēc pārticības, jo protu justies labi pieticīgā dzīvē. Es nezinu, kā tas ir - būt bagātai, un patiesībā es nejūtos neko zaudējusi. Protams, es negribu būt bomzis, bet dzīties pēc pārticības, manuprāt, ir dzīves izšķiešana.

jo protu justies labi pieticīgā dzīvē

Kāpēc Tev šķiet, ka tās, kam ir lielās algas, neprastu būt laimīgas arī pieticīgākos apstākļos?

dzīties pēc pārticības, manuprāt, ir dzīves izšķiešana.

Un kas tad ir tas dzīves piepildījums, kas Tev ir un man nav, jo es pelnu vairāk?

Nerea- piekrītu tev :) vienkārši palasot šo diskusiju,liekas ka šeit ir tik daud uz naudu tendētas sievietes,ka savādāk nemācēju Izskaidrot.

Alexxa, es nenosodu tevi, ka tu pelni daudz. Malacis! Es nosodu dzīšanos pēc naudas un galveno laimes avotu! Tas arī viss.