Manuprāt, sabiedrība tiek iebiedēta - un diezgan pamatīgi. Protams, es nenoliegšu, ka līdz ar bēgļiem Eiropā ienāk gan karotāji, gan tie, kuru vienīgais mērķis ir zagt un/vai izvarot. Par labas dzīves meklētājiem neesmu sašutusi, jo tas ir tikai loģiski, ja cilvēks vēlas izrauties no savas vides un citā valstī atrast iespēju dzīvot labāk. Īpaši ja pati Eiropa piedāvā šādu iespēju, sniedzot pabalstus - kāpēc ne? Taču domāt un uzskatīt, ka pēkšņi visi 776 bēgļi, kuri ieradīsies Latvijā, nedarīs neko citu kā tikai izvaros un zags, ir ne tikai aplami, bet, rupji sakot, pilnīgi nožēlojami un stulbi.
Daudzi brēc par to, ka bēgļi nestrādā, taču es, cilvēks, kurš ne reizi vien pēdējo mēnešu laikā bijis ēgļu centrā un runājis ar šiem cilvēkiem, varu teikt, ka ir liela daļa to, kuri strādāt GRIB, taču valsts neļauj. Lūdzu, tad vērsieties pie valsts, nevis nievājošiem vārdiem metieties virsū cilvēkiem, kuri grib strādāt.
Saprotu, ka sabiedrībai bail, ka notiks kas slikts, par to es neuztraucos. Tas, kas mani satrauc, ir pašu latviešu drausmīgā neiecietība pret visu situāciju kopumā - latvieši grib nosist cilvēku tikai tāpēc, ka tam nav pareizā ādas krāsa, pareizais apģērbs, pareizā ticība vai pareizā domāšana. Lūk, tas man liek justies riebīgi. Ja palasa komentārus internetā, tad gandrīz 90% kliedz ne jau par to, ka tiem būtu bail no tā, ka musulmaņi pārņems Latviju, bet tieši to, ka tādi ir jāsit nost. Ja var minēt kādu piemēru, tad mūsu pašu Aminata, kas dzimusi, augusi Latvijā, tiek lamāta visdrausmīgākajiem vārdiem tikai un vienīgi ādas krāsas dēļ. Līdz ar to man ir pat ļoti žēl tos cilvēkus, kuri nolems palikt Latvijā, bet ikdienā saskarsies ar rasistiskiem komentāriem un aizspriedumiem. Man ir kauns, ka Latvijā ir tāda sabiedrība.
478
