Mīļvārdiņi :)

Publiski reti izmantojam mīļvārdiņus. Izmantoju viņa vārdu deminutīvā vai arī par minčuku saucu. Viņš mani par zaķi. Bet kad mans vārds tiek izmantots deminutīvā, tad esmu ievārījusi kādu putru :D tas nav uz labu :D

Ikdienā viens otru īpaši nesaucam nekādos mīļvārdiņos. Bet dažkārt jau pasprūk tas pats - mīļumiņš, mīļuks, bumbulītis, bučukiņš utt. bet tas no manas puses. :)

Kaut kā pēdējās nedēļas laikā draugs mani ir iesaucis par Cālīti, jo, redz, man visu laiku prasās siltumu, tāpat kā cālīšiem. :D

mēs abi arī zaķi :D vienreiz jau teicu, ka nevar būt divi zaķi :D
telefonā gan viņš man kā lāčuks.
es viņam pēc vārda, uzvārda (bet viņam visi pēc vārda, uzvārda :D )

Mani sauc par mīluli. Man pat patīk :D Nav varbūt nekas ļoti oriģināls, bet mani arī vecāki bernībā tā sauca, tāpēc tas vārds tāds tuvs liekas :D
Pati nemāku foršus mīļvārdiņus izdomāt, liekas, ka vīriešiem īsti tādi nepiestāv. :D

Mīļvārdiņus abi lietojam tikai tad, ja viens no mums grib otram ko prasīt, zinot to, ka otrs noteikti to negribēs. :D

Tieši tā pat arī mums. Vairāk draugs jau. Tad es viņam esmu zaķis, sauleszaķis. Un tad izdzirdot šos vārdus man jau skaidrs, ka viņam kaut kas ir prātā. :D

Diamonda, izlasīju Tavu komentāru un likās, kā par mani uzrakstīts :D Man arī telefonā viņš kā lāčuks :D :D

labi, ka nav mēģinājis nosaukt deminutīvā.. :D iet caur kauliem tas, ka sauc mani deminutīvā jebkurš..

manējais arī pāris reižu mammu ir nosaucis par zaķi.. :D

Draugam es esmu lācītis, sākumā īpaši nepatika, jo likās-pārsvarā sievietes ir visādi zaķīši, kaķīši, bet es, redz', esmu lācis. :D Bet tagad man pašai patīk, vārdā draugs mani sauc tikai citu cilvēku klātbūtnē, mājās es vienmēr esmu lācītis. Ā, un meita arī samācījusies no tēta, arī sākusi mani tā bieži (bet ne vienmēr) saukt. :D

Pati ar mīļvārdiņu un iesauku lietošanu neaizraujos, visus cilvēkus saucu vārdā, arī draugu. Reizēm saku "dārgais" bet tikai tā smejoties, jo man tas vārds nez kāpēc liekas mazliet dīvains, pat nezinu, kāpēc. :D

Goody- nu kaut kas jau tām meitenēm ir kopīgs :D

Es tieku saukta par susurieni. Nevis susuriņš, bet tieši susuriene. :D

es viņam pēc vārda, uzvārda (bet viņam visi pēc vārda, uzvārda)

Manējam arī tā bija, bet kaut kad piefiksēju, ka esmu saglabāta savādāk kā pārējie :-P

Saucu viņu par mīļumu un viņš mani tāpat. Viss.

Viens otru saucam par minci. Tik ļoti iegājies, ka tad, kad mani nosauc vārdā, liekas, ka būs ziepes. :D

Kā jau te daudzām, tad man arī liekas, ka būs ziepes izdzirdot savu vārdu :D
Bet mani sauc par honey vai babe un es viņu par babe, kkā tas visvairāk patīk un liekas mīlīgi :)

Mēs arī viens otru nesaucam vārdos, varbūt vienīgi starp svešākiem cilvēkiem. Mums pēc kāzām topā ir "sieviņa" un "vīriņš". Agrāk man baigi nepatika šie vārdi, bet tagad ļoti patīk. Jo vienkārši patīk būt sievai. Un patīk, ka mans vīrs dažādās ikdienas situācijās saka "tā ir mana sieva..", "mana sieva to un šito...". Patīk to dzirdēt, viņš to ar tādu lepnumu saka, ka man tiešām prieks.
Pavisam cita lieta, kā "iepazīsties ar manu draudzeni...".
Agrāk, kad vēl nebijām precējušies, tad bija arī zaķis, mīlulīte, sirsniņa, mīļā / mīļais u.c.

Jā, atcerējos, babe, darling, honey mums arī vienu brīdi bija topā :)

Savu draugu saucu vārdā tikai tad, kad esmu dusmīga vai gribu panākt nopietnu attieksmi pret to, ko saku :-D Līdzīgi viņam ar mani. Nesauc mani vārdā. Ir gan klasiskie, gan pašu ieviestie. Bieži ir mazais/lielais, susurs, peļuks uttt. Sauc arī visādos izdomātos mīļvārdos, kuri ieviesušies dažādu smieklīgu joku/situāciju rezultātā. (l) Vispār arī nebiju aizdomājusies, ka mājās praktiski nemaz nelietojam pases vārdus. Ne savā kompānijā gan cenšos pieturēties pie viņa vārda.

Kad nosauc vārdu un uzvārdu, tad vispār ir skaidrs, ka nu ir sastrādāts kaut kas :D

Aarpraats, kaa man nepatiik visi tie miilvaardini un ukji pukji..man pilniigi zosaada, ja mani taa uzrunaat, pati arii nevareetu dabuut paar luupaam ko taadu, bet nu tas ne pa teemu:D

Atzīšos, ka mēdzu vīru saukt gan par bēbi, gan medutiņu :-D Man gan ir vairāk nevis mīļvārdiņi, bet tituli, piemēram, "Queen of everything". Vīrs pat man kroni nopirka (diadēmu no ebay) :-D:-D

Mana oriģinālā ģimene mani mēdz saukt par Dūdu vai Dūdiņu, tas man liekas īpaši mīļi (l)