Varbūt diskusijas pieteikums ir pārāk "skaļš", taču kā jūs mākat saprasties/ izturēties draudzīgi pret cilvēkiem, ar kuriem jums ir pārāk maz kopīga/ ne pārāk patīk un savā draugu lokā tādu cilvēku neredzat?
Nesen piedzīvoti pasākumi man jau atkal lika padomāt par to, ko es jau sen zinu - ka man pilnīgi sejā nolasāms, kuri cilvēki man nepatīk. Es nerunāju par to, ka vēlētos, lai tas otrs cilvēks uzskata, ka esam un būsim labākie draugi.
Zinu, ka pie vainas varētu būt tas, ka neesmu komunikabla, bet, ja es cilvēkos jūtu tādas īpašības, kas mani pavisam atgrūž, manī izstrādājas ļoti pamanāma pretreakcija. Vai varbūt kādai no jums ir izdevies no sevis jau pieaugušā vecumā šādu īpašību izskaust? Nekontaktēties ar tādiem vai ignorēt pavisam šoreiz nederēs.