Tieši tad, kad ir pienākusi tā viena diena reizi pusgadā, kad man vajag skype, tur nevar ieiet.:-D Cik skumji, jo tas nozīmē, ka jāturpina vien pildīt uzdotie darbi. Un šovakar pat rādās, ka daudz maz laicīgi varētu ieiet gulēt, bet ar piebildi, ka rīt gan būs jādara darbi līdz vēlai naktij, tā kā nevaru izdomāt, varbūt sadalīt darbus vienādi pa šovakaru un rītvakaru un tā arī kārtīgi neizgulēties nevienā naktī.
Un, jā, ar katru dienu, ko pavadu Universitātē, arvien vairāk pārliecinos, ka man ļoti patīk tas, ko studēju. Tā apziņa silda manu sirdi, jo tas nozīmē, ka tas viens brīvais gads pēc vidusskolas gluži vējā izmests nav bijis.:-)