Tevis aprakstītā situācija ļoti,ļoti atgādina manis vasarā piedzīvoto.
Plusā tam visam, praktiski visiem viņa draugiem, izņemot 2-3 puišus, nopietnu attiecību nebija bijis un pēc tādām neviens neilgojās. Protams, pret mani tika izturēties kā pret princesi, visiem biju drauga meitene, kuru ātri pieņēma un rūpējās, bet tajā pat laikā parak daudz rūpējās,pat tā, ka daŽi draugi vairs nebija draudzīgi, bet pavisam nopietni izrādīja intresi, kas man bija vispār nepieņemami.
Bet no tēmas nenovirzīšos, tāpēc saku tā - zināju, cik daudz un kā patika ballītes, meitenes un viss, tāpēc lauzos, bet beigās piekritu un sagājām kopā. Burvīgi pavadīts laiks, ziedi, viss ko var vēlēties, bet, viens lielais bet, ka vismaz vienreiz nedēļā bija vajadzīgs puišu nakts, un kas man vēl vairāk nepatika,ka dažbrīd to draugu vēlmes likās augstāk vērtētas par manām vēlmēm pavadīt laiku kopā. Viss protams beidzās ar šķoršanos, un jau pēc nedēļas uzzināju no draugiem,ka viņam vienkārši pietrūka brīvības, tapec arī pēkšņi viss sāka aprauties, un draugi nostādīti augstāk par meiteni. Tajā brīdī es beidzu par to pārdzīvot,jo sapratu, ka tas ir puišelis, ne vīrietis kuru man vajag, jo ja nevar ar vienu sievieti apmierināties, tad tas nav vajadzīgs. Dzīvoju ar smaidu tālāk un jau šobrīd ir uzradies pie apvāršņa vīrietis ar lielo burtu,kuru pamazām iepazīstu, tāpēc, nepārdzīvo un aizmirsi, nav jēgas!:-)
100
