Nepabeigtas studijas

 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Sveikas!

Šodienas beztēmā jau minēju, ka grimstu pārdomās par studijām, jo atkal jau kuru reizi ir uzpeldējis jautājums par to tēmu... (t)
Centīšos īsumā izstāstīt situāciju, kas notika pēc vidusskolas beigšanas...
Sākšu ar to, ka negribēju studēt augstskolā, bet tā bija vecāku vēlme un es piekritu tīti tāpēc ka ko tad citu, papīru taču vajag utt., kaut kas bija jāstudē.
Zināju, ka LU noteikti negribu, iestājos Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskolā (tolaik BKI, kas kļuva par BSA, šobrīd ir apvienotā BSA) profesionālajā bakalaura psiholoģijas studiju programmā. Iesniedzot dokumentus sanāca, ka pieteicos bilingvālajā plūsmā (lekcijas LV, RU un ENG valodās), kā rezultātā nokļuvu situācijā, ka vairākums studentu bija krievu tautības un lekcijas notika krievu valodā...būtībā visa augstskolas vide, personāls, pasniedzēji, studenti un bez maz vai viss bija krieviski... Pirmā doma bija mukt prom, bet tomēr saņemos un paliku. Nomācījos 3,5 gadus, sakrāju lielos parādus, palika pēdējais semestris... īsāk sakot - nepabeidzu. Vecāki un draugs mani visu laiku mocīja, centās likt saņemties utt, lai pabeidzu, bet tā arī palika, ka tas viss karājas gaisā... Un tolaik vēl pēdējā semestrī studējot radās iespēja tikt šajā darbā, kur vēl aizvien strādāju. Šobrīd maksāju arī studiju kredītu par nepabeigto augstskolu. Nesen biju aizgājusi noskaidrot, ko tur var darīt lietas labā, kā pabeigt, bet nu...neesmu droša, ka man to vajag darīt tieši tur. Sāku apsvērt iespēju pamēģināt pāriet uz citu augstskolu, mēģināt pabeigt...vai labāk sākt visu no baltas lapas...Pat nezinu.

Tāpēc gribētu dzirdēt jūsu domas par situāciju vai studiju stāstus no personīgās pieredzes, padomus vai jebko...zinu, ka būs arī kritika un pārmetumi, ar to es rēķinos.

Ar šo visu nelepojos un nožēloju, ka neaizgāju no turienes jau pēc pirmā semestra, kas sapratu, ka tā vide nav priekš manis. Bet nu jau vairs neko izlabot nevar, jo laikus ir pazaudēts...

Atvainojos, ka tik gari un tiešām paldies, ja kāda izlasīs līdz beigām :)
18.09.2015 10:54 |
 
Reitings 32
Reģ: 18.09.2015
Uzskatu, ka nav jēga studēt to, kas galīgi nepatīk. Kāds labums, ja to pabeigsi, bet vienalga negribēsi strādāt tajā profesijā. Labāk tad censties sameklēt kaut ko, kas patīk.
Pati pusgadu nomācījos vienā vietā, sapratu, ka nepatīk. Esmu tagad citā, sajūsmā neesmu, bet palicis tikai gala darbu uzrakstīt, tāpēc ceru kaut kā nomocīt.
18.09.2015 11:29 |
 
Reitings 231
Reģ: 26.05.2015
Mans stāsts, šaubos vai palīdzēs, bet varbūt gūsi kādu ideju ;-)

Mācos/-ījos profesionālā bakalaura iegūšanai, un, kā daudzām, ģimene pie tā vainīga, jo no mazām dienām ir ticis pilināts, ka vajag, ka jāgrib un viss. Tā nu izmācījos 3 gadus, palicis ir 4 gada pēdējais semestris, kurā jāraksta bakalaura darbs, BET jau no 2 gada vidus mācību maksu sedzu pati - finansiāli apstākļi spieda + vēl īrēju dzīvokli, sapratu, ka šāda "jostas savilkšana" ir bezjēdzīgs pasākums - paņēmu akadēmisko, lai sakārtotu sevi. Jāatsāk mazliet pēc JG, bet saprotu, ka man tas nav nepieciešams, tagad štukoju, ko lai saka visiem citiem, kas ir par "vajag, jāgrib un viss". No otras puses saprotu, ka palicis vien pārkāpt pāri astei. Ko arī darīšu..droši vien.

Tajā pašā laikā, no pirmā gada, strādāju sfērā, ko mācos, kas liek apjaust, ka grāds tāds papīrītis vien ir. Turklāt bez šī papīrīša mani jau gaida paaugstinājums par vadītāju mazliet atšķirīgā sfērā, kas liek sarosīties un meklēt informāciju, kas noderēs tur + man patīk mācīties, izmantoju coursera - bez papīrīša, vienkārši zināšanai - liekas daudz noderīgāk.
18.09.2015 11:33 |
 
Reitings 42
Reģ: 17.09.2015
Agī
izdevīga gan - cilvēkam, kurš tiešām gribētu pabeigt, droši vien izmantotu tādu iespēju. Es uz to brīdi vairs negribēju - atgriezos atkal jau apkārtējo spiediena un vainas apziņās dēļ. Mani psiholoģija vienmēr ir interesējusi (un joprojām interesē), BET ne kā profesija - kā hobijs un manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tas nav tas, ar ko gribu nodarboties - mani vairāk velk kaut ko veidot, radīt - mākslinieciski izpausties. +ļoti mīlu dzīvniekus, gribu ar laiku ieviest arī šo aspektu savā dzīvē vairāk kā tas ir šobrīd.
Bet šī apziņā diemžēl pie manis atnāca ne tik ātri kā gribējās.:-D
Es vispār cenšos neko nenožēlot - jo viss, kas ar mums notiek, mums kaut ko iemāca.;-)
18.09.2015 11:36 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Es šogad iestājos maģistros RTU IEVF un galīgi sapratu, ka tas nav man (budžetā), bet tā kā tā nevaru pārdzīvot, ka tā sanāca, uz lekcijām biju vien pāris reizes, ļoti nenožēloju ka nepaliku LU un neturpināju mācīties māģistros to pašu ko bakalauros :(

Bet izlasot, ka par skolu vēl esi maksājusi, nezinu .. es noteikti mēģinātu pabeigt, tajā vai citā skolā, jo citādāk ilgi sevi par to šaustītu :(
18.09.2015 11:59 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
nenožēloju nožēloju
18.09.2015 12:00 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Kāpēc sakrājās parādi? Valodas dēļ?
Iesaku painteresēties citās augstskolās (vairākās), ko viņi piedāvā. Bet ja neplāno strādāt profesijā, netērē savu laiku un naudu - ej studēt par jaunu to, ko vēlies!
18.09.2015 12:12 |
 
Reitings 4224
Reģ: 26.09.2009
Es Tevi ļoti saprotu. Man arī šogad ir pauze mācībās. No otra spuses gribas pabeigt, kas iesākts, bet neesmu pārliecināta un arī iesaku Tev - ja nav vēlmes, papīrs nav tā vērts.

Es ceru līdz ziemai izdomāt ko darīt. Vai iet atpakaļ vai mēgināt kaut kur uz ziemas uzņemšanu stāties citu, kā jau minēji - no baltas lapas.
18.09.2015 12:22 |
 
Reitings 1717
Reģ: 24.05.2013
Man ir bijis kas lidzigs tavai situacijai. Ir ari viena nepabeigta skola, kuru pametu pedeja gada. Nu neko, nomainiju visu un dabuju to ko man vajadzeja bez liekiem stresiem. Es tava vieta nomainitu skolu un pabeigtu iesakto. Pasi pec tam bus labi padarita darba sajuta.
18.09.2015 12:41 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
SoulEater - galvenais jau, ka pati nenožēlo savas izdarītās izvēles :)

Persephon - es jau sevi šaustu un šaustu, vecāki šausta, draugs šausta, darbā uzpeld tā tēma...muļķīga sajūta :( tāpēc arī gribētos pabeigt vai iegūt citu bakalauru.

teika_spolite - nevarētu teikt, ka gluži valodas dēļ, jo pēc kāda laika posma jau sāku iebraukt visā tajā un apguvu krievu valodu labā līmenī, lai saprastu visu specifiku...bet tā vide un tas process mani piebeidza tā, ka nespēju pavilkt, nezinu kur bija vaina (t)

undersun un Wendy1 - paldies abām :)
18.09.2015 12:48 |
 
Reitings 231
Reģ: 26.05.2015
Starpcitu, Agī, nepastāv iespēja nospļauties uz visu, tajā skaitā samaksāto naudu, un iet studēt, kur vēlies/ kas ir noderīgs? ...pie noteikuma, ka pašreizējā darba vietā psihologa diploms nav nepieciešams.
18.09.2015 12:54 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Oliiva - Tu izlēmi pabeigt tikai dēļ apkārtējo spiediena un pienākuma sajūtas, nevis reālas vajadzības?
Protams, ka pastāv iespēja nospļauties un sākt no baltas lapas, bet tur būs neizlēmība, jo nezinu gribu un kas man būs noderīgs (t)
18.09.2015 13:00 |
 
Reitings 231
Reģ: 26.05.2015
Vēl neesmu pabeigusi - akadēmiskais :-D
Domāju pabeigt, jo no papīra šķir pārsimts lpp diplomdarbā. Bet ļoti ieinteresēta tajā neesmu. Drīzāk ķeksīša pēc.
18.09.2015 13:04 |
 
10 gadi
Reitings 343
Reģ: 16.06.2013
Man šobrīd ir tāda pati situācija. Turpināt studijas 2. kursā, kur es zinu, ka noteikti nestrādāšu tajā jomā, bet tomēr būs jau bakalaurs pēc 2 gadiem, vai mācīties to, kas tiešām interesē, bet neklātiene+ tā ir tikai koledža. Šī situācija un nezināšana mani jau labu laiku iedzen diezgan lielā stresā un izmisumā. Tā kā, Agī, neesi vienīgā! ;D :)
18.09.2015 13:04 |
 
10 gadi
Reitings 225
Reģ: 17.01.2011
Kad pabeidzu vidusskolu vispār nesapratu, ko vēlos studēt. Arī vecāki nepalīdzēja ar padomu. Iestājos LU maksas grupā, jo pazīstamas meitenes arī iestājās šajā programmā.
4 kursa sākumā (4 no 5) studijas pārtraucu, jo šķita, ka šajā programmā var mācīties tikai šī aroda entuziasti, bet es tāda nebiju un man arī nepiemita vajadzīgās rakstura īpašības.
Paņēmu brīvu gadu. Pēc gada atsāku, semestri nomocījos, bet tad mani atskaitīja un es vairāk studijas šajā programmā neturpināju.
Tad atradu stabilu darbu un iestājos RTU- programmā, kas saistīta ar darbu, ko daru. Nu jau esmu pabeigusi maģistrus.
Kaut arī tas, ka pirmās studijas pametu, norāda uz to, ka esmu slinka un nepabeidzu iesāktās lietas, uzskatu, ka tas bija labs laiks manā dzīvē un bija vajadzīgs, lai mana dzīve iekārtotos tāda, kā tā ir tagad.
Bišķi grauž, ka nepabeidzu, bet mierinu sevi, ka tas nekas, jo man šobrīd ir trīs ausgtākās izglītības.
18.09.2015 13:09 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Oliiva - nu jā pārsimts lapas vairs nav tik traki daudz, vienīgi būs pagrūti tik plaši izpausties rakstīšanā bez īpaši lielas intereses :-D

Diferenda - nu 2.kursā vēl var mainīt lēmumu, ja jūti, ka nebūs Tavs, bet pēdējā kursā, bez maz vai finišā jau ir žēl laika, naudas un enerģijas... Bet paldies! Labi, ka neesmu vienīgā :-P
18.09.2015 13:11 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Gaidars - paldies, ka padalījies ar savu pozitīvo stāstu :) jaukākais ir tas, ka nenožēlo un nu jau esi ieguvusi priekš sevis īsto izglītību, pat veselas trīs :-)
18.09.2015 13:13 |
 
10 gadi
Reitings 343
Reģ: 16.06.2013
Jā, protams, var 2. kursā vēl visu mainīt, bet, kā jau teicu, tā ir tikai koledža un neklātiene. Par nožēlu esmu tāds cilvēks, kurš vienmēr pārdzīvo, kad kaut ko neizdara līdz galam utt. Un tas man tieši visvairāk besī :D Nevaru vienkārši aiziet un darīt to, kas patīk, bet vienmēr domāju "vai tas ir pareizi. Kā būtu, ja būtu" Vienmēr visas problēmas ir manā galvā :D
Manuprāt, ja ir finišs, Tev ir vienkārši jānotic sev! Tu vari izdarīt daudz vairāk nekā Tu domā, ja jau esi jau tik tālu tikusi! Mazliet piepūles un būs papīrs kabatā! :) Lai veicas!
18.09.2015 13:22 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Diferenda -
esmu tāds cilvēks, kurš vienmēr pārdzīvo, kad kaut ko neizdara līdz galam
vienmēr domāju "vai tas ir pareizi. Kā būtu, ja būtu" Vienmēr visas problēmas ir manā galvā

man ir tāpat...pati izdomāju problēmas un tad nevaru atrisināt :D arī par daudz domāju uz priekšu un esmu neizlēmīga :-/
Paldies Tev! :-)
18.09.2015 13:25 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Ja tās studijas tevi nepiesaista tad jāmeklē cits virziens dzīvē, tikmēr jāstrādā, jādabū pieredze dažādos amatos lai labāk izprastu ko gribi.
Ja studijas gribi pabeigt tomēr, tad ir jārunā ar mācību iestādi, jāprasa ko var darīt un kā? Un arī kādas iespējas pāriet kur citur.
Varu iedomāties cik grūti ir mācīties citā valodā kad iespējams tās valodas zināšanas nav tās pat labākās.

Pati tiko izstājos, bet tā gan nebija augstskola, bet es biju PILNĪBĀ sapratusi ka tas nav man, ka es to vairs negribu un ka gribu tikt prom. Es arī pati neciešu neko atstāt pusceļā, bet šoreiz man bija pofig, un ne ģimenes viedoklim nozīme bija ne arī pašas bailēm par to kā būs.

Es laikam biju piesaukusi kādas ugačaka enerģijas jo jau ilgi skatījos uz darba sludinājumiem utt un pat neizstājoties no skolas man jau no visām pusēm ir piedāvājumi un pasūtījumi, tā kā man tiešām pašlaik tas bija labākais lēmums pārtraukt mācības, jo tās man bija par smagu un pat ne tā papīra vērtas.

Labāk strādāju jomā kas piesaista, attīstos, mērķēju augstāk un tad jau tālāk arī skatītos ko darīt, vai mācīties augstskolā vai akadēmijā utt. Bet tagad es tiešām no visas sirds gribu strādāt, palīdzēt ģimenei, atbalstīt materiāli, uzlabot zināšanas, pilnveidot portfolio utt.
18.09.2015 13:27 |
 
Reitings 37
Reģ: 16.04.2015
Paskaitot, cik daudz neizdevušos studiju stāstu esmu dzirdējusi no sev apkārt esošajiem, jūtos tik pateicīga un atvieglota, ka pašai izdevās atrast un vienā piegājienā pabeigt savu sirdslietu un ka studiju procesā tikai vēl jo vairāk iemīlēju šo profesiju.
Bet starp tiem pazīstamajiem, kam tik ļoti nepaveicās, tie stāsti ir apmēram 50/50. Puse mocījās, mocījās sakostiem zobiem, kamēr beigās pārgāja uz citu universitāti, vai vispār nomainīja studiju programmu un nevienu brīdi nenožēlo, ka atgriezās/sāka no jauna un pabeidza, jo ir tikuši savos sapņu darbos tikai tā papīra dēļ. Otra puse pameta visu neatskatoties, bet arī ir atraduši labus darbus, dažiem pat ir savi biznesi, un tur neviens neplāno atgriezties skolas solā, jo viss iet uz priekšu, un tas papīrs tur vairs daudz neko nemainīs.
Secinājums? Var iztikt gan tā, gan tā, bet, ja Tevi nepamet sajūta, ka visu laiku velkas līdzi tā nepabeigtuma sajūta, tad manuprāt vajag iet un pabeigt :) Kā jau es teicu, neviens no tiem, ko personīgi pazīstu, nenožēloja, ka atgriezās un izstudēja līdz galam. Nekad nevar zināt, kur tas var kādreiz noderēt.
18.09.2015 13:40 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits