2 mēneši

Es jau divus gadus dzīvoju tā, ka skolas sezonā ar draugu tiekos ik pēc 2-3 mēnešiem uz vienu, divām nedēļām. No sākuma bija ļoti grūti, bet tagad jau ierasts. Tūlīt jau, pēc pāris nedēļām, atkal šķirsimies. Tāda dzīve, neko darīt.

Brīvajā laikā daru visādas savas lietas. Protams, kontaktējos ar draugu gan rakstiski, gan skype.

ja cilvēki viens otram ir svarīgi, tad nekas nav neiespējams. :)

Ilgākais ir bijis 3 nedēļas, pa to laiku netikāmies, bija grūti

Ne pa tēmu.
Cik neveikli kad kādam ir tāda bilde kā tev! :-D

Ne pa tēmu.
Cik neveikli kad kādam ir tāda bilde kā tev!

:-D:-D:-D

MyBody

Un tieši tikko nodomāju - vai tad es pierakstīju kādu komentāru? :-D

Mēs esam dzīvojuši šķirti augstākais 4 mēneši. Mēnesi padzīvoja, tad brauca prom un dzīvojām šķirti 3 mēnešus. Un tā vēl vienu reizi.
Pēc tam dabūja darbu tepat Latvijā, bet tāpat jābraukā komandējumos uz citām Latvijas pilsētām un pa nedēļu ir projām.
Liekas jau, ka laika ir par maz kopā , bet nezinu, pieradusi laikam esmu! :)

Mees dzivojam 4-5 men skirti, menesi tiekamies. Tagad ir prom jau 3 menesi. Neko, saku pierast, bet esmu tada vienpate pa dziivi. Lai gan, iespejams driz parvaksies atpakal uz Latviju, a iespejams, nee, mums iisti nav skaidriibas ko taalaak. Pagaidaam dziivojam kaa ir. Bet kontakteejamoes katru dienu rakstiski, retu reizi sazvanamies.
Jabut ljoti lielai uzticiibai un miilestiibai, lai sagaidiitu vienam otru.

Netikamies gadu, pirms vins aizbrauca prom, bijam kopa labi ja 6 menesus. Bet bijam nepratigi iemilejusies, satikamies un bija sajuta, ka nemaz nebijam skirti. NU jau 10. gads kopaa.

esam kopa 7 gadus, tagat ir tads periods kad 3 menesi prom un 1-2 nedelas majas, sazvanamies videozvanos un saraksatamies katru dienu! ir gruti ipasi kad atbrauc un atkal brauc prom-punki un asaras! nu neko dzivojam ka ir, darbs tads, vel pus gadins japaciesas un bus ok ;) man forsi ka vel 2 draudzenem ir tapat, tad vieglak, viena otru pabakstam kad uznak "vajumi"

Vienu reizi bija prom gandrīz uz 3 mēnešiem, bija ok, izklaidējos ar draudzenēm.
Otro reizi, kad bija prom uz nepilniem 2 mēnešiem, tas bija briesmīgi, man nāca virsū visādi melnie :-D

Ir bijuši ilgi periodi, kad esam dažādās valstīs/pilsētās. Nu neko. Ilgāko laiku, kad neredzējamies, pat neatceros, cik ilgs bija. Jo man tā nav baigā traģēdija. Problēma -ar ko aizpildīt laiku- man īsti nepastāv.

man stipri pietrūkst un skumji pirmās 4-5 dienas, pēc tam jau pierodu pie vienatnes un ir forši.
man nav brīva laika, arī draugam maz atliek un tad, kad kādu laiku neredzamies, pat iekšējs prieks, ka varu vairāk paspēt un nav jājūtās vainīgai, ka maz tiekamies manas vainas dēļ :D

Kādi 2 mēneši jāpavada atsevišķi, pagaidām baigi nepietrūkst :D Bet mēs jau sen pazīstami, tādēļ nav nekādu dzirksteļu, kad nevar viens bez otra.

ilgākais kad neredzējāmies bij gandrīz gads(strādāja Kanādā),tagad kad mēs diendienā kopā un bieži kašķējamies,gribas ,lai viņš aizbrauc komandējumā UZ MĒNEŠIEM DIVIEM:)

Draugs strādā ārpus Latvijas jau 4 gadus. Sanāk tikties ik pēc 1-2 mēnešiem uz vienu 1-2 nedēļām. Sākumā bija nenormāli grūti, bet tagad jau esmu pieradusi. Sazinamies katru dienu gan piezvanot, gan sms veidā. Mans brīvais laiks šobrīd ir pietiekoši piepildīts, nav laika skumt par to, ka nevaram būt kopā ikdienā. Šobrīd mums abiem ir svarīgi kaut ko savā dzīvē sasniegt, kopējie mērķi uz kuriem tiecamies un mēs zinam, ka attāums mūsu mīlestībai nav šķērslis. Tavi 2 mēneši paskries nemanot :)

Paldies par pieredzi. Izklausās labi :-)