Ai, meitenes...
Pāris mēnešus man ir jauns puisis, un viss ir lieliski. Bet, tagad braucot no laukiem atpakaļ uz Rīgu, viņš paņēma mašīnā līdzu vienu meiteni, nu vienkārši atveda, jo pa ceļam.
Un es viņam to pārmetu. Nu ne jau ka baigo scēnu uztaisīju, bet nu nesmuki sanāca... Un viņš bija šokā par manu uzvedību. Viņš to uztvēra kā bezmazvai apvainojumu sev, ka es neuzticos viņam, ka viņš nekad nav devis nekādu iemeslu.
Es jau saprotu, kāpēc es tādu greizsirdības scēnu uzrīkoju, jo mans bijušais mani piekrāpa. Bet saprotu arī, ka jaunais puisis nav vainīgs pie maniem pagātnes dēmoniem.
Protams, salabām, jo tas it kā ir sīkums. Bet jaunais draugs, bija redzams, ka ir vīlies manī, ka es kaut ko tādu biju spējīga izspēlēt. Liekas, ka viņš mani bija iedomājies citādāku... Normālu, par sevi pārliecinātu, nobriedušu sievieti. Nevis bērnišķīgu greizsirdi.
Šorīt pirmais neatsūtīja īsziņu ar laba rīta sveicieniem, kā vienmēr. Liekas, ka būšu visu sačakarējusi :(
188
